Būves (telpu grupas) kadastrālā uzmērīšana (turpmāk – uzmērīšana) ir viena no nekustamā īpašuma objekta (būves vai telpu grupas) noteikšanas darbībām, kuras rezultātā apvidū tiek iegūti būvi vai telpu grupu raksturojošie dati.
Uzmērīšanas mērķis ir iegūt aktuālus datus par būvi un tajā ietilpstošajām telpu grupām, kā arī būvi raksturojošiem rādītājiem – apjomu, fizisko stāvokli, lietošanas veidu, būvniecībā izmantotajiem materiāliem uzmērīšanas dienā.
Uzmērīšanas procesu reglamentē 2005.gada 1.decembrī Saeimā pieņemtais Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums (stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī) un 2007.gada 20.martā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.182 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu”.
Būvi raksturojošos datus iegūst:
- apvidū, veicot būves un (vai) telpu grupas apsekošanu un uzmērīšanu;
- no dokumentiem.
Uzmērīšanas rezultātā iegūtie dati tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, rezultātā nodrošinot aktuālu informāciju par būvēm un telpu grupām.
Uzmērīšanā iegūtos datus izmanto:
- valsts pārvaldes institūciju un kadastra subjektu nodrošināšanai ar aktuālu informāciju;
- pieņemšanai ekspluatācijā;
- ierakstīšanai vai aktualizācijai zemesgrāmatā;
- kadastrālās vērtības noteikšanai;
- būvprojektu izstrādei;
- patvaļīgas būvniecības pazīmju konstatēšanai;
- pašvaldību būvniecību pārraugošo institūciju informēšanai;
- valsts drošības interešu aizsardzībai;
- valsts statistiskās informācijas sagatavošanai;
- teritorijas apbūves plānošanai;
- uzskaitei;
- nomas vai īres līguma slēgšanai;
- apsaimniekošanai.
Kadastrāli neuzmēra:
- būvi, kuru var pārvietot no vienas vietas uz citu vietu, to neizjaucot vai citādi ārēji nebojājot;
- pagaidu būvi;
- būvē esošās pagrabtelpas, bēniņus, kāpņu telpas, komunikācijas, iekārtas un citus ar būves ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītus koplietošanas elementus, ja nav veikta konstruktīva pārbūve, tos pārveidojot telpu grupā;
- būves piebūves, izvirzījumus, inženiertehniskās iekārtas un citas izbūves;
- žogu, mūri, dzelzceļa uzbērumu, gulšņus un sliedes, veģetāciju, kas klāj zemes virsmu, robežzīmi, kā arī citas ietaises, kas saistītas ar zemes vienību vai būvi;
- atsevišķā telpu grupā ietilpstošu telpu, ja telpu grupa sastāv no vairākām telpām;
- dzelzceļa transporta signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas kustības drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signālu regulēšanai, luksoforus, signālrādītājus un signālzīmes;
- elektronisko sakaru tīklus, kabeļus un antenas, kā arī torņus un mastus, kas atrodas uz ēku jumtiem;
- dažādas antenas un to fīderu līnijas;
- transporta būvju elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīklus un to balstus;
- atklātās transformatoru apakšstacijas un citas ar elektroenerģijas pārvadi un sadali saistītās iekārtas un ierīces;
- meliorācijas būves bez ēkas pazīmēm;
- mākslīgi izveidoto ūdenskrātuves krasta nostiprinājumus pirms aizsprostiem;
- autoceļu žogus, ceļa zīmes un transparentus, signālstabiņus, ceļu joslu atdalošās barjeras;
- tiltu celtņu sliežu ceļus;
- sporta, atpūtas, atrakciju un bērnu rotaļu laukumu aprīkojumu;
- inženierbūves pamatus un pamatnes, ja nav izbūvēti vai ir sagruvuši pārējie inženierbūves konstruktīvie elementi;
- ēkas iekšējās kontūras robežās un uz ēkas jumtiem esošās iekārtas.
Telpu grupas (visbiežāk – dzīvokļa kā telpu grupas) uzmērīšanu veic būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzbūvētai, pārplānotai vai pārbūvētai telpu grupai, ja ir izbūvēti būves konstruktīvie elementi – ārsienas, sienas, pārsegumi –, kas atdala telpu grupu no citām būvē esošām telpu grupām, vai ja telpu grupa ir pārbūvēta tā, ka izveidojas vairākas atsevišķas telpu grupas un neveidojas koplietošanas telpas:
- pēc būves uzmērīšanas vai vienlaikus ar būves uzmērīšanu;
- ja ēkā pēc konstruktīvām izmaiņām ir likvidētas telpu grupas vai izveidotas jaunas telpu grupas;
- aktualizējot datus par telpu grupu dzīvokļa īpašumā.
Uzmērīšanu var ierosināt:
- kadastra subjekts vai kopīpašuma tiesību gadījumā — kāds no kopīpašniekiem;
- vietējā pašvaldība (ja tā nav kadastra subjekts), lai administrētu nekustamā īpašuma nodokli;
- valsts institūcija par valstij piekrītošo vai brīvo valsts zemi un vietējā pašvaldība par pašvaldībai piekrītošo zemi;
- persona, kurai ar tiesas nolēmumu ir atzītas īpašuma tiesības;
- persona, kurai zvērināts notārs izsniedzis apliecinājumu par tiesībām mantot;
- persona, kura noslēgusi vienošanos par servitūta un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu.
Uzmērīšanu ierosina tajā Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas būve vai telpu grupa.
Lai uzsāktu uzbūvētas, rekonstruētas vai renovētas ēkas, jaunbūves vai telpu grupas uzmērīšanas procesu, ierosinātājs Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas birojā:
- uzrāda vienu no likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" noteiktā būves tiesisku iegūšanu apliecinoša dokumenta oriģinālu vai tā atvasinājumu;
- uzrāda būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu un izsniegtu būvatļauju;
- uzrāda aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;
- ja būve ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts (t.i., zeme pieder citam (-iem) īpašniekam (-iem)), papildus augstākminētajiem dokumentiem uzrāda zemes nomas līgumu, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem, un kurā ir paredzētas tiesības celt uz iznomātās zemes būves kā patstāvīgus īpašuma objektus;
- iesniedz pašvaldības lēmumu par adreses piešķiršanu, anulēšanu vai maiņu, ja būve vai telpu grupa ir adresācijas objekts un ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā.
Lai uzsāktu inženierbūves uzmērīšanas procesu, ierosinātājs Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas birojā uzrāda:
- vienu no likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" noteiktā būves tiesisku iegūšanu apliecinoša dokumenta oriģinālu vai tā atvasinājumu;
- aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;
- ja būve ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts – zemes nomas līgumu, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem, un kurā ir paredzētas tiesības uz iznomātās zemes celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus;
- būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu;
- būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu būvatļauju;
- inženierbūves pasi vai inženierbūves tehnisko pasi;
- inženierbūves izpildrasējumus;
- inženierbūves reģistrācijas apliecību, ja reģistrācija paredzēta būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos;
- nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus pazemes un zemūdens inženierbūvēm.
Ja uzmērīšanas darbs netiek pārtraukts, kadastrālo uzmērīšanu veic šādos termiņos (no pasūtījuma pieņemšanas datuma):
- telpu grupai – 30 dienas;
- ēkai ar kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3 – 30 dienas;
- ēkai, kuras būvtilpums ir lielāks par 5000 m3, – 60 dienas;
- inženierbūvēm par izpildes termiņu vienojas ar ierosinātāju, bet tas nedrīkst būt ilgāks par 60 dienām.
Uzmērīšanas pasūtījuma izpildes shēma:
Uzmērīšanas darbus pārtrauc, sastādot darba pārtraukšanas aktu, šādos gadījumos:
- ja ierosinātājs uzmērītājam nenodrošina iekļūšanu objektā un netraucētu uzmērīšanas darbu veikšanu;
- ja uzmērītājs apsekošanas laikā konstatē, ka:
1) nav saglabājušies konstruktīvie elementi, pēc kuriem nosaka uzmērāmā objekta apjoma rādītājus;
2) uzmērāmā objekta stāvoklis neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām drošības tehnikas un (vai) sanitārajām normām;
- ja ierosinātājs nav iesniedzis virszemes, pazemes vai zemūdens inženierbūves vai inženierbūves virszemes, pazemes vai zemūdens daļas uzmērīšanai noteiktā kārtībā akceptētu būvprojektu vai izpilduzmērījumus.
Būves galveno lietošanas veidu atbilstoši normatīvajos aktos apstiprinātajai klasifikācijai aprēķina Valsts zemes dienests saskaņā ar ierosinātāja iesniegto projekta dokumentāciju vai aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Būves, kas tiek projektētas vai izmantotas vairākiem mērķiem, iekļauj vienā noteiktā klasifikācijas pozīcijā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai klasificēšanas kārtībai pēc to galvenā lietošanas veida, aprēķinot kopējās izmantojamās platības procentuālo sadalījumu telpu grupām pa atsevišķiem lietošanas veidiem.
Telpu grupas lietošanas veidu norāda atbilstoši ierosinātāja uzrādītajai projekta dokumentācijai vai aktam par telpu grupas nodošanu ekspluatācijā. Vienkāršotās rekonstrukcijas gadījumā, ja apliecinājuma kartē ir norādīts, ka telpu grupai ir mainīts lietošanas veids, telpu grupas lietošanas veidu norāda vai maina atbilstoši vienkāršotās rekonstrukcijas apliecinājuma kartei.
Akts par būves neesību - ja kadastra informācijas sistēmā vai zemesgrāmatā reģistrētas būves ārējā apsekošanā konstatē, ka nav saglabājies neviens būves konstruktīvais elements vai ir saglabājušās tikai atsevišķu konstruktīvo elementu daļas, pēc kurām nav iespējams noteikt būves apjoma rādītājus, uzmērīšanas darbu veicējs sastāda aktu par būves neesību. Aktu par būves neesību paraksta uzmērīšanas darbu veicējs un ierosinātājs.
Patvaļīgas būvniecības pazīmes konstatē, ja:
- būvei vai telpu grupai, kas uzbūvēta vai tiek būvēta, rekonstruēta vai renovēta bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas vai vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas dokumentācijas;
- ja ar atkāpēm no saskaņotā būvprojekta, vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas dokumentācijas vai bez būvniecību uzraugošās institūcijas saskaņojuma (atļaujas) veiktajā pārbūvē mainīts:
- logu vai durvju ailu izvietojums vai to izmēri;
- ēkas apbūves laukums (vairāk par 5 %);
- ēkas stāvu skaits;
- telpu grupu iekšējo sienu izvietojums;
- telpu sadalījums pa telpu grupām.
Kā atsevišķu uzmērīšanas darbību kadastra subjekts var ierosināt būves fiziskā stāvokļa datu aktualizāciju, kuras rezultātā tiek sagatavota būves kadastrālās uzmērīšanas lieta un uzrādīts būves atkārtotas apsekošanas datums.
Kadastra subjekts (kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs) ir tiesīgs ierosināt būvju un telpu grupu uzmērīšanas rezultātu pārbaudi par to atbilstību šo noteikumu prasībām.
Maksa par pakalpojumiem un samaksas kārtība