Šobrīd kadastrālo vērtību bāze tiek izstrādāta visā valsts teritorijā vienlaicīgi, katru gadu vienai no četrām nekustamo īpašumu grupām – lauku nekustamo īpašumu grupai, dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupai, rūpniecības apbūves grupai, kā arī komercdarbības un sabiedriskās apbūves grupai.  

Reizi divos gados tiek aktualizētas katras nekustamo īpašumu grupas bāzes vērtības. Lai nodrošinātu stabilitāti, vērtību bāzes izstrādei izmanto informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem par vismaz diviem pēdējiem gadiem.  

Augoša tirgus apstākļos vērtību bāzes izstrādei un aktualizācijai noteiktais periodiskums nodrošina to, ka kadastrālās vērtības nepārsniedz nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeni. Savukārt, ilgstoši krītoša tirgus apstākļos ir iespējama situācija, kad kadastrālās vērtības pie divu gadu aktualizācijas cikla var pārsniegt nekustamā īpašuma tirgus cenas.  

Lai to nepieļautu, grozījumi kadastrālās vērtēšanas noteikumos paredz, ka gadījumā, kad tirgus cenas valstī uzrāda tendenci samazināties, kadastrālo vērtību bāze tiek pārskatīta visām nekustamā īpašuma grupām vienlaicīgi, izvērtējot, kurās teritorijās vērtību izmaiņas nepieciešamas.    

Otrdienās: 13:00 – 17:00  

Trešdienās: 9:00 – 13:00  

Ceturtdienās: 9:00 – 13:00  

Piektdienās: 8:00 – 12:00  

VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Rīgas birojā noteikts atšķirīgs privātpersonu apkalpošanas, pasūtījumu pieņemšanas un izsniegšanas laiks:  

Pirmdienās: 9:00 – 12:00   14:00 – 18:00  

Otrdienās: 12:00 – 16:00  

Trešdienās: 9:00 – 16:00  

Ceturtdienās: 9:00 – 13:00  

Piektdienās: 8:00 – 12:00  

Savukārt, VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Rīgas biroja klientu apkalpošanas punkts Siguldā klientus apkalpos ceturtdienās no 9:00 līdz 12:00 un no 13:00 līdz 18:00.    

Informāciju sagatavoja:  

Ilze Miķelsone
Valsts zemes dienesta
Sabiedrisko attiecību speciāliste
tel. 67038840
mob. tel. 28675521
e-pasts: ilze.mikelsone@vzd.gov.lv

Pāreja uz PAIS centrālo datu bāzi dos iespēju nākotnē uzlabot klientu apkalpošanu, pieņemot pasūtījumus. 

Klientu pieņemšana atsāksies 2009. gada 12. janvārī.  

Informāciju sagatavoja:  

Ilze Miķelsone
Valsts zemes dienesta
Sabiedrisko attiecību speciāliste
tel. 67038840
mob. tel. 28675521
e-pasts: ilze.mikelsone@vzd.gov.lv  

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. jābūt iesniegtam zemes robežu plānam reģistrācijai VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma), vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt bankā veiktam sertifikātu pārvedumam).

Līdz 2008.gada 16.jūlijam zemes kadastrālā uzmērīšana bija veikta 58 607 zemes vienībām, kas sastāda tikai 55% no visām Lauku zemes izpirkšanas reģistrā (turpmāk – LZIR) iekļautajām zemes vienībām 266 970 ha platībā, no tām zemes izpirkšanas procedūra pabeigta, t.i., pastāvīgajā lietošanā piešķirtā zeme izpirkta un ierakstīta zemesgrāmatā attiecībā uz 28 108 zemes vienībām jeb 26% no LZIR iekļautajām zemes vienībām. Par 1 993 zemes vienībām veikta priekšapmaksa.

VZD aicina zemes izpircējus neatlikt zemes izpirkšanas procedūras veikšanu uz pēdējo brīdi, lai neriskētu pazaudēt tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Tiem zemes izpircējiem, kuru izpērkamā zeme ir uzmērīšanas procesā, VZD iesaka rūpīgi sekot mērniecības darbu laicīgai pabeigšanai, pirms 1.septembra sazināties ar mērniecības darbu veicēju un pārliecināties, ka kadastrālās uzmērīšanas lieta termiņā tiek iesniegta reģistrācijai VZD. Lai izslēgtu iespēju, ka zemes izpircējs zaudē tiesības zemi izpirkt nepilnīgi veiktu mērniecības darbu dēļ, VZD kadastrālās uzmērīšanas lietu uzskatīs par iesniegtu termiņā arī gadījumā, ja to pēc 1.septembra būs nepieciešams atdot kadastrālās uzmērīšanas veicējam datu precizēšanai. Tomēr, ja zemes izpircējam ir bažas, ka līdz noteiktajam termiņam mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus nebūs pabeidzis, lai nezaudētu tiesības izpirkt zemi par kadastrālo vērtību, VZD aicina zemes izpircēju izmantot otru normatīvajos aktos paredzēto izpirkšanas iespēju – veikt priekšapmaksu.

Tāpat VZD aicina izmantot iespēju veikt priekšapmaksu tos zemes izpircējus, kas zemes kadastrālo uzmērīšanu vēl nav pasūtījuši, tā kā šobrīd ir atlicis pārāk maz laika, lai uzmērīšanu būtu iespējams pabeigt līdz likumā noteiktajam termiņam – 1.septembrim. Mērniecības darbu veikšana var aizņemt aptuveni pusgadu, turklāt zemes izpircējam jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos mērniecības procesā var rasties neparedzētas problēmas, piemēram, strīdi ar pierobežniekiem, kā rezultātā process var ievērojami ieilgt.

Zemes izpirkšana ar priekšapmaksu nozīmē, ka zemes izpircējs pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas samaksā pilnu spēkā esošo zemes kadastrālo vērtību privatizācijas sertifikātos (izņemot mežaudzes vērtību, kas būs jāsamaksā pēc zemes uzmērīšanas un meža inventarizācijas). Veicot priekšapmaksu, par zemi var norēķināties tikai privatizācijas sertifikātos un nav iespējas pretendēt uz samaksas par izpērkamo zemi samazinājumu.

Izvēloties zemes izpirkšanu ar priekšapmaksu, zemes izpircējam jāņem vērā, ka tās veikšana parastā kārtībā prasa 6 darba dienas, paātrinātā kārtībā par paaugstinātu maksu – 2 darba dienas. Lai veiktu priekšapmaksu, zemes izpircējam VZD reģionālās nodaļas biroja klientu apkalpošanas centrā jāsaņem kadastra izziņa „Par izpērkamās zemes platību un zemes izpirkšanai nepieciešamo privatizācijas sertifikātu skaitu”, kurā tiek norādīta informācija, kas nepieciešama sertifikātu pārveduma veikšanai bankā. Kadastra izziņu parastā kārtībā VZD sagatavo 5 darbdienu laikā un par šo pakalpojumu jāmaksā valsts nodeva 5 latu apmērā. Valsts nodeva par paātrinātā kārtībā sagatavotu kadastra izziņu ir 25 lati, ja tā tiek sagatavota 2 darbdienu laikā, un 50 lati, ja vienas darbdienas laikā.

Priekšapmaksa, atkarībā no tā, kur atvērts privatizācijas sertifikātu uzkrāšanas konts, jāsamaksā Latvijas Hipotēku un zemes bankas vai Latvijas Krājbankas filiālē, līdzi ņemot VZD izsniegto izziņu.

Izpērkot zemi ar priekšapmaksu, zemes kadastrālās uzmērīšanas termiņš ir 2009.gada 31.augusts. Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai.

Ja līdz 2008.gada 1.septembrim par izpērkamo zemes vienību nav iesniegts zemes robežu plāns, un nav veikta arī priekšapmaksa, iespēja izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību tiek zaudēta. Šajā gadījumā bijušajam zemes pastāvīgajam lietotājam ir tiesības lietošanā piešķirto zemi turpmāk nomāt no pašvaldības, maksājot par tās lietošanu ne tikai nekustamā īpašuma nodokli, bet arī nomas maksu 0,5% apmērā no kadastrālās vērtības.

Ja bijušais zemes lietotājs līdz 2008.gada 1.septembrim VZD neiesniedz ne zemes robežu plānu, ne apliecinājumu par veikto priekšapmaksu, un līdz 2009.gada 1.septembrim nenoslēdz zemes nomas līgumu ar pašvaldību, viņam vairs nebūs tiesību ne izpirkt, ne izmantot šo zemi. Šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un to izmantos īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem.

Zemes kadastrālā uzmērīšana un priekšapmaksa nav jāveic tiem zemes izpircējiem, kuru izpērkamā zeme jau ir uzmērīta. Šiem zemes izpircējiem VZD iesaka līdz 2008.gada 31.augustam pārliecināties, ka zemes robežu plāns ir reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā. Tā reģistrāciju apliecina attiecīgs zīmogs uz zemes robežu plāna. Bez tam, zemes izpircējs par zemes robežu plāna reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā var pārliecināties arī pārskatā par LZIR iekļautajām zemes vienībām, kas tiek publicēts VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lvsadaļā „Aktualitātes”.

Zemes izpircējiem, kuru izpērkamā zeme jau ir uzmērīta, nākamais solis zemes izpirkšanas procedūrā ir lēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieprasīšana VZD reģionālās nodaļas biroja klientu apkalpošanas centrā, kas jāizdara līdz 2009.gada 31.augustam. Ar šo lēmumu zemes lietotājam tiek dotas tiesības iegūt zemi īpašumā, kā arī lēmumā tiek norādīts samaksas par izpērkamo zemi apmērs atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai un mežaudzes vērtībai. Zemes izpirkšanas procedūras noslēdzošais solis ir līguma par zemes izpirkšanu noslēgšana ar Latvijas Hipotēku un zemes banku.

Neskaidrību gadījumos par lauku zemes izpirkšanu VZD aicina sazināties ar attiecīgās VZD reģionālās nodaļas, VZD centrālā aparāta Klientu apkalpošanas un datu izplatīšanas departamenta vai Zemes reformas procesu daļas speciālistiem. Bez tam, visos VZD reģionālo nodaļu klientu apkalpošanas centros, kā arī VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļā „Aktualitātes” pieejamas informatīvās lapas par veicamajiem soļiem pastāvīgajā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai.

Lauku zemes izpirkšanas pieprasījumus varēja iesniegt laikā no 2005.gada 1.septembra līdz 2006.gada 31.augustam un no 2007.gada 1.augusta līdz 30. novembrim. Pieteikšanās lauku zemes izpirkšanai attiecās uz lauku apvidus zemes pastāvīgajiem lietotājiem – fiziskajām un juridiskajām personām, kurām zemes reformas laikā zemi pastāvīgā lietošanā ar attiecīgu lēmumu piešķīrusi pašvaldība vai zemes komisija un kas vēlējās pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi iegūt īpašumā.

Pavisam Valsts zemes dienestā izpirkšanai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos tika pieprasītas vai pamatojoties uz zemes robežu plānu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautas 105 435 zemes vienības 414 800 ha platībā. Pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi bija iespējams izpirkt jau no 1993.gada un lielākā daļa zemes pastāvīgo lietotāju to jau ir izdarījusi.

Papildus informācija:

Tālr.: 67038600
e-pasts: vzd@vzd.gov.lv

1. Pārrēķinātas ēku prognozētās kadastrālās vērtības, ņemot vērā izmaiņas kadastrālo vērtēšanas metodikā Š. g. 11.septembī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.621 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi””. Grozījumi paredz:

• pāriet uz ēku apjoma noteikšanu kvadrātmetros, nevis kubikmetros arī lielākajai daļai nedzīvojamo ēku tipu, kas dod iespēju objektīvāk noteikt ēkas kadastrālo vērtību, īpaši attiecībā uz ēkām ar augstiem griestiem;
• apvienot ēku tipus, kuriem nav būtisku vērtību atšķirību, un atbilstošo ēku skaits Kadastra informācijas sistēmā ir salīdzinoši neliels. Ražošanas ēku tipi turpmāk tiks diferencēti nevis pēc nozaru principa, bet pēc ēku raksturojošiem rādītājiem, piemēram, griestu augstuma. Ēku tipu apvienošana nodrošinās ēkas tipa piemērošanas konkrētiem objektiem viennozīmīgu izpratni un viennozīmīgu sasaisti ar ēku galveno lietošanas veidu klasifikāciju;
   
• mainīt būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficienta vērtību, nosakot, ka būvēm, kuru fiziskais nolietojums sasniedz 85% un vairāk, kadastrālā vērtība Kadastra informācijas sistēmā automātiski būs vienāda ar 0. Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz priekšlikumiem, par kuriem tika panākta vienošanās Tieslietu ministrijas izveidotajā starpinstitūciju darba grupā būvju kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveidošanai. Darba grupā piedalījās Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes un VZD pārstāvji. Izstrādātie priekšlikumi tika pārrunāti un atbalstīti diskusijās ar nevalstisko organizāciju deleģētajiem ekspertiem un konsultantiem.Ēku prognozētās kadastrālās vērtības šo kadastrālās vērtēšanas metodikā izdarīto izmaiņu rezultātā samazinājušās vidēji par 20 – 30%.

Tāpat kā attiecībā uz iepriekš publicētajām prognozētajām kadastrālajām vērtībām, aprēķins veikts, balstoties uz jauno kadastrālo vērtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Kā ziņots, ar 2007.gada 1.janvāri stājās spēkā vairākus gadus atliktās izmaiņas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz, ka turpmāk nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām jāmaksā pēc to kadastrālās vērtības, nevis vidējās bilances vērtības vai inventarizācijas vērtības kā līdz šim. Šo izmaiņu rezultātā daļai uzņēmēju nekustamā īpašuma nodokļa apjoms samazinājās, bet daļai – īpaši uzņēmējiem, kuru īpašumā ir vecas ēkas ar augstiem griestiem un kuru bilances vērtība amortizācijas rezultātā bija ļoti zema – ievērojami pieauga. Lai meklētu risinājumu attiecībā uz tiem uzņēmējiem, kuriem nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ievērojami pieauga, pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas tika izveidota minētā starpinstitūciju darba grupa. Minētie grozījumi un pārrēķinātās ēku kadastrālās vērtības stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.

2. Precizēti ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamie objekti (zeme un ēkas), atbilstoši pašvaldību iesniegtai informācijai 2002.gada 7.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.180 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām” paredz, ka 10 dienu laikā pēc ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu (zemes un ēku) prognozēto kadastrālo vērtību kopsummu saņemšanas no VZD pašvaldības ir tiesīgas precizēt ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamos objektus.

Šogad šo iespēju ir izmantojušas 22 pašvaldības, kas iesniegušas sekojošus precizējumus:

• Rīgas pilsētas dome – zemes vienības un ēkas, kuras papildus iepriekš iesniegtajām Rīgas pilsētā 2008.gadā pilnībā vai daļēji netiks apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli, kā arī papildus datus par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā (brīvostā) un to nekustamajiem īpašumiem;
• Daugavpils pilsētas dome, Jūrmalas pilsētas dome, Jēkabpils pilsētas dome, Salacgrīvas pilsētas ar laiku teritoriju domes un Talsu rajona Sabiles novada dome – zemes vienības un ēkas, kuras papildus iepriekš iesniegtajām 2008.gadā pilnībā vai daļēji netiks apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli;
• Liepājas pilsētas dome, Ventspils pilsētas dome, Baložu pilsētas dome, Talsu pilsētas dome, Tukuma pilsētas dome, Cēsu pilsētas dome, Siguldas novada dome un Limbažu rajona Liepupes pagasta padome – ēkas, kuras papildus iepriekš iesniegtajām 2008.gadā pilnībā vai daļēji netiks apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli;
   
• Limbažu pilsētas dome, Ludzas pilsētas dome, Dobeles rajona Auru pagasta padome, Ludzas rajona Zilupes pagasts, Talsu rajona Rojas pagasts, Rīgas rajona Siguldas novads un Ķekavas pagasts, Ogres rajona Mazozolu pagasts un Rēzeknes rajona Audriņu pagasts – zemes vienības un ēkas, kuras neatrodas speciālajā ekonomiskajā zonā.
• Rīgas, Jūrmalas un Jēkabpils pilsētu domes papildus iesniegušas izmaiņas 316 zemes vienībām, precizējot tikai ar nodokli apliekamo platību, kas nav pietiekami kadastrālās vērtības aprēķinam. Līdz ar to minētajām zemes vienībām ir publicēta iepriekš aprēķinātā kadastrālā vērtība, savukārt pašvaldībām tiks pieprasīta nepieciešamā informācija, kas nepieciešama korektam zemes vienības kadastrālās vērtības aprēķinam nekustamā īpašuma nodoklim.