Fakti par būvju virszemes stāvu skaitu un apbūves blīvumu administratīvajās teritorijās

(Informācija sagatavota 2015. gadā)

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrā) tiek reģistrētas būves un tās raksturojošie lielumi – būvju apbūves laukums un virszemes stāvu skaits.

1.tabulā redzams apbūves blīvums procentos desmit administratīvajās teritorijās. Lai to iegūtu, tika salīdzināta attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo būvju apbūves laukumu kopplatība pret administratīvās teritorijas platību. Vislielākais apbūves blīvums ir Rēzeknē, Rīgā un Valmierā. Rēzeknē ir lielāks apbūves blīvums kā Rīgā, tāpēc, ka platība Rēzeknei ir maza un tajā ir mazāk neapbūvētas vietas kā Rīgā. Piemēram, Rīgas administratīvajā teritorijā ir Ķīšezers, Daugava un meži, kā arī ir daudz būves ar daudzkārt vairāk virszemes stāviem kā Rēzeknē. 1.attēlā redzams apbūves blīvuma procentuālais iedalījums pa administratīvajām teritorijām visā Latvijas teritorijā. Attēlā atzīmētas arī būves. 

Administratīvās teritorijas nosaukums Apbūves blīvums, %
Rēzekne 7.3
Rīga 6.6 
Valmiera 5.8 
Liepāja 5.5 
Daugavpils 5.4 
Jēkabpils 4.3 
Jelgava  4.0 
Ventspils  3.4 
Jūrmala  2.7 
Stopiņu novads  1.6 

1.tabula. 10 administratīvās teritorijas ar lielāko apbūves blīvumu, %

1_540x400.png

1.attēls. Apbūves blīvuma procentuālais iedalījums administratīvajās teritorijās. Ar pelēko krāsu attēlotas būves. (Lai palielinātu, spiediet uz attēla).

2.attēlā redzams būvju skaita sadalījums pa administratīvajām teritorijām atkarībā no virszemes stāvu skaita. Rīgā ir vairāk nekā 250 būves, kurām virszemes stāvu skaits ir lielāks par 11, un ir būves ar 31 virszemes stāviem.  Vēl būves ar 11 vai vairāk virszemes stāviem ir Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Valmierā, Aizkraukles novadā, Madonas novadā, Ķekavas novadā, Siguldas novadā, Ādažu novadā un Mārupes novadā. Bet Ventspilī un Rēzeknē, kas ir republikas pilsētas, nav būves, kam ir vairāk nekā 10 virszemes stāvu, bet ir daudz būves, kurām ir no 4 līdz 10 virszemes stāviem.  

2_540x400.png

2.attēls. Būvju iedalījums pēc virszemes stāvu skaita un to attēlojums pēc administratīvajām teritorijām. (Lai palielinātu, spiediet uz attēla).

3.attēlā norādīts lielākais virszemes stāvu skaits konkrētajā administratīvajā teritorijā. Kā minēts iepriekš, visvairāk virszemes stāvu ir būvēm Rīgā – augstākajām ēkām ir 31 virszemes stāvs. Liepājā, Aizkraukles novadā, Siguldas novadā ir būves ar 15 virszemes stāviem. Sešās administratīvajās teritorijās būvei lielākais virszemes stāvu skaits ir tikai 3 stāvi.

3_540x400.jpg

3.attēls. Lielākais būves virszemes stāvu skaits katrā administratīvajā teritorijā. (Lai palielinātu, spiediet uz attēla).

Veidojot apskatu, izmantoti dati par būvēm, kam veikta pilna tehniskā inventarizācija.

Papildus informācija par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām būvēm pieejama Valsts zemes dienesta sagatavotajos būvju pārskatos, kas publicēti Valsts zemes dienesta mājas lapas sadaļā "Būvju pārskati".

Saistītie resursi