Attīstības vēsture
Nekustama īpašuma vērtēšana līdz 1945. gadam.
Nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanai un citām valstiskām vajadzībām Latvijā vēsturiski izveidojās atšķirīgas metodes pilsētas un lauku nekustamā īpašuma vērtēšanai. Laukos no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem nekustamā īpašuma vērtību noteica pēc zemes normālā (vidējā) ienesīguma, ko aprēķināja pēc augsnes kvalitatīvajām īpašībām. No 1931. gada lauku zemes vērtēšanā ņēma vērā arī novietojuma ietekmi. Ēku un būvju (turpmāk - būves) vērtība nekustamā īpašuma kopējā vērtībā tika iekļauta tikai šā gadsimta sākumā. Pilsētās nekustamā īpašuma vērtību nodokļiem noteica pēc visa īpašuma faktiskā ikgadējā ienesīguma. Līdz 20. gadsimta sākumam kadastrālā vērtēšana galvenokārt attiecās uz lauksaimnieciska rakstura īpašumiem, tādēļ nekustama īpašuma nodokļu noteikšanai izmantoja lauksaimnieciskās produkcijas apjomu kā kadastrālās vērtības bāzi. Ar 20. gadsimta sākumu visā pasaulē sākās neatgriezeniska pāreja uz nekustamā īpašuma tirgus vērtību kā nodokļa aprēķināšanas pamatu.

Vērtēšana padomju laikā.
Pēc 1945. gada nekustamā īpašuma vērtēšana tika pārveidota atbilstoši Padomju Savienībā (PSRS) lietotajai sistēmai, kura būves traktēja kā no zemes neatkarīgus objektus. Zeme tika uzskatīta par lietu bez reālas naudas vērtības.· Pilsētu zemes vērtēšanā šajā laikā metodiski pētījumi un praktiski pasākumi netika veikti. Lauksaimniecības zemes vērtēšanu turpināja valsts un kolektīvo saimniecību ražošanas plānošanas vajadzībām. Pēc 1956. gada realizētas trīs augsnes kartēšanas un zemes vērtēšanas lauka darbu kārtas, kuru rezultātā izstrādātas augsnes kartes un lauksaimniecības zemes kvalitatīvā novērtējuma kartes, kas aptvēra visas lauksaimniecības zemes. Meža zemes vērtēšanas metodika netika izstrādāta. Mežsaimniecības plānošanas vajadzībām periodiski organizēja meža zemes apsekošanas lauka darbus, sagatavojot mežaudžu plānus, pēc kuriem varēja raksturot zemes kvalitāti. Šādi mežaudžu plāni tika izgatavoti visām meža zemēm. Būves vērtēja pēc individuāliem pieprasījumiem tehniskās inventarizācijas procesā. Tika novērtēti aptuveni 70% būvju, no tām vairāk nekā puse novērtējumu ir novecojuši un neatbilst pašreizējam vērtēto būvju tehniskajam stāvoklim.

Vērtēšana pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.
No 1991.gada zemes un būvju vērtēšana galvenokārt tiek veikta:
· privatizācijas vajadzībām;· darījumu reģistrēšanai Zemesgrāmatā;
· kompensāciju aprēķināšanai;
· no 1998.gada 1.janvāra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana (pēc likuma 'Par nekustamā īpašuma nodokli' stāšanās spēkā) - nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

1994.gadā tika izveidots Nekustamā īpašuma vērtēšanas centrs, kura galvenais uzdevums bija metodiski vadīt un pārraudzīt nekustamā īpašuma vērtēšanas darbus VZD. Lai nodrošinātu vienotas nekustamā īpašuma vērtēšanas sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu Valsts zemes dienestā, kopš 1999.gada 1.oktobra VZD reorganizācijas, Nekustamā īpašuma vērtēšanas metodiskās vadības un pārraudzības funkcijas izpilda Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvalde, kas tika izveidota ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora 1999.gada 6.septembra rīkojumu Nr.679-P(ier). Ar 2004.gada 1.martu vērtēšanas pārvaldes funkcijās iekļauta metodiskā vadība un pārraudzība par Būvju tehnisko inventarizāciju VZD. Pārvaldē strādā 28 darbinieki.

Departamenta galvenie uzdevumi

• izstrādāt un uzturēt vienotu metodiku nekustamā īpašuma (t.sk. pilsētu un lauku apvidu zemes, būvju) kadastrālās vērtības noteikšanai VZD;
• izstrādāt un uzturēt vienotu metodiku būvju (t.sk. ēku, inženierbūvju, telpu grupu) kadastrālajai uzmērīšanai;
• sagatavot nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas  un būvju kadastrālās uzmērīšanas ikgadējo darba plānu projektus VZD;
• izstrādāt kadastrālo vērtību bāzi (zonējumu, bāzes vērtības, korekcijas koeficientus) par visu valsts teritoriju;
• nodrošināt zemes, būvju un telpu grupu kadastrālo vērtību noteikšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ietvaros;
• izstrādāt, ieviest un uzturēt vienotu metodiku nekustamā īpašuma tirgus informācijas sistematizēšanai, uzkrāšanai, aktualizēšanai un saglabāšanai, kā arī analīzei kadastrālās vērtēšanas vajadzībām VZD.

Adrese un amatpersonas