Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 18. panta pirmā un otrā daļa, likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 6. pants un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2008. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 453 „Kārtība, kādā nosaka valstij un pašvaldībām piekrītošo lauku apvidus zemi, kura turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo un piekrītošo zemi” nosaka, ka valstij un pašvaldībām līdz 2008. gada 30. septembrim bija jāveic valstij un pašvaldībām piederošās un piekrītošās lauku apvidus zemes inventarizāciju, atkārtoti jāizvērtē to nepieciešamība valsts vai pašvaldību funkciju īstenošanai un iesniegt Valsts zemes dienestā (VZD) lēmumus par zemes piederību vai piekritību valstij vai pašvaldībai vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai. 2008. gada 20. decembrī ir stājušies spēkā Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 1030 „Centrālajā zemes komisijā iesniegto pieprasījumu izskatīšanas kārtība”. Tie paredz kārtību, kādā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi.
Ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vēlējās atjaunot zemes īpašuma tiesības, līdz 2007. gada 28. decembrim viņiem likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” ietvaros, bija jāiesniedz pieteikums Centrālajai zemes komisijai (CZK), bet dokumentus, kas pierāda īpašuma un mantošanas tiesības bija jāiesniedz līdz 2008. gada 1. septembrim.
Pirms zemes īpašuma tiesību atjaunošanas procesa uzsākšanas Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar pašvaldībām pārbauda:
* vai pieteikuma iesniedzējam vai citai personai uz pieprasīto zemi jau nav atzītas vai atjaunotas īpašuma tiesības;
* vai nav saņemti īpašuma kompensācijas sertifikāti;
* vai iesniegums par īpašuma tiesību atjaunošanu iesniegts attiecīgajā pašvaldībā līdz 1991. gada 20. jūnijam;
* vai līdz 1996. gada 1.jūnijam par pieprasīto zemi ir iesniegti īpašuma un mantošanas tiesības apliecinoši dokumenti;
* vai zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā jeb zemes pastāvīgās lietošanas tiesības ir izbeigtas un ar pašvaldību ir noslēgts zemes nomas līgums par šo zemi.
Pēc minētās pārbaudes veikšanas CZK lemj par pretendentu pieprasījumu izskatīšanas prioritāro grupu.
Pirmās prioritātes pieprasītājiem atbilst bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki, kuri pieprasījumus īpašuma tiesību atjaunošanai un dokumentus, kuri apliecina īpašumtiesības vai mantošanas tiesības bija iesnieguši līdz 1991. gada 20. jūnijam, taču zemi vai kompensācijas sertifikātus nav saņēmuši, kā arī bijušie zemes īpašniekiem, kuri no Vispārējās Lauksaimniecības vai Valsts zemes bankas līdz 1940. gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus – neatkarīgi no pieprasījumu iesniegšanas datuma.
Otrās prioritātes pieprasītāju statusam atbilst bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki, kuri pieprasījumu īpašumtiesību atjaunošanai bija iesnieguši līdz 1991.gada 20.jūnijam, kā arī īpašumtiesības un mantošanas tiesības apliecinošus dokumentus bija iesnieguši līdz 1996.gada 1.jūlijam.
Trešās prioritātes pieprasītāju statusam atbilst pretendenti, kuri pieprasījumus iesnieguši pēc 1991.gada 20.jūnija vai īpašumtiesības un mantošanas tiesības apliecinošus dokumentus iesnieguši pēc 1996.gada 1.jūlija.
Pēc tam, kad tiks nolemts par pretendentu iekļaušanu konkrētā prioritāšu grupā, visiem pirmās prioritātes pretendentiem VZD izsūtīs sarakstus ar zemes reformas pabeigšanai paredzētajām zemes vienībām, kuras atrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atradās vēsturiskais īpašums.
Zemākas prioritātes grupā iekļautajiem pretendentiem aktualizētie saraksti tiks izsūtīti pēc augstākās prioritātes pretendentu pieprasījumu izskatīšanas.
Pretendentam pēc zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemes vienību saraksta saņemšanas atbilde būs jāsniedz mēneša laikā, kurā izvēlētās zemes vienības būs jāsarindo prioritārā secībā no 1 līdz „n”, kur 1 nozīmē – šo zemes vienību pretendents vēlētos saņemt kā pirmo, bet attiecīgi 2, 3, 4, utt. norāda citas zemes vienības, kuras varētu tikt piešķirtas gadījumā, ja vēl kāds līdzvērtīgas prioritātes pieprasītājs būs izvēlējies un ieguvis tiesības atjaunot zemes īpašuma tiesības uz konkrēto izvēlēto zemes vienību. Ja mēneša laikā atbilde par zemes vienību izvēli netiks sniegta, tiesības uz īpašumtiesību atjaunošanu tiks zaudētas.
Ja uz vienu zemes vienību būs pieteikušies vairāki vienas prioritāšu grupas pretendenti, tad priekšroka būs:
1. Pretendentam, kura izvēlētā zemes vienība vai tās daļa ietilpa mantojamās zemes vēsturiskajās robežās pēc stāvokļa uz 1940.gadu.
2. Pretendentam, kurš izvēlējies mantojamajai līdzvērtīgu zemi, par cik īpašumtiesību atjaunošana uz mantojamo zemi nav iespējama likumā noteikto ierobežojumu dēļ;
3. Pretendentam, kura izvēlētā zemes vienība atrodas pašvaldībā, kuras budžetā tiek ieskaitītas pretendenta iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas;
4. Pretendentam, kurš izvēlējies zemi tajā pašvaldībā, kurā viņiem jau pieder kāda zemes vienība.
Ja uz vienu zemes vienību būs vairāki pretendenti ar vienādām priekšrokas tiesībām, VZD izveidotā komisija organizēs izlozi. Izvēlēto zemes vienību iegūs tas, kurš būs uzvarējis izlozē.
Pēc augstākas prioritātes pieprasījumu apmierināšanas zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemju saraksti tiks aktualizēti un izsūtīti nākošās prioritāšu grupas pretendentiem. Zemes piešķiršanas kārtība būs tāda pati kā pirmās prioritātes pieprasītājiem.
Ja konkrētajā pagastā zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes pietrūks, pretendentiem, kuriem nebija iespēju izvēlēties konkrētas zemes vienības vai kuru izvēlētās zemes vienības tika piešķirtas augstākas grupas pretendentiem, tiks piedāvātas iespējas izvēlēties zemi otrās kārtas ietvaros. Šiem pretendentiem tiks piedāvāts saraksts ar zemes reformas pabeigšanai paredzētajām zemes vienībām attiecīgajā rajonā. Ja pieprasījumu nebūs iespējams apmierināt arī rajona ietvaros, pretendentiem piedāvās zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes vienības visā Latvijā. Zemes izvēles un piešķiršanas procedūra būs tāda pati, kā iepriekš aprakstītā.
Ja bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav izdevies realizēt īpašumtiesības tās pašvaldības teritorijā, kurā atradās vēsturiskais īpašums, pretendentiem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties zemi citas vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Izvēloties zemi citas pašvaldības teritorijā, jāņem vērā Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 1030 „Centrālajā zemes komisijā iesniegto pieprasījumu izskatīšanas kārtība” 16.punkta nosacījumi par līdzvērtīgas zemes platības aprēķināšanas principiem.
Platības pārrēķina piemērs:
Bijušā zemes īpašnieka mantiniekam ir tiesības uz mantojamo zemi 18,0 ha platībā Krāslavas rajona Andrupenes pagastā. Viņam radusies iespēja saņemt mantojamajai zemei līdzvērtīgu zemi Jelgavas rajona Lielplatones pagastā. Zemes novērtējums tās nacionalizācijas brīdī Andrupenes pagastā bija 1,5 rudzu vienības (t/ha), bet Lielplatones pagastā – 4,5 rudzu vienības (t/ha). Platības pārrēķina formula: 18:4,5x1,5= 6,0 (mantojamās zemes platība jādala ar zemes novērtējumu pagastā, kurā tiek saņemta līdzvērtīgā zeme, un jāreizina ar zemes novērtējumu pagastā, kurā atrodas mantojamā zeme). Tas nozīmē, ka 18,0 ha lielajai mantojamās zemes platībai Andrupenes pagastā atbilst 6,0 ha liela līdzvērtīgas zemes platība Lielplatones pagastā.
Neskatoties uz to, ka lielākā daļa pašvaldību pieņemtos lēmumus par lauku apvidus zemes nodošanu zemes reformas pabeigšanai VZD ir iesniegušas, vēl ir daļa pašvaldību, kuras, atbilstoši zemes reformu reglamentējošajos aktos noteiktajam, nav iesniegušas nevienu lēmumu par zemes piekritību pašvaldībai vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai. Ņemot vērā, ka zemes reformu reglamentējošie normatīvie akti neparedz starpgabalu nodošanu zemes reformas pabeigšanai, iespējamo starpgabalu saraksti ir nosūtīti pašvaldībām atkārtotai izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai.
Līdz ar to vēršam uzmanību, ka informācija par zemes reformas pabeigšanai paredzētajām zemes vienībām tiks precizēta, pamatojoties uz pašvaldību pieņemtajiem un VZD iesniegtajiem lēmumiem. Ar zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemju sarakstu var iepazīties šeit:
Zeme zemes reformas pabeigšanai. Kurzeme.
Zeme zemes reformas pabeigšanai. Latgale.
Zeme zemes reformas pabeigšanai. Rīga.
Zeme zemes reformas pabeigšanai. Vidzeme.
Zeme zemes reformas pabeigšanai. Zemgale.
Informāciju par minēto zemju atrašanās vietu var iegūt VZD interneta mājas lapā VZD datu publicēšanas portāla Publiskajā versijā meklējot zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemju sarakstā izvēlēto zemes vienības kadastra apzīmējumu vai attiecīgajā pašvaldībā.