Noslēguma jautājumi

[Precizēts 15.12.2014]

Arvien biežāk sertificēti mērnieki konstatē situācijas, kad strīds par robežu novietojumu, konstatējot robežu neatbilstību, starp iesaistītajiem zemes īpašniekiem un zemes lietotājiem pirmreizējā robežu uzmērīšanā nepastāv.

Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi (turpmāk – Noteikumi Nr.1019) 281.punkts nepārprotami nosaka, ka pirmreizējā zemes kadastrālajā uzmērīšanā mērnieks nepiemēro šo noteikumu 68., 71., 72., 73., 74., 75. un 76., kā arī 83., 84., 85., 86., 87., 88. un 89. punktā un 4.5. apakšnodaļā noteiktās prasības, t.i. normas, kas attiecas uz robežu neatbilstības novēršanas kārtību. 

Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 15. pants noteic, ka VZD teritoriālās struktūrvienības zemes robežu strīdu komisija izskata zemes robežu strīdu starp personām par zemes vienībām, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināms, ka zemes robežu strīdu izskatīšana ir pakļauta īpašam regulējumam un tāds ir nepieciešams, lai nodrošinātu zemes robežu strīdu izskatīšanas tiesiskumu un garantētu zemes lietotāju un zemes īpašnieku tiesību aizsardzību.

Pirmreizējās uzmērīšanas rezultātā radušies strīdi vērtējami kā strīdi zemes reformas īstenošanas procesā, to izskatīšanai noteikta īpaša kārtība Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 522 „Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtība”. Minētajos noteikumos noteikta arī lēmumu pieņemšanas kārtība izskatot pirmreizējā zemes robežu uzmērīšanā radušos strīdus. Minētie noteikumi nosaka mērniekam iesniegt pieteikumu zemes robežu strīda izskatīšana, ja pastāv strīds starp iesaistītām personām par robežām.

Savukārt, ja veicot zemes vienības pirmreizējo uzmērīšanu ir konstatēta robežu neatbilstību starp zemesgrāmatā ierakstītām robežojošām zemes vienībām un starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā iesaistītām pusēm nepastāv strīds, atbilstoši Noteikumu  Nr.1019 281.prim punktam mērnieks sagatavo neatbilstības novēršanas dokumentus  - atzinumu par robežu neatbilstību un robežas neatbilstības novēršanas aktu, kuru paraksta visas ieinteresētās puses. Tātad turpināt zemes kadastrālo uzmērīšanu var tikai gadījumā, ja visām ieinteresētajām pusēm ir kopējs viedoklis par robežas novietojumu, nepastāv strīds un visas ieinteresētās puses piedalās robežas neatbilstības novēršanas procesā. Tikai esot šādiem nosacījumiem pirmreizējā mērniecībā mērnieks turpina uzsāktos mērniecības darbus - sagatavo neatbilstības novēršanas dokumentus, tai skaitā robežas neatbilstības novēršanas aktu, kuru paraksta visas ieinteresētās puses. Vienlaikus – minētais akts arī atspoguļo ieinteresēto personu dalību neatbilstības novēršanas procesā.

Noteikumu Nr.1019 93.punkts paredz nesagatavot neatbilstības novēršanas aktu, ja mērnieks konstatējis 99.punkta minētās neatbilstības, kas nozīmē, ka apvidū esošā, ierosinātāja un pierobežnieku uzrādītā robeža neatbilst plānā norādītām koordinātām. Taču izņēmums ir pirmreizējā mērniecība, kuras laikā konstatētas robežu neatbilstības gadījumā ieinteresētām pusēm ir jāpiedalās neatbilstības novēršanas procesā un jāparaksta mērnieka sastādītie dokumenti. Novēršot robežas neatbilstību MK noteikumi Nr.1019 paredz mērniekam sastādīt robežas neatbilstības novēršanas aktu. Līdz ar to – pirmreizējā mērniecībā minētais akts sastādāms arī Noteikumu Nr.1019 99.punkta gadījumā.

 

 

Ņemot vērā to, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi (turpmāk – Noteikumi Nr. 1019) sagatavojami elektroniskā formā, bet Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 522 „Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 522) neparedz kārtību elektroniski sagatavotu dokumentu iesniegšanai (pirmā ir jaunāka tiesību norma attiecībā pret pēdējo), tad sniedzam skaidrojumu par pieteikuma un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanu elektroniskā formā zemes robežu strīdu komisijai robežu strīda izskatīšanai.

Pieteikumu VZD teritoriālās struktūrvienības zemes robežu strīdu komisija (turpmāk – komisija) pieņem tikai no zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta mērnieka (turpmāk – mērnieks). Mērnieks iesniedz VZD komisijai adresētu rakstisku pieteikumu, kas parakstīts ar mērnieka drošu elektronisko parakstu (ar laika zīmogu), un noteikumos Nr. 522 noteiktos dokumentus. Pieteikumā norāda šādas ziņas: 

  • mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru; 
  • mērnieka adresi un citu kontaktinformāciju; 
  • iesniedzamās prasības satura izklāstu un prasības pamatojumu atbilstoši noteikumu Nr. 522 3. vai 5. punktam.

Iesniedzot pieteikumu strīda izskatīšanai atbilstoši noteikumu Nr. 522 3.1.apakšpunktam, mērnieks pieteikumam pievieno:

  • attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību – lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā/lietošanā un tā grafisko pielikumu;
  • aktu par robežu neatbilstību (ja, tādu vajadzēja sastādīt atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 56. punktam));
  • zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu, kuru ir parakstījis mērnieks un tie zemes vienības pierobežnieki, kuriem nav iebildumu. Mērniekam apsekošanas aktā jānorāda izvērtējums par robežu novietojumu un to atbilstību tehniskajām prasībām, kā arī jāiekļauj uzaicināto personu izteiktos viedokļus, atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 prasībām. Veicot robežu atjaunošanu, mērniekam jāsagatavo robežas atjaunošanas aktu, nostiprinot atjaunojamos robežpunktus ar pagaidu robežzīmēm un sagatavojot strīdus robežpunkta piesaistes abrisu. (Apsekošanas un atjaunošanas aktu nesagatavo, ja mērnieks veic pirmreizējo kopīgā ierosinātāja un pierobežnieka robežposma noteikšanu (pierobežniekam arī iepriekš nosakāmais robežposms nebija noteikts)); 
  • zemes robežu noteikšanas aktu, kuru ir parakstījis mērnieks un tie zemes vienības pierobežnieki, kuriem nav iebildumu, – ja veic pirmreizēju zemes vienības robežu posma noteikšanu; 
  • iebildumu aktu (iebildumu aktu sagatavo saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 290.1. apakšpunktu gadījumos, ja mērnieks veicis pirmreizējo kopīgā ierosinātāja un pierobežnieka robežposma noteikšanu (pierobežniekam arī iepriekš nosakāmais robežposms nebija noteikts); 
  • mērnieka noteiktā strīdus robežpunkta, robežposma piesaistes abrisu (ar attāluma piesaistēm līdz pastāvīgiem situācijas elementiem) (strīda robežpunkta piesaistes abrisa paraugs dots Noteikumu Nr. 1019 8.pielikumā);
  • grafisko materiālu (shēmu), kurā attēlo: 
    • mērnieka noteiktās strīdus robežas atrašanās vietu;
    • ierosinātāja un pierobežnieka viedokli par robežas novietojumu apvidū;
    • apvidū atrastas robežzīmes vai priekšmetus ar robežzīmju pazīmēm situācijas elementus, kas atbilst robežas aprakstam; 
    • lēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā/lietošanā grafiskajā pielikumā norādītās robežas;
    • plānos (fotoplānā) un apvidū identificētus situācijas elementus, kuri izmantoti robežu novietojuma atšķirības noteikšanai un piesaistes mērījumus visiem situācijas elementiem, kuri izmantoti robežu atbilstības zemes robežu plāniem izvērtēšanā un robežas atjaunošanā (Noteikumu Nr. 1019 51.punkts, 297. punkts).

Attiecībā uz iepriekš minēto informāciju – uzmērīšanas tehnisko dokumentāciju (citā koordinātu sistēmā noteikto zemes vienību koordinātu pārrēķinu LKS-92, informāciju par izmantotajiem ģeodēziskā tīkla punktiem, mērījuma datus, t.sk., ar globālās pozicionēšanas metodi iegūtos mērījumus, aprēķinu rezultātus, aprēķināto koordinātu sarakstu, mērījumu abrisa datni (datne atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 165. punktam)).

Iesniedzot pieteikumu strīda izskatīšanai atbilstoši  noteikumu Nr. 522 3.2.apakšpunktam, pieteikumam pievieno šā skaidrojuma 2. punktā minētos dokumentus un Darba pārtraukšanas aktu, izņemot 2.4. un 2.5. apakšpunktā minētos dokumentus.

Iesniedzot pieteikumu atbilstoši noteikumu Nr. 522 5. punktā minētajam gadījumam, mērnieks pieteikumam pievieno Darba pārtraukšanas aktu un dokumentus, uz kuru pamata ir pieņemts lēmums par Darba pārtraukšanas akta sastādīšanu.

Dokumentus zemes robežu strīda izskatīšanai mērnieks iesniedz atbilstoši vispārīgām prasībām un kārtībai, kas noteikta dokumentu iesniegšanai un sagatavošanai noteikumu Nr. 1019 261. punktā, 262. punktā un  263. punktā.

Zemes robežu strīda izskatīšanas vajadzībām, kā papīra dokumentu elektroniskas kopijas noformē un sagatavo arī Noteikumu Nr. 1019 264. punktā minētos papīra dokumentus.

Elektroniskās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas un tajā ievietoto dokumentu nosaukumus veido atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 prasībām.

Elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, kurā ievietoti strīda izskatīšanai sagatavotie dokumenti, novieto uz VZD FTP servera vispārīgā kārtībā, vienlaicīgi nosūtot uz VZD struktūrvienības, kurai ir piekritīga strīda izskatīšana, oficiālo e-pasta adresi [reģions]@vzd.gov.lv elektroniski parakstītu šajā skaidrojumā minēto pieteikumu un  norādot iesniegtās elektroniskās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas nosaukumu.

Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1019) 295.1 punktā noteikts, ka uzmērot zemes vienību, kurai plānā attēlota platība ar norādi „cits zemes lietojums” elektropārvades līnijai caur mežu, gāzes vai naftas vadam, meliorācijas  grāvim vai citam lineāram situācijas elementam (izņemot valsts un pašvaldības ceļus) ieskaita zemes vienības platībā, ja tā nepārsniedz zemes vienības pieļaujamās platības atšķirības robežas un ir saņemts attiecīgā objekta (kura uzturēšanai izdalīta platība ar norādi „Cits zemes lietojums”) īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 19.2.1. apakšpunktam viens no tiesiskā pamatojuma dokumentiem var būt zemes ierīcības projekts un vietējās pašvaldības lēmums par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu. Izstrādājot zemes ierīcības projektu tiek ņemtas vērā Noteikumu Nr. 1019 prasības arī attiecībā uz platības „cits zemes lietojums” iekļaušanu zemes vienības platībā vai tās izdalīšanu kā atsevišķu zemes vienību. 

Atbilstoši VZD skaidrojumam „Par platības „cits zemes lietojums” attēlošanu, izstrādājot zemes ierīcības projektu, lai pievērstu zemes kadastrālās uzmērīšanas veicēja uzmanību, ka zemes ierīcības projektā projektētās zemes vienības sastāvā iekļauta platība „cits zemes lietojums”, uz zemes ierīcības projekta grafiskās daļas papildus tiek norādīta piezīme par minētā saskaņojuma saņemšanu, norādot arī iestādes nosaukumu, dokumenta veidu, numuru un izdošanas datumu.

Ņemot vērā minēto, VZD skaidro, ka realizējot zemes ierīcības projektu, kur zemes vienības platībā iekļauta platība „cits zemes lietojums” (grafiskajā daļā ir piezīme par saskaņojuma saņemšanu), nav nepieciešams atkārtoti (iekļaujot zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā) iesniegt komunikāciju turētāja saskaņojumu par platības „cits zemes lietojums” iekļaušanu zemes vienības platībā. Ja zemes ierīcības projekta grafiskajā daļā nav piezīme par saskaņojuma saņemšanu, bet „cits zemes lietojums” iekļauts zemes vienības platībā, tad eZKUL pievienojams komunikāciju turētāja saskaņojuma kopija.

 

Tomēr ir situācijas, kad Kadastra informācijas sistēmā “cits zemes lietojums” jau ir izdalīts kā atsevišķa zemes vienība un ieskaitīta rezerves zemes fondā vai pašvaldība pieņēmusi lēmumu, ka šī zemes vienība ir piekritīga pašvaldībai. Šādos gadījumos, ja uzmērāmās zemes vienības īpašnieks vēlas “citu zemes lietojumu” iekļaut zemes vienības platībā un nosacījumi par “cita zemes lietojuma” iekļaušanu zemes vienībā atbilst Noteikumu Nr.1019 295.¹ punktam, tad mērniekam vai zemes īpašniekam jāvēršas vietējā pašvaldībā ar lūgumu izskatīt iespēju “citu zemes lietojumu” iekļaut uzmērāmās zemes vienības platībā. Ja zemes vienība, kurā atrodas ”cits zemes lietojums” ieskaitīta:

1) rezerves zemes fondā – tad jālūdz pašvaldības piekrišana šo zemes vienību ieskaitīt uzmērāmās zemes vienības platībā (jo saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17.panta pirmo daļu, pašvaldība ir valdītājs rezerves zemes fondā ieskaitītajām zemes vienībām);

2) pašvaldībai piekritīgajās zemēs – tad jālūdz pašvaldībai atcelt lēmumu par zemes vienības piekritību pašvaldībai.

Zemes vienības kadastrālā uzmērīšana ir turpināma pēc atbildes (lēmuma) saņemšanas no pašvaldības. 

[ievietots 09.06.2015]

Ministru kabineta Noteikumu Nr. 1019  284. punktā noteikts ka, mērnieks veic pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu, ja ierosinātāja ir valsts, pamatojoties uz:

  • Iesniegumu;
  • Līgumu;
  • Līguma specifikāciju (darba uzdevumu).

Papildus noteikts, ka norādāms Ministru kabineta rīkojums par zemes piekritību vai piederību valstij. Ministru kabineta rīkojumu norāda mērnieks sevis sastādītajos dokumentos atbilstoši veiktajām darbībām un noteikumu prasībām, piemēram, zemes robežu plāna titullapā, noteikšanas aktā.

Ja zemes kadastrālā uzmērīšana tiek veikta, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, tad šī rīkojuma elektroniskā kopija zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai nav jāpievieno.

  • Par robežu neatbilstībām pirmreizējā robežu uzmērīšanā
  • Pieteikuma un uzmērīšanas dokumentu iesniegšana zemes robežu strīdu komisijā
  • Citu zemes lietojumu iekļaušana zemes vienības sastāvā
  • Tiesiskais pamatojums, ja ierosinātājs ir valsts

Saistītie resursi