Valsts Zemes Dienests

Latvijas Republikas būvju pārskats uz 2010.gada 1.janvāri

ANOTĀCIJA 

Būvju pārskats no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas. Būvju sadalījums pēc to galvenajiem lietošanas veidiem un īpašuma piederības 01.01.2010.: - Rīga,Valsts zemes dienests, Kadastra un reģistru departaments, Kadastra pārraudzības daļa. - 2010.  

Būvju pārskats sniedz informāciju par būvju sadalījumu Latvijas Republikā un tās administratīvajās teritorijās pēc to galvenajiem lietošanas veidiem un piederības, ievērojot būvju īpašnieku statusu (fiziska persona, juridiska persona, pašvaldības un valsts).

Būvju pārskatu sagatavojis Valsts zemes dienests saskaņā ar Latvijas Republikas 2005.gada 1.decembra likumu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” un Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumu Nr.193 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 2.3. apakšnodaļu (uz 2009.gada 31.decembri spēka esoši ir Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumi Nr.636 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”).

Būvju pārskata sagatavošanai izmantoti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas būvju uzskaites dati uz 2009.gada 31.decembri.

Būvju pārskats ir pieejams visiem interesentiem internetā Valsts zemes dienesta mājas lapā: www.zemesdienests.lv vai www.vzd.gov.lv .

IEVADS

Būvju kā kadastra objektu uzskaiti veic Valsts zemes dienests (turpmāk – VZD) saskaņā ar Latvijas Republikas 2005.gada 1.decembra likumu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” un Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumu Nr.193  “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 2.3. apakšnodaļu.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - NĪVK IS) reģistrē visas būves, kurām ir veikta būves kadastrālā uzmērīšana atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 “Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu”. Būvju uzskaites dati no NĪVK IS apkopoti būvju pārskatā – „Būvju pārskats no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas” (turpmāk - būvju pārskats) jau sesto gadu pēc kārtas.

Būvju pārskatssniedzinformāciju par būvju sadalījumu:

• pēc to galvenajiem lietošanas veidiem (atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 “Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu” 37.pielikumam “Būves galvenā lietošanas veida noteikšanas kārtība”);
• pēc to piederības (pieder zemes īpašniekiem; nepieder zemes īpašniekiem; jaukta būves piederība (attiecībā pret zemes īpašniekiem); ietilpst būvju īpašuma sastāvā; piederība nav noskaidrota);
• pēc to īpašnieku statusa (fiziska persona, juridiska persona, pašvaldības un valsts).

 

Būvju pārskats sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajam iedalījumam:

• pa novadu pagastiem,
• pa novadu un republikas pilsētām,
• pa novadiem,
• kopā valstī.

 

Būvju pārskatam izmantoti NĪVK IS būvju uzskaites dati, kas uzkrāti līdz 2009.gada 31.decembrim. Būvju pārskatu sastādījis VZD Kadastra un reģistru departaments. .

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas 
būvju uzskaites dati uz 01.01.2010.  

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.182 “Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu” sniegti terminu „ēkas” un „inženierbūves” skaidrojumi:

• par ēku nosaka atsevišķu, ilglaicīgi lietojamu apjumtu būvi, kurā var iekļūt cilvēki un kura ir noderīga vai paredzēta cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai;
• par inženierbūvi nosaka visas būves, kas netiek klasificētas kā ēkas (piemēram, sliežu ceļus, ceļus, tiltus, šosejas, lidostu skrejceļus, dambjus).            

 

Atbilstoši būvju uzskaites datiem uz 01.01.2010. NĪVK IS ir reģistrētas 1 368 405 būves, no kurām 1 339 193 jeb 97,9% ir ēkas, bet 29 212 jeb2,1% ir inženierbūves (1.attēls).

1.attēls

 

Ne visas NĪVK IS reģistrētās būves attēlotas Kadastra kartē. NIVK IS reģistrēto būvju attēlošana Kadastra kartē noteikta Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumu Nr.193 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 129. punktā un šo noteikumu 2. pielikumā. Tā kā Latvijas Republikas 1997.gada 20.februāra likums ”Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” nosaka, ka zemesgrāmatā kā patstāvīgus īpašuma objektus neieraksta virszemes un apakšzemes inženierkomunikācijas, cauruļvadu trases, ceļus, ielas, stāvlaukumus u.c. tamlīdzīgas būves, Kadastra kartē neattēlo transporta būves, cauruļvadus, sakaru un elektropārvades līnijas un citas inženierbūves. Pēdējo gadījumā Kadastra kartē attēlo tikai zemes vienības, uz kurām atrodas minētās būves. Kadastra kartē attēlojami nepilni 98,0% no NĪVK IS teksta daļā reģistrētajām būvēm.

Būves lietošanas veidu nosaka atbilstoši būvniecības projekta dokumentācijā, ekspluatācijā pieņemšanas - nodošanas aktā vai attiecīgā pašvaldības dienesta izziņā norādītajam izmantošanas veidam.

Būvju sadalījumā pēc to galvenā lietošanas veida no 24 būvju lietošanas veidiem, kas uzskaitīti NĪVK IS, Latvijas Republikā vislielāko īpatsvaru ieņem dzīvojamo māju palīgēkas, kas sastāda 39,2% no NĪVK IS reģistrēto būvju kopējā skaita. Tās lielā mērā ietekmē arī dzīvojamo ēku īpatsvaru, jo šajā grupā tās aizņem 60,4 % no dzīvojamo ēku kopējā skaita. Citu būvju īpatsvars NĪVK IS ir ievērojami mazāks. NĪVK IS aiz dzīvojamo māju palīgēkām skaita un īpatsvara ziņā seko lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas (nepilni 317 000 jeb 23,2% no NĪVK IS reģistrēto būvju kopskaita), tad - viena dzīvokļa mājas (nepilns 301 000 jeb 22,0%). Pārējo būvju lietošanas veidu īpatsvars NĪVK IS nepārsniedz pat 3% barjeru (1.tabula).

1.tabula Būvju sadalījums pēc to galvenā lietošanas veida Latvijas Republikā (NĪVK IS 01.01.2010.)

Nr.p.k.	Kods	Galvenais lietošanas veids	Ēku (būvju) skaits NĪVK IS	% no kopējā būvju skaita
1	1101	Dzīvojamo māju palīgēkas	536 284	39,2
2	1110	Viena dzīvokļa mājas	300 816	22,0
3	1121	Divu dzīvokļu mājas	11 936	0,9
4	1122	Triju vai vairāku dzīvokļu mājas	38 562	2,8
5	1130	Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas	795	0,0
Dzīvojamās ēkas kopā:			888 393	64,9
6	1201	Nedzīvojamo ēku palīgēkas	32 673	2,4
7	1211	Viesnīcu ēkas	2 541	0,2
8	1212	Citas īslaicīgas apmešanās ēkas	2 124	0,2
9	1220	Biroju ēkas	7 357	0,5
10	1230	Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas	11 154	0,8
11	1241	Sakaru ēkas, stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas	2 619	0,2
12	1242	Garāžu ēkas	9 569	0,7
13	1251	Rūpnieciskās ražošanas ēkas	20 987	1,5
14	1252	Rezervuāri, bunkuri, silosi un noliktavas	15 067	1,1
15	1261	Plašizklaides pasākumu ēkas	1 179	0,1
16	1262	Muzeji un bibliotēkas	441	0,0
17	1263	Skolas, universitātes un zinātniskās pētniecības ēkas	3 827	0,3
18	1264	Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas	1 283	0,1
19	1265	Sporta ēkas	981	0,1
20	1271	Lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas	316 893	23,2
21	1272	Kulta ēkas	1 139	0,1
22	1273	Vēsturiskie vai aizsargājamie pieminekļi	72	0,0
23	1274	Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas	20 894	1,5
Nedzīvojamās ēkas kopā:			450 800	33,0
24		Inženierbūves kopā:	29 212	2,1
Kopā:			1 368 405	100

 

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvju pārskatiem, 2009. gada būvju pārskatā saglabājusies iepriekšējo gadu īpatsvara tendence būvju sadalījumā pēc galvenā lietošanas veida. Skaita ziņā visstraujāk audzis dzīvojamo ēku kopskaits, 6 gadu laikā tas palielinājies par nepilniem kā 39000 ēku (2.attēls).

2.attēls  

 

Lai gūtu priekšstatu par dzīvojamā fonda izmaiņām 6 gadu laikā, salīdzinām tieši dzīvojamo māju skaitu, no dzīvojamo ēku kopskaita izslēdzot dzīvojamo māju palīgēkas. Dzīvojamo māju  sadalījumā pēc to galvenā lietošanas veida Latvijas Republikā vislielāko īpatsvaru ieņem viena dzīvokļa mājas – 300 816 jeb 85,4% no NĪVK IS reģistrēto dzīvojamo māju skaita. Aiz tām kā nākošās ierindojušās triju un vairāku dzīvokļu jeb daudzdzīvokļu mājas – 38 562 jeb 11 %. Salīdzinoši daudz mazāk NĪVK IS reģistrētas un tātad arī Latvijā sastopamas ir divu dzīvokļu mājas, tikai 3,4% no dzīvojamo māju kopējā skaita, bet dažādu sociālo grupu kopdzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 0,2% (3.attēls).

3. attēls

 

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, dzīvojamo māju grupā visstraujāk būvētas viena dzīvokļa mājas, to skaita pieaugums 6 gados sasniedz 15650 (4.attēls).

4.attēls 

   

Nedzīvojamo ēku grupā Latvijā dominē lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas. Tās NĪVK IS sastāda 70,3% no nedzīvojamo ēku kopskaita. Turpretī pārējo nedzīvojamo ēku lietošanas veidu īpatsvars ir pavisam niecīgs - no 0 % (72 vēsturiskais vai aizsargājamais piemineklis) līdz 7,2% ( 32673 nedzīvojamo ēku palīgēkas) (2.tabula). Nedzīvojamo ēku skaits kopumā 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gada rādītājiem, samazinājies par vairāk kā 2700 ēkām, pie kam par  2700 samazinājies ēku skaits ar lietošanas mērķi lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas, par nepilnām 300 - ar lietošanas mērķi citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, par 150 – ar lietošanas mērķi rezervuāri, bunkuri, silosi un noliktavas un  par 65 - ar lietošanas mērķi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, turpretī visu pārējo lietošanas mērķu nedzīvojamo ēku skaits nedaudz palielinājies.

2.tabula Nedzīvojamo ēku sadalījums pēc to galvenā lietošanas veida Latvijas Republikā (NĪVK IS 01.01.2010.)

Nr.p.k.	Kods	Galvenais lietošanas veids	Ēku skaits NĪVK IS	% no nedzīvojamo ēku skaita
1	1201	Nedzīvojamo ēku palīgēkas	32 673	7,2
2	1211	Viesnīcu ēkas	2 541	0,6
3	1212	Citas īslaicīgas apmešanās ēkas	2 124	0,5
4	1220	Biroju ēkas	7 357	1,6
5	1230	Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas	11 154	2,5
6	1241	Sakaru ēkas, stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas	2 619	0,6
7	1242	Garāžu ēkas	9 569	2,1
8	1251	Rūpnieciskās ražošanas ēkas	20 987	4,7
9	1252	Rezervuāri, bunkuri, silosi un noliktavas	15 067	3,3
10	1261	Plašizklaides pasākumu ēkas	1 179	0,3
11	1262	Muzeji un bibliotēkas	441	0,1
12	1263	Skolas, universitātes un zinātniskās pētniecības ēkas	3 827	0,8
13	1264	Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas	1 283	0,3
14	1265	Sporta ēkas	981	0,2
15	1271	Lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas	316 893	70,3
16	1272	Kulta ēkas	1 139	0,3
17	1273	Vēsturiskie vai aizsargājamie pieminekļi	72	0,0
18	1274	Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas	20 894	4,6
Nedzīvojamās ēkas kopā:			450 800	100,0

Audzis arī NĪVK IS reģistrēto inženierbūvju skaits, pieaugumam 2009.gadā pārsniedzot 1500. Kopumā 6 gadu laikā, kopš Valsts zemes dienestā gatavo būvju pārskatu, inženierbūvju skaits palielinājies par vairāk kā 14100 būvēm (5.attēls).      

5.attēls  

 

Būvju sadalījumā pēc īpašuma piederības valstī, lielākais to skaits – vairāk kā 1 052 300 jeb 76,9% no kopējā būvju skaita, kas reģistrētas NĪVK IS, pieder zemes īpašniekiem (3.tabula, 6.attēls). Salīdzinājumā ar 2008.gada datiem, par 0,2% samazinājies zemes īpašniekiem piederošo un zemes īpašniekiem nepiederošos būvju īpatsvars. Uz tā rēķina pieaudzis būvju, kam nav noskaidrota piederība, īpatsvars.

3.tabula Būvju sadalījums pēc īpašuma piederības (NĪVK IS 01.01.2010.)

Nr. p.k.	Piederība	Kopā valstī, skaits	% no kopā valstī	Tajā skaitā
				Kopā novados	% no kopā novados	Tajā skaitā		Kopā republi-kas pilsētās	% no kopā republi-kas pilsētās
						t.sk. kopā novadu pilsētās	% no kopā novadu pilsētās
1.	Pieder zemes īpašniekam (-iem)	1 052 331	76,9	872 140	79,7	144 765	80,6	180 191	65,9
2.	Nepieder zemes īpašniekam (-iem)	120 433	8,8	108 418	9,9	9 694	5,4	12 015	4,4
3.	Jaukta būves piederība (attiecībā pret zemes īpašniekiem)	10 511	0,8	5 967	0,5	917	0,5	4 544	1,7
4.	Ietilpst ēku (būvju) īpašuma sastāvā	110 793	8,1	62 532	5,7	17 530	9,8	48 261	17,6
5.	Piederība nav noskaidrota	74 337	5,4	45 737	4,2	6 714	3,7	28 600	10,4
Būvju skaits NĪVK IS:		1 368 405	100,0	1 094 794	100,0	179 620	100,0	273 611	100,0

6.attēls

 

Jāatzīmē, ka pilsētās šī situācija ir līdzīga - zemes īpašniekiem pieder lielākā daļa no pilsētās reģistrētajām būvēm - novadu pilsētās - 80,6%, republikas pilsētās – 65,9%. Piederība nav noskaidrota 10,4% republikas pilsētu būvēm. Labāka situācija par nenoskaidrotas piederības būvju skaitu ir novadu pilsētās, kur tikai 3,7% būvju nav noskaidrota piederība.  

Republikas pilsētām raksturīgs liels būvju īpašuma sastāvā ietilpstošo būvju īpatsvars – 17,6%, turpretī novadu pilsētās minētais rādītājs ir 9,8% (3.tabula).        

4.tabula Būvju sadalījums pēc īpašuma piederības Latvijas Republikā (NĪVK IS 01.01.2010.)

Nr. p.k.	Administratīvā teritorija	Ēku (būvju) skaits NĪVK IS	Pieder zemes īpašniekam (-iem)	Nepieder zemes īpašniekam (-iem)	Jaukta būves piederība (attiecībā pret zemes īpašniekiem)	Ietilpst ēku (būvju) īpašuma sastāvā	Piederība nav noskaidrota
1	Ādažu novads	4 474	3 672	238	4	224	336
2	Aglonas novads	9 957	7 187	1 591	1	1 050	128
3	Aizkraukles novads	4 403	3 943	117	0	309	34
4	Aizputes novads	8 784	7 458	561	1	455	309
5	Aknīstes novads	4 192	3 467	516	15	173	21
6	Alojas novads	4 898	3 763	667	25	226	217
7	Alsungas novads	2 433	2 111	68	0	37	217
8	Alūksnes novads	21 138	16 996	2 074	86	1 300	682
9	Amatas novads	6 585	4 737	559	165	360	764
10	Apes novads	5 427	4 610	419	23	265	110
11	Auces novads	5 925	5 291	291	1	244	98
12	Babītes novads	5 440	4 649	105	6	270	410
13	Baldones novads	4 719	4 008	156	5	148	402
14	Baltinavas novads	3 135	2 669	349	27	65	25
15	Balvu novads	20 241	17 056	1 864	195	797	329
16	Bauskas novads	18 573	11 360	4 000	11	1 028	2 174
17	Beverīnas novads	5 002	3 726	482	36	258	500
18	Brocēnu novads	5 024	3 870	658	3	327	166
19	Burtnieku novads	7 466	5 591	670	62	307	836
20	Carnikavas novads	11 920	9 687	181	15	425	1 612
21	Cēsu novads	6 861	5 083	655	138	692	293
22	Cesvaines novads	2 365	2 031	167	7	102	58
23	Ciblas novads	5 960	4 272	1 004	59	399	226
24	Dagdas novads	17 694	13 055	3 217	8	1 271	143
25	Daugavpils novads	58 705	41 472	12 647	347	3 670	569
26	Dobeles novads	13 981	11 966	868	11	853	283
27	Dundagas novads	4 857	4 232	108	1	277	239
28	Durbes novads	4 499	3 897	360	0	95	147
29	Engures novads	11 151	9 950	380	11	490	320
30	Ērgļu novads	2 932	2 614	170	31	46	71
31	Garkalnes novads	7 057	6 278	231	2	230	316
32	Grobiņas novads	11 331	10 014	602	15	467	233
33	Gulbenes novads	28 948	21 704	4 562	49	1 734	899
34	Iecavas novads	6 043	4 180	955	5	176	727
35	Ikšķiles novads	6 870	5 955	176	147	397	195
36	Ilūkstes novads	15 380	10 384	3 398	146	1 174	278
37	Inčukalna novads	5 696	4 486	240	4	210	756
38	Jaunjelgavas novads	8 536	7 844	324	0	301	67
39	Jaunpiebalgas novads	2 974	2 182	157	63	271	301
40	Jaunpils novads	2 581	2 108	142	9	184	138
41	Jēkabpils novads	9 492	7 898	884	110	390	210
42	Jelgavas novads	21 135	18 081	1 358	84	1 176	436
43	Kandavas novads	9 589	8 146	616	82	429	316
44	Kārsavas novads	12 190	8 598	2 110	112	773	597
45	Kokneses novads	5 748	5 284	215	1	174	74
46	Krāslavas novads	32 852	24 689	4 743	42	3 184	194
47	Krimuldas novads	5 240	4 035	336	18	317	534
48	Krustpils novads	11 443	9 155	1 174	171	749	194
49	Kuldīgas novads	21 672	19 803	581	4	768	516
50	Ķeguma novads	6 832	5 408	329	127	647	321
51	Ķekavas novads	13 862	11 776	319	28	559	1 180
52	Lielvārdes novads	9 460	7 520	380	199	807	554
53	Līgatnes novads	2 480	1 863	255	48	141	173
54	Limbažu novads	19 644	16 129	2 177	117	733	488
55	Līvānu novads	18 252	14 550	1 841	4	1 533	324
56	Lubānas novads	2 451	2 108	156	9	119	59
57	Ludzas novads	16 135	12 618	1 923	95	1 215	284
58	Madonas novads	22 939	19 485	1 167	50	864	1 373
59	Mālpils novads	2 968	2 411	54	0	158	345
60	Mārupes novads	7 062	6 028	83	28	490	433
61	Mazsalacas novads	3 764	2 852	357	31	117	407
62	Naukšēnu novads	2 645	2 030	276	19	47	273
63	Neretas novads	5 493	4 936	351	7	158	41
64	Nīcas novads	7 285	6 773	258	4	82	168
65	Ogres novads	21 815	17 396	956	444	2 071	948
66	Olaines novads	17 803	14 303	402	6	614	2 478
67	Ozolnieku novads	5 890	5 239	236	36	315	64
68	Pārgaujas novads	4 836	3 509	634	91	264	338
69	Pāvilostas novads	5 760	5 212	295	0	146	107
70	Pļaviņu novads	8 345	7 411	498	0	298	138
71	Preiļu novads	15 140	11 452	2 017	11	1 274	386
72	Priekules novads	7 401	6 020	843	2	231	305
73	Priekuļu novads	5 186	3 771	350	121	376	568
74	Raunas novads	3 662	2 646	440	134	111	331
75	Rēzeknes novads	52 565	36 602	10 715	796	3 790	662
76	Riebiņu novads	15 144	11 488	2 330	31	1 082	213
77	Rojas novads	6 696	5 774	157	7	471	287
78	Ropažu novads	5 214	4 359	100	8	158	589
79	Rucavas novads	5 970	4 530	541	0	299	600
80	Rugāju novads	5 370	4 342	593	35	111	289
81	Rūjienas novads	6 284	4 490	758	46	151	839
82	Rundāles novads	3 259	2 212	796	3	85	163
83	Salacgrīvas novads	8 978	6 846	1 267	103	459	303
84	Salas novads	3 857	3 216	268	54	256	63
85	Salaspils novads	7 535	6 160	180	8	498	689
86	Saldus novads	21 870	17 791	2 534	13	1 060	472
87	Saulkrastu novads	15 025	12 870	185	8	515	1 447
88	Sējas novads	3 139	2 424	111	15	117	472
89	Siguldas novads	9 459	7 489	209	17	748	996
90	Skrīveru novads	4 248	4 071	76	0	86	15
91	Skrundas novads	5 407	4 591	197	0	237	382
92	Smiltenes novads	11 787	10 499	249	22	721	296
93	Stopiņu novads	3 937	3 280	56	13	244	344
94	Strenču novads	2 884	2 547	52	10	143	132
95	Talsu novads	27 157	23 606	904	34	1 672	941
96	Tērvetes novads	3 293	2 930	177	3	135	48
97	Tukuma novads	23 550	20 074	1 155	37	1 369	915
98	Vaiņodes novads	3 225	2 578	474	0	51	122
99	Valkas novads	8 745	7 186	221	15	949	374
100	Valmieras novads	5 592	4 049	467	70	261	745
101	Varakļānu novads	4 291	3 744	283	22	115	127
102	Vārkavas novads	6 695	5 339	836	11	428	81
103	Vecpiebalgas novads	5 011	3 772	546	93	233	367
104	Vecumnieku novads	9 278	6 705	1 968	11	195	399
105	Ventspils novads	19 164	16 037	803	210	1 179	935
106	Viesītes novads	4 652	3 927	330	33	278	84
107	Viļakas novads	11 118	8 922	1 469	99	375	253
108	Viļānu novads	8 628	5 337	2 033	109	1 005	144
109	Zilupes novads	5 139	3 660	835	62	419	163
Kopā novados:		1 094 794	872 140	108 418	5 967	62 532	45 737
t.sk. novadu pilsētās:		179 620	144 765	9 694	917	17 530	6 714
110	Daugavpils	47 026	27 484	4 467	228	13 752	1 095
111	Jēkabpils	11 774	9 424	743	148	1 276	183
112	Jelgava	19 277	16 064	790	262	1 933	228
113	Jūrmala	26 876	20 264	821	1 041	3 674	1 076
114	Liepāja	18 252	15 366	685	0	1 912	289
115	Rēzekne	12 846	9 019	936	408	2 316	167
116	Rīga	111 428	63 006	2 317	2 168	19 368	24 569
117	Valmiera	7 587	5 636	428	116	682	725
118	Ventspils	18 545	13 928	828	173	3 348	268
Kopā republikas pilsētās:		273 611	180 191	12 015	4 544	48 261	28 600
Kopā visās pilsētās:		453 231	324 956	21 709	5 461	65 791	35 314
Kopā valstī:		1 368 405	1 052 331	120 433	10 511	110 793	74 337

     

5.tabula Būvju sadalījums pēc īpašuma piederības novadu un republikas pilsētās (NĪVK IS 01.01.2010.)

Nr. p.k.	Pilsēta	Ēku (būvju) skaits NĪVK IS	Pieder zemes īpašniekam (-iem)	Nepieder zemes īpašniekam (-iem)	Jaukta būves piederība (attiecībā pret zemes īpašniekiem)	Ietilpst ēku (būvju) īpašuma sastāvā	Piederība nav noskaidrota
1	Ainaži	695	561	76	2	39	17
2	Aizkraukle	2 746	2 412	70	0	248	16
3	Aizpute	2 728	2 300	102	0	193	133
4	Aknīste	1 312	1 076	139	0	94	3
5	Aloja	780	588	83	1	86	22
6	Alūksne	4 332	3 458	133	45	621	75
7	Ape	1 016	885	24	4	82	21
8	Auce	1 913	1 789	17	0	93	14
9	Baldone	1 481	1 244	44	5	61	127
10	Baloži	1 584	1 386	44	1	73	80
11	Balvi	4 033	3 369	109	10	466	79
12	Bauska	3 855	2 000	261	2	576	1 016
13	Brocēni	968	681	66	0	167	54
14	Cēsis	5 359	3 982	434	101	604	238
15	Cesvaine	727	623	33	0	59	12
16	Dagda	2 412	1 968	176	0	259	9
17	Dobele	3 859	3 208	193	2	428	28
18	Durbe	455	421	10	0	20	4
19	Grobiņa	2 414	1 933	173	0	258	50
20	Gulbene	4 742	3 832	440	8	408	54
21	Ikšķile	2 886	2 611	84	75	51	65
22	Ilūkste	3 118	2 300	343	19	424	32
23	Jaunjelgava	2 179	1 993	35	0	143	8
24	Kalnciems	195	134	8	0	51	2
25	Kandava	2 572	2 087	195	27	217	46
26	Kārsava	2 328	1 872	207	26	200	23
27	Krāslava	6 577	5 591	346	28	588	24
28	Kuldīga	6 384	5 600	156	0	477	151
29	Ķegums	1 655	1 385	123	15	63	69
30	Lielvārde	4 837	3 958	189	95	272	323
31	Līgatne	478	377	20	3	24	54
32	Limbaži	2 314	1 487	328	5	362	132
33	Līvāni	5 524	4 424	283	0	701	116
34	Lubāna	1 063	904	47	0	102	10
35	Ludza	5 489	4 930	56	13	453	37
36	Madona	3 784	2 522	143	5	400	714
37	Mazsalaca	1 051	889	47	5	65	45
38	Ogre	8 965	7 137	333	223	1 117	155
39	Olaine	591	397	29	0	138	27
40	Pāvilosta	1 462	1 329	45	0	65	23
41	Piltene	807	724	29	4	48	2
42	Pļaviņas	3 211	2 853	144	0	166	48
43	Preiļi	4 499	3 313	501	0	512	173
44	Priekule	1 728	1 310	162	1	171	84
45	Rūjiena	2 839	2 041	425	29	80	264
46	Sabile	1 087	980	5	3	66	33
47	Salacgrīva	2 102	1 529	266	31	219	57
48	Salaspils	2 549	2 081	64	4	246	154
49	Saldus	5 762	4 969	276	0	411	106
50	Saulkrasti	3 813	3 090	53	6	224	440
51	Seda	210	163	2	0	44	1
52	Sigulda	4 568	3 705	58	0	488	317
53	Skrunda	1 763	1 437	19	0	156	151
54	Smiltene	2 865	2 490	27	9	284	55
55	Staicele	659	512	93	0	31	23
56	Stende	1 317	1 062	46	3	166	40
57	Strenči	1 035	921	25	10	52	27
58	Subate	1 322	977	146	15	166	18
59	Talsi	4 557	3 940	67	3	449	98
60	Tukums	9 403	7 722	491	9	956	225
61	Valdemārpils	752	641	48	0	49	14
62	Valka	2 602	1 745	58	12	725	62
63	Vangaži	629	382	35	0	120	92
64	Varakļāni	1 355	1 178	80	7	77	13
65	Viesīte	1 216	1 073	66	4	65	8
66	Viļaka	1 828	1 303	321	9	184	11
67	Viļāni	2 734	1 631	520	18	515	50
68	Zilupe	1 545	1 350	23	20	112	40
Kopā novadu pilsētās:		179 620	144 765	9 694	917	17 530	6 714
69	Daugavpils	47 026	27 484	4 467	228	13 752	1 095
70	Jēkabpils	11 774	9 424	743	148	1 276	183
71	Jelgava	19 277	16 064	790	262	1 933	228
72	Jūrmala	26 876	20 264	821	1 041	3 674	1 076
73	Liepāja	18 252	15 366	685	0	1 912	289
74	Rēzekne	12 846	9 019	936	408	2 316	167
75	Rīga	111 428	63 006	2 317	2 168	19 368	24 569
76	Valmiera	7 587	5 636	428	116	682	725
77	Ventspils	18 545	13 928	828	173	3 348	268
Kopā republikas pilsētās:		273 611	180 191	12 015	4 544	48 261	28 600
Kopā visās pilsētās:		453 231	324 956	21 709	5 461	65 791	35 314

    

Izvērtējot visu līdz 01.01.2010. NĪVK IS reģistrēto 1 368 405 būvju piederību pēc īpašnieka statusa, secināms, ka visvairāk būvju pieder fiziskām personām (79,9% ), ievērojami mazāk juridiskām personām (6,6%), pašvaldībām (4,3%) un valstij (1,4%) (7.attēls).   Diemžēl joprojām 5,4% būvju piederība nav noskaidrota.

7.attēls  

 

6.tabula Būvju sadalījums pēc to īpašuma piederības VZD reģionālo nodaļu griezumā (NĪVK IS 01.01.2010.)

Nr.p.k.	Reģionālā nodaļa	Ēku (būvju) skaits NĪVK IS	Pieder zemes īpašniekam (-iem)	Nepieder zemes īpašniekam (-iem)	Jaukta būves piederība (attiecībā pret zemes īpašniekiem)	Ietilpst ēku (būvju) īpašuma sastāvā	Piederība nav noskaidrota
1	Kurzemes	205 332	173 591	11 457	467	13 114	6 703
2	Latgales	390 172	280 195	60 918	2 826	39 683	6 550
3	Rīgas	394 222	294 480	14 569	4 695	36 779	43 699
4	Vidzemes	189 842	149 461	16 554	1 557	10 629	11 641
5	Zemgales	188 837	154 604	16 935	966	10 588	5 744
Kopā valstī:		1 368 405	1 052 331	120 433	10 511	110 793	74 337

Būvju sadalījums VZD reģionālo nodaļu griezumā parāda, ka visvairāk būves reģistrētas Rīgas reģionālajā nodaļā (28,8% no visām NIVK IS reģistrētajām būvēm) un Latgales reģionālajā nodaļā (28,5% no visām NIVK IS reģistrētajām būvēm)- 6.tabula un 8.attēls.

8.attēls

 

2009.gada būvju pārskatā ir būtiski samazinājies būvju ar nenoskaidrotu piederību skaits- vairāk par 34 tūkstošiem. Šīs izmaiņas ir saistītas ar to, ka ir mainīti Būvju pārskata atlases nosacījumi. Ja būve ir dalīta dzīvokļa īpašumos, tad tiek ņemti vērā arī dzīvokļu īpašumu īpašnieku statusi.

Būvju pārskata tabulas un grafiki

Valstī 

Grafiki:

 Būvju sadalījums atkarībā no lietošanas veida Latvijas Republikā uz 01.01.2010.
(skaits NĪVKIS; % no kopējā skaita NĪVKIS)
 Dzīvojamo māju sadalījums pēc to galvenā lietošanas veida Latvijas Republikā uz 01.01.2010.
(Skaits NĪVKIS; % no dzīvojamo māju skaita NĪVKIS izņemot dzīvojamo namu palīgēkas)
 Būvju sadalījums pēc īpašuma piederības Latvijas Republikā uz 01.01.2010.
(skaits NĪVKIS; % no kopējā būvju skaita NĪVKIS)
 Būvju sadalījums pēc to īpašnieku statusa Latvijas Republikā uz 01.01.2010.
(skaits NĪVKIS; % no kopējā skaita NĪVKIS)
 Būvju sadalījums VZD reģionālo nodaļu griezumā uz 01.01.2010.
(skaits NĪVKIS; % no kopējā skaita NĪVKIS) 

Tabulas:

 Būvju sadalījums pēc to galvenā lietošanas veida Latvijas Republikā uz 01.01.2010.
 Nedzīvojamo ēku sadalījums pēc to galvenā lietošanas veida Latvijas Republikā uz 01.01.2010.
 Būvju sadalījumā pēc īpašuma piederības Latvijas Republikā uz 01.01.2010.
 Būvju sadalījums pēc to īpašnieku statusa Latvijas Republikā uz 01.01.2010.
 Būvju sadalījums pēc to īpašuma piederības VZD reģionālo nodaļu griezumā uz 01.01.2010.
 Būvju sadalījums pēc īpašuma piederības Latvijas Republikas pilsētās uz 01.01.2010.
 Būvju sadalījums pēc īpašuma piederības Latvijas Republikas novados uz 01.01.2010.
 Būvju sadalījums pa to galvenajiem lietošanas veidiem un īpašuma piederības valstī kopā

Novados

 Būvju sadalījums pa to galvenajiem lietošanas veidiem un īpašuma piederības novados kopā

Republikas pilsētās

 Būvju sadalījums pa to galvenajiem lietošanas veidiem un īpašuma piederības republikas pilsētās kopā

Novadu pilsētās  

 Būvju sadalījums pa to galvenajiem lietošanas veidiem un īpašuma piederības novadu pilsētās kopā

Reģionālajās nodaļās  

 Būvju sadalījums pa to galvenajiem lietošanas veidiem un īpašuma piederības Kurzemes reģionālajā nodaļā kopā
 Būvju sadalījums pa to galvenajiem lietošanas veidiem un īpašuma piederības Latgales reģionālajā nodaļā kopā
 Būvju sadalījums pa to galvenajiem lietošanas veidiem un īpašuma piederības Rīgas reģionālajā nodaļā kopā
 Būvju sadalījums pa to galvenajiem lietošanas veidiem un īpašuma piederības Vidzemes reģionālajā nodaļā kopā
 Būvju sadalījums pa to galvenajiem lietošanas veidiem un īpašuma piederības Zemgales reģionālajā nodaļā kopā