Pirms 25 gadiem mūsu valstī nebija vienota reģistra, kur uzkrājas visas Latvijas adreses, tāpēc katra iestāde un cilvēki manuāli savā pusē reģistrēja tādu adresi, kādu katrs uzskatīja par pareizu. Vienam objektam varēja norādīt dažādas atšķirīgas adreses, kas bieži vien apgrūtināja objektu atrašanu.
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka: “Katrs iedzīvotājs, iegūstot savu adresi, kļūst par lielas, valstiska mēroga kopienas dalībnieku. Statistikas dati liecina, ka dzīvokļi vien adrešu reģistrā ir reģistrēti 864 842, taču visdrīzāk, kamēr es šīs rindas rakstu, minētais skaitlis jau ir kļuvis lielāks – tas mainās nepārtraukti. Šādas visaptverošas datu bāzes izveide ļauj operatīvi, lieki netērējot laika un arī finanšu resursus, gūt sev nepieciešamo informāciju uz attīstību vērstu lēmumu pieņemšanai gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, gan arī valsts un pašvaldību iestādēm. Valstij ir svarīga objektīva un savlaicīgi pieejama informācija gan par tās iedzīvotājiem, gan arī īpašumiem – gan ielām, sākot no Adatu ielas un beidzot ar Zaļās zemes ielu, gan mājām, sākot no “Āķiem” un beidzot ar “Kalnajaunstrēbelēm”, gan arī dzīvokļiem, zemēm un daudz ko citu.”
Pirms 25 gadiem - pēc veiksmīga pilotprojekta - tika radīta Adrešu reģistra informācijas sistēma, kur uzkrājas teksta un telpiskie dati (karte). Sākotnēji adreses datus reģistrā uzkrāja no dažādiem citiem reģistriem. Lai nodrošinātu noteikto kārtību, radīja arī normatīvo bāzi, kurā noteica adresācijas sistēmas pamatprincipus un adrešu piešķiršanas kārtību.
Šobrīd Adrešu reģistrā reģistrēti:
|
Nosaukums |
Skaits |
|
Latvijas Republika |
1 |
|
Novads |
35 |
|
Pilsēta |
81 |
|
Pagasts |
511 |
|
Ciems |
1 358 |
|
Mazciems |
4 910 |
|
Iela |
18 786 |
|
Ēka, apbūvei paredzēta zemes vienība |
547 316 |
|
Telpu grupa (dzīvoklis) |
864 842 |
|
Valsts galvenais autoceļš |
15 |
|
Valsts reģionālais autoceļš |
136 |
|
Valsts vietējais autoceļš |
1 147 |
|
Pašvaldības ceļš |
1 431 |
Adrešu reģistrā 25 gadu laikā ir reģistrēti 128 179 dokumenti, uz kuru pamata adreses reģistrētas vai aktualizētas.
Adrešu reģistra pastāvēšanas laikā ir notikušas divas administratīvi teritoriālās reformas, kad aktualizēja arī visas adreses:
- 2009. gada 1. jūlijā likvidēti 26 rajoni un izveidotas 9 republikas pilsētas un 109 novadi. Novados ietilpa 475 pagasti un 63 pilsētas, no tām 20 ar lauku teritoriju.
- 2021. gada 1. jūlijā izveidotas 7 valstspilsētas kā pašvaldību teritorijas, 3 valstspilsētas iekļāva novadu teritorijās, samazināja arī novadu skaitu uz 36 novadiem. Novados ietilpa 511 pagasti un 71 pilsēta, tai skaitā izveidotas divas jaunas pilsētas no ciemiem - Koknese un Iecava.
- No 2022. gada 1. jūlija vēl 3 ciemi pārtapa par pilsētām – Ādaži, Ķekava un Mārupe.
- No 2025.gada 1.jūlija ir 35 novadi, jo Varakļānu novada teritoriju pievienoja Madonas novadam.
No 2011. līdz 2013. gadam viens no nozīmīgākajiem un laikietilpīgākajiem darbiem bija administratīvo teritoriju robežu kartes un aprakstu sagatavošana, to saskaņošana ar pašvaldībām un apstiprināšana Ministru kabinetā 2013. gada 19. martā.
Adrešu reģistra teksta, telpiskos datus, tajā skaitā administratīvo teritoriju robežas jebkurš var aplūkot VZD portālā https://www.kadastrs.lv/varis
Svarīgs notikums Adrešu reģistra pastāvēšanas laikā bija adrešu datu atvēršana 2021. gada nogalē, tādējādi Adrešu dati kļuva pieejami ikvienam bez maksas Latvijas atvērto datu portālā https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/varis-atvertie-dati
Latvijas atvērto datu portālā ir pieejama arī dažāda veida statistika: