„Iespēja bez maksas pārbaudīt datus juridiskām personām par saviem īpašumiem ir lieliska iespēja pārliecināties, ka visa Kadastra reģistrā uzkrātā informācija atbilst faktiskajai situācijai dabā un arī kadastrālā vērtība tiks aprēķināta pareizi. Izvērtējot šogad saņemtās sūdzības par kadastrālo vērtību, konstatēts, ka daļa no tām bija pamatotas. Neatbilstības bija radušās neprecīzu datu dēļ, un līdz gada beigām, kad tiks aprēķināta jaunā kadastrālā vērtība, īpašnieks datus vēl var paspēt aktualizēt. Tāpat uzņēmēji varēs konstatēt, vai viņu īpašumu sastāvā nav arī kādas dabā vairs neeksistējošas palīgēkas, kuras Valsts zemes dienests, pamatojoties uz būvvaldes izdotu izziņu, līdz 1.oktobrim no Kadastra reģistra dzēsīs bez maksas”, norāda Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Līdz šim šis e-pakalpojums tika piedāvāts tikai fiziskām personām, taču tagad arī uzņēmumu paraksta tiesīgā persona var autorizēties portālā, izmantojot elektronisko parakstu vai interneta bankas pieejas datus. Pēc autorizācijas lietotājs var autorizēt arī citas personas pieejai uzņēmuma datiem, piemēram, grāmatvežus. Tā kā tehniski nav iespējams autorizēt tās juridiskās personas, kurām paraksttiesīgā persona drīkst pārstāvēt uzņēmumu tikai kopā ar citu paraksttiesīgo personu, šādiem uzņēmumiem datu piekļuvei ir nepieciešams noslēgt līgumu ar SIA „ZZ Dats”, kas ir portāla www.epakalpojumi.lv uzturētājs.

Ierobežotu datu daudzumu par jebkuru īpašumu bez maksas iespējams aplūkot arī Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv, tāpat šajā portālā ir iespējams apskatīt nākamajam gadam prognozētās kadastrālās vērtības par ikkatru īpašumu (maksas pakalpojums).

Jāatzīmē, ka patlaban saskaņā ar nesenajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā jebkurš no kopīpašniekiem bez pārējo piekrišanas var pirmreizēji reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā, kā arī aktualizēt datus par nekustamā īpašuma nosaukumu, lietošanas mērķi, kadastra objekta adresi, apgrūtinājumu, zemes, būves un telpu grupas lietošanas veidu, būves tipu un fizisko nolietojumu, kā arī kadastra objekta datus, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Tiesa, visu kopīpašnieku piekrišana vēl joprojām nepieciešama, būvi sadalot, apvienojot vai dzēšot ierakstu par būvi no Kadastra reģistra.

Turpmāk būves kā nekustamā īpašuma nodokļa objektus Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs, pamatojoties uz pašvaldības kā nodokļa administrācijas aizpildītu deklarāciju, kas šajā gadījumā aizstāj būves kadastrālo uzmērīšanu un nodrošina minimāli nepieciešamo datu ieguvi būves kadastrālās vērtības aprēķinam. Šim nolūkam ir izstrādātas būvju deklarācijas veidlapas, kas ar tai pievienotajiem dokumentiem būs par pamatu būvju reģistrēšanai Kadastra informācijas sistēmā. 

Tāpat noteikumi paredz vienkāršotu ieraksta par būvi dzēšanu no Kadastra informācijas sistēmas, neveicot tās apsekošanu dabā. Ierakstu par būvi turpmāk dzēsīs no Kadastra informācijas sistēmās uz pašvaldības būvvaldes izsniegtā dokumenta pamata.

Turpmāk Valsts zemes dienests nekonstatēs patvaļīgās būvniecības pazīmes un nereģistrēs tās Kadastra informācijas sistēmā. Šī funkcija paliks tikai pašvaldību būvvaldes kompetencē, savukārt Valsts zemes dienests sagatavos un nodos pašvaldībām sarakstus ar ēkām, kurās līdz šim reģistrētas patvaļīgās būvniecības pazīmes. Tāpat noteikumi paredz, ka Kadastra informācijas sistēmā vairs neuzturēs atzīmi par atsavināšanas aizliegumu būvēm, kas nav ierakstītas Zemesgrāmatā.

Noteikumi paredz būvju kadastrālo uzmērīšanu neveikt inženierbūvēm, kuras Kadastra informācijas sistēmā tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs reģistrē uzskaites vai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām. Inženierbūves Kadastra informācijas sistēmā varēs reģistrēt, aizpildot inženierbūvju datu deklarāciju.

Noteikumos atsevišķām kadastra datu aktualizācijas darbībām ir samazināts izpildes termiņš no desmit uz piecām dienām, kas nodrošinās Valsts zemes dienesta klientiem aktuālas informācijas pieejamību īsākā laikā.

Plānots, ka par Eiropas Savienības Twinning projekta ietvaros piešķirtajiem līdzekļiem Valsts zemes dienesta speciālisti sadarbībā ar Zviedrijas Lantmäteriet ekspertiem sniegs atbalstu Azerbaidžānas republikas valsts zemes un kartogrāfijas komitejai likumdošanas sakārtošanā attiecībā uz zemes izmantošanas politiku un masveida vērtēšanu, izstrādās un aprobēs pilsētu un lauku zemju vērtēšanas metodiku. Tāpat projekta ietvaros paredzēta metodisko materiālu sagatavošana un Azerbaidžānas vērtēšanas speciālistu apmācība, kā arī daudzfunkcionālas kadastra informācijas sistēmas izveidei nepieciešamo tehnisko prasību definēšana un  aprobācija.

Plānots, ka projekts tiks uzsākts 2012.gada oktobrī un ilgs 18 mēnešus.

Tas, ka ciemā ir reģistrētas adreses, vēl nebūt nenorāda, ka tajā ir arī iedzīvotāji, jo, kā rāda pagājušajā gadā veiktā tautas skaitīšana, ne visās adresēs bija iespējams sastapt iedzīvotājus. Savukārt tos 355 ciemus, kuriem patlaban ir juridiskais statuss, bet tajos nav reģistrēta neviena adrese, arī nav iespējams uzskatīt par „mirušiem” ciemiem, bet gan drīzāk par savulaik labi domātām iecerēm šādus ciemus veidot, jo pārsvarā gadījumu tajos nekad nav bijis nevienas ēkas adreses. Spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā noteiktas ciema robežas un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Līdz ar to veidojas situācijas, kad ciema statuss tiek piešķirts gan apdzīvotām vietām, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 1000, gan viensētu grupām, kas sastāv no divām vai trim un vairāk viensētām, gan arī tā sauktajiem perspektīvajiem ciemiem vietās, kur pašvaldība saskata attīstības iespējas, ir apbūvei paredzēta zeme, taču nav nevienas ēkas vai iedzīvotāja.

1999. gadā pašvaldības ciema statusus sāka apstiprināt ar oficiāliem lēmumiem un ciema statuss tika piešķirts arī vietvārdiem, kas neatbilda šodienas izpratnei par ciema statusu. 2001.gadā, sākot uzkrāt adrešu informāciju Valsts adrešu reģistrā, veidojās situācijas, kad daļā apstiprināto ciemu netika reģistrēta neviena ēkas adrese, par ko tika informētas pašvaldības un rezultātā apzinīgākās pašvaldības kļūdaini apstiprinātos ciemus likvidēja. Tiesa, liela daļa šādi apstiprināto ciemu palikuši līdz pat šim mirklim un eksistē vien formāli.

Pērn visvairāk ciemu likvidēts Rugāju novadā – 107 ciemi. Pēc tā seko Jelgavas novads ar 54 likvidētiem ciemiem, tad Dagdas novads ar 29 likvidētiem ciemiem. Tiesa, pagājušajā gadā izveidoti arī 3 jauni ciemi, kas pilnībā atbilst to statusam: Balda Maltas pag., Rēzeknes nov., Everti Lēdmanes pag., Lielvārdes nov. un Viesturciems Glūdas pag., Jelgavas nov..

Ciema statusa apstiprināšanā lielu lomu spēlē arī kultūrvēsturiskās tradīcijas – ja Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē pārsvarā ciema statuss tiek noteikt apdzīvotām vietām ar 50 un vairāk patstāvīgajiem iedzīvotājiem, tad Latgalē ciema kategorijā ieskaitītas gandrīz visas sādžas, kas sastāv no divām un vairāk viensētām.

Lai labotu esošo situāciju un ikvienu nodrošinātu ar korektiem adrešu datiem, Valsts zemes dienests šogad ir uzsācis ciemu robežu un to statusu precizēšanu, nosūtot pašvaldībām informāciju par ciemiem, kuri neatbilst šādam statusam. Papildus šiem pasākumiem tiks turpināts darbs pie adrešu datu kvalitātes uzlabošanas, sagatavojot pašvaldībām sarakstus ar ēkām un telpu grupām, kurām nav piešķirtas adreses. Tāpat tiks gatavoti dati par adresācijas objektiem, kuri neatbilst normatīvo aktu prasībām.