Galvenie uzdevumi

• Nekustama īpašuma valsts kadastra darbības nodrošināšana,
• Valsts adrešu reģistra darbības nodrošināšana,
• Lauku zemes izpirkšanas reģistra darbības nodrošināšana,
• Augstas detalizācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas uzturēšanas, reģistrācijas procesa nodrošināšana,
• Zemes reformas pabeigšanas procesu nodrošināšana,
• Aizsargjoslu datu pagaidu sistēmas darbības nodrošināšana un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveide,
• Datu apmaiņas procesu nodrošināšana starp VZD uzturētajiem reģistriem un citiem valsts nozīmes reģistriem.

Attīstības vēsture

Tāpat kā daudzās valstīs, arī Latvijā vēsturiski kadastrs tika izveidots īpašumu klasifikācijai un reģistrācijai, lai noteiktu nodokļus atbilstoši īpašuma kvalitātei un kvantitātei. Tā kā Latvijas teritorija no 13.gs līdz 20.gs. sākumam atradās citu valstu pakļautībā, attīstību kadastra jomā noteica šo valstu īstenotās politikas un intereses.
Zemes uzskaites pirmsākumi Latvijā meklējami jau viduslaikos. 10.-13.gs. Latvijas teritorijā sākās zemnieku valdījumā esošās zemes iedalīšana tā laika kadastrālajās mērvienībās – “arklos”, lai noteiktu pildāmās nodevas un klaušas. 16.-17.gadsimtā tika uzsākta zemes uzmērīšana un vērtēšana. Zviedru valdīšanas periodā laikā no 1683.-1693.gadam Latvijas teritorijā tika izveidots pirmais kadastrs, kas balstījās uz vienotu zemes uzmērīšanas un vērtēšanas metodiku. Zviedru kadastra metodika un dati tika izmantoti vairāk 200 gadus.
Pārmaiņas zemes pārvaldē notika līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu – no 1860.gada sākās zemnieku zemes izpirkšana īpašumā, līdz ar to kadastra uzdevumos ietilpa informācijas sagatavošana zemes izpirkšanas maksas aprēķināšanai, īpašuma tiesību dokumentācijas sakārtošana un sagatavošana īpašuma reģistrācijai. Vidzemes kadastrs (1861-1912), kā arī vēlāk Latvijas valsts kadastrs (1931-1940) zemes vērtēšanas vietā ieviesa nekustamā īpašuma vērtēšanu.
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1918.gadā viens no nozīmīgākajiem pasākumiem bija zemes reforma, kas tika īstenota no 1920.–1937.gadam. Sākotnēji tika izmantoti pirms I Pasaules kara sastādītie Vidzemes kadastra dati, taču tie aptvēra tikai aptuveni trešdaļu valsts teritorijas. Neatkarīgās Latvijas Kadastra likums tika pieņemts 1931.gadā. Tas paredzēja veikt valsts teritorijas kadastrālo uzmērīšanu, plānu izgatavošanu un nekustamā īpašuma kadastrālo vērtēšanu. Latvijas valstī tika izstrādāts savs nekustamā īpašuma valsts kadastrs un tā kārtošanas sistēma. Tika izveidotas arī zemesgrāmatas, kas veica īpašumtiesību nostiprināšanu.
Līdz ar padomju varas nodibināšanu 1940.gadā un tās īstenoto zemes nacionalizāciju izveidotā Latvijas valsts kadastra sistēma beidza pastāvēt. II Pasaules kara laikā pārtrauktie kadastra pasākumi atsākās ar zemes ierīcības projektēšanas institūta “Latgiprozem” dibināšanu 1961.gada 8.maijā, un tā darbība ilga līdz pat 1984.gada 15.augustam. Pēc tam no 1984. līdz 1991.gadam zemes ierīcības darbus veica Latvijas Valsts zemes ierīcības projektēšanas institūts “Zemesprojekts”, kas vēlāk tika pārveidots par Latvijas Valsts zemes ierīcības firmu “Zemesprojekts”.
Latvijas mūsdienu Kadastra vēsture aizsākās 1992.gadā, vienlaicīgi ar zemes reformu, kas bija nepieciešama, atgūstot Latvijas valstisko neatkarību un pārejot uz tirgus ekonomiku. Fizisko personu īpašuma tiesības uz zemi oficiāli tika atjaunotas 1993.gadā. Līdz pat 1994.g. 1.jūnijam zemes pārvalde palika “Zemesprojekta” kompetencē. 1993.gadā valsts zemes politikas īstenošanai Latvijā tika izveidota jauna iestāde - Valsts zemes dienests. Sākotnēji “Zemesprojekts” kļuva par VZD pārraudzības iestādi, bet 1994.gadā pēc reorganizācijas tas tika iekļauts jaunizveidotā Latvijas zemes kadastra centra (LZKC) sastāvā. LZKC, kas kā VZD pakļautības iestāde ar juridiskās personas statusu pastāvēja līdz 1999.gada oktobrim, savas kompetences ietvaros pārzināja zemes un citu nekustamo īpašumu valsts kadastra izstrādāšanu, ieviešanu un kārtošanu, kā arī fotogrammetrijas jautājumus.
1999.gadā, lai nodrošinātu sekmīgu VZD darbību apstākļos, kuros, sākoties zemes reformas un privatizācijas procesa noslēguma posmam, ievērojami izmainījās VZD struktūru veicamie uzdevumi, tika veiktas vairākas būtiskas izmaiņas VZD struktūrā. Nozaru centru (tai skaitā LZKC) vietā tika izveidotas nozaru pārvaldes ar konkretizētiem uzdevumiem un attīstības vadības virzieniem. Informācijas galvenā pārvalde (IGP) pārņēma un turpināja pildīt lielāko daļu no “Latvijas zemes kadastra centra” uzdevumiem, papildinot tos atbilstoši Valsts zemes dienesta attīstībai.
IGP uzdevumi bija organizēt, metodiski vadīt un pārraudzīt kadastra sistēmas uzturēšanu valstī - datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā (NĪVKR), NĪVKR datu izmantošanu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā, datu apmaiņas procesus starp NĪVKR un citām IS; Lauku reģistra grafiskās daļas datu sagatavošanu; adrešu uzskaiti Valsts adrešu reģistrā (VAR); VZD arhīvu sistēmas darbību, VZD Centrālā arhīva dokumentu saglabāšanu un izmantošanu; VZD IS darbību, informācijas glabāšanu un tehnoloģiski nodrošināt tās izplatīšanu; koordinēt informācijas pārvaldības procesus VZD un plānot informācijas tehnoloģiju attīstību VZD.

Valsts adrešu reģistra kārtošanas aizsākšanās saistāma ar 1998.gada 16.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 222 “Noteikumi par vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu”, kas Valsts zemes dienestam uzdeva izstrādāt un uzturēt Adrešu klasifikatoru. 1999.gada septembrī tika uzsākts Adrešu reģistra pilotprojekts, savukārt 2000. gadā aktīvi notika darbs pie Adrešu reģistra informācijas sistēmas programmatūras galīgās versijas, kā arī pie nepieciešamo normatīvo aktu izstrādāšanas. 2000.gada septembrī programmatūras izstrāde bija pabeigta un tā tika ieviesta VZD reģionālajās nodaļās, paralēli veicot reģistra speciālistu apmācību. VAR statuss tika noteikts, izdarot grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”, kas stājās spēkā 2001. gada 3. augustā. Savukārt VAR uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kartību nosaka MK 2002. gada 27. augusta noteikumi Nr. 384 “Adresācijas noteikumi”. Kopš 2004.gada 1.janvāra reģistra datu izmantošana ir obligāta dokumentos, oficiālajā informācijā un visās valsts informācijas sistēmas un reģistros.
IGP no 2003.gada otrās puses uzsāka darbu pie aizsargjoslu datu sakārtošanas jautājumu risināšanas. Valsts zemes dienestā kopš 2005.gada sākuma no pašvaldības teritorijas plānojumiem saņemto aizsargjoslu datu sistematizācija notiek VZD Aizsargjoslu datu pagaidu sistēmā, kas ir procesu kopums, lai nodrošinātu aizsargjoslu datu uzkrāšanu līdz Aizsargjoslu centralizētas informācijas sistēmas ieviešanai, kuras izveidi nosaka Aizsargjoslu likuma 62.pants.

Departamenta struktūrvienību funkcijas un uzdevumi

Kadastra un reģistru datu apmaiņas daļa metodiski vada un koordinē datu apmaiņas procesus starp Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu (turpmāk - NĪVK IS), Valsts adrešu reģistru, Lauku zemes izpirkšanas reģistru un citiem valsts nozīmes reģistriem. Plāno un nodrošina vienotu datu apmaiņas sistēmu attīstību. Pārrauga to darbību. Atbalsta valsts un pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamo elektronisko pakalpojumu izstrādi. Nodrošina INSPIRE direktīvā noteikto prasību ieviešanas dienestā metodisko vadību.

Kadastra metodikas daļa plāno un metodiski vada vienotu kadastra telpisko un teksta datu, izņemot kadastrālās vērtēšanas, būvju un telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas datu, reģistrācijas un aktualizācijas procesu NĪVK IS, analizē to atbilstību normatīvajiem aktiem, plāno un nodrošina vienotu NĪVK IS attīstību. Nodrošina vienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu izvērtēšanas procesa metodisko vadību un informācijas sniegšanu mērnieku sabiedriskajām organizācijām.

Kadastra pārraudzības daļa veic teksta un telpisko datu reģistrācijas un aktualizācijas procesu pārraudzību NĪVK IS, nodrošina kadastra pārskatu sagatavošanu, organizē normatīviem aktiem atbilstošu kadastra datu kvalitātes nodrošināšanu.

Adrešu reģistra daļa plāno, metodiski vada un pārrauga Valsts adrešu reģistra darbību un attīstību, administratīvo teritoriju robežu teksta un telpisko datu kārtošanu un administratīvo teritoriju robežu aprakstu sagatavošanu, ar adresēm un administratīvajam robežām saistītas informācijas sagatavošanu. Veic adresācijas objektu reģistrāciju un aktualizāciju.

Apgrūtināto teritoriju un topogrāfiskās uzmērīšanas datu daļa plāno, metodiski vada un pārrauga atzinumu sagatavošanas un izsniegšanas procesu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem, detālplānojumiem un zemes ierīcības projektiem, nodrošina Aizsargjoslu datu pagaidu sistēmas darbību, organizē Apgrūtināto teritorijas informācijas sistēmas izveidi. Nodrošina augstas detalizācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas pārbaudes atbilstoši apstiprinātajai specifikācijai un uzkrāšanas metodisko vadību. 

Zemes reformas procesu daļa plāno, metodiski vada un pārrauga Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmo ziņu un datu aktualizācijas kartību, nodrošina zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi saistībā ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu lauku apvidos, metodiski vada normatīvajos aktos dienestam uzdoto procesu saistībā ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, nodrošina saņemto apstrīdējumu izskatīšanu par dienesta struktūrvienības zemes robežstrīdu komisijas pieņemtajiem lēmumiem, nodrošina VSIA „Latvijas valsts mērnieks” iesniegtajās atskaitēs par valsts budžeta līdzekļiem norādīto kadastrāli uzmērīto zemes vienību reģistrācijas fakta kontroli NĪVK IS.

Adrese un amatpersonas