Flickr
Lai diskutētu par to, kā labāk veidot darba vidi, kas ne vien atbalsta darbiniekus, bet arī stiprina sabiedrības uzticību valsts institūcijām, Valsts zemes dienests (VZD) otrdien, 30. septembrī, rīkoja paneļdiskusiju “Cieņpilna vide = cieņpilns darbs?”.
Diskusiju organizēja Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas 2025 (angliski – European Sustainable Development Week) ietvaros, kuras galvenais mērķis ir veicināt zināšanu apmaiņu un dalīšanos ar labas prakses piemēriem ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.
Par risinājumiem cieņpilnas un ilgtspējīgas darba vides veicināšanai diskutēja VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka, AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) tirgus eksperts Ģirts Zālītis, pārmaiņu arhitekte, PhD Anita Gaile, kā arī darba aizsardzības speciāliste, lektore, projekta “Vesels Birojs” veidotāja Laima Buša. Paneļdiskusiju vadīja Ilze Medne, profesionāls integrālais pieaugušo attīstības treneris un organizāciju konsultants.
VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka diskusijā uzsvēra, ka liela nozīme ir mūsdienīgam birojam, lai darbiniekam būtu patīkami ierasties darbā. Vienlaikus tam ir jābūt arī efektīvi izmantotam. “Vienmēr jāsāk ir ar pamatiem. Svarīgi, lai darbiniekam ir ērts galds, krēsls, kurā sēžot, dienas beigās nesāp mugura, atbilstošs dators, nodrošināts klimats, siltais ūdens, labi strādājošas labierīcības. Tās visas ir lietas, kam jābūt nodrošinātām, lai darbinieks pilnvērtīgi varētu strādāt, esot noderīgam gan savai iestādei un tās kolēģiem, gan arī klientiem.” Vienlaikus viņa skaidro, ka, īstenojot pārmaiņas birojā, vienmēr jāpatur prātā, ka būs tādi kolēģi, kas tās nepieņems, turklāt tie var izrādīties tieši pieredzējušie un profesionāli spēcīgie kolēģi. “Jāpatur prātā, ka neatkarīgi no tā - maināmies mēs vai nemaināmies, mainās pasaule un sabiedrība. Savukārt valsts pārvaldes galvenais uzdevums ir kalpot sabiedrībai, rūpēties par tās drošību,” norāda VZD ģenerāldirektore.
Tikmēr tirgus eksperts Ģirts Zālītis piebilda, ka svarīgi, lai maksimāli daudz cilvēku konkrētajā vidē justos labi. “Piemēram, ir būtiski, lai viss nepieciešamais būtu nodrošināts cilvēkam ar invaliditāti, lai viņš var normāli piekļūt pie sava galda, iekļūt pa durvīm, izmantot labierīcības. Tāpat jāņem vērā, ka daļa cilvēku darbā ierodas ar velosipēdu, daļai ir būtiski ik pa laikam atnākt kopā ar bērnu un tamlīdzīgi,” diskusijā norāda Ģ. Zālītis.
Pārmaiņu arhitekte Anita Gaile kā vienu no problēmsituācijām dažādās iestādēs uzsvēra strādājošo attieksmi vienam pret otru, atbilstoši ieņemamajam amatam. “Bieži vien cieņa ir vairāk atkarīga no darbinieka amata, nevis tā, kāds viņš ir kā cilvēks. Šeit ir svarīgi saprast, kas tad tiek cienīts - cilvēks vai viņa amats. Attiecībās ar kolektīvu svarīga ir prasme klausīties, labi saprotot, ka ar dialoga palīdzību visas problēmas nav iespējams atrisināt ātri,” sacīja A. Gaile.
Savukārt projekta “Vesels Birojs” veidotāja Laima Buša norādīja uz nepieciešamību izprast kā katrs no kolēģiem spēj izpaust sevi pret apkārtējiem dažādos izaicinošos brīžos.
Sabiedriskajā sektorā ir nodarbināti ap 288 tūkstoši cilvēku, tostarp 44 tūkstoši valsts pārvaldē. Tas ir valsts “mugurkauls”, kas ik dienu risina sabiedrībai svarīgus jautājumus un nodrošina dažāda mēroga pakalpojumus iedzīvotājiem. Darba vides kvalitāte tieši ietekmē šo darbinieku produktivitāti un spēju sniegt kvalitatīvus pakalpojumus. OECD dati rāda, ka uzticība Latvijas valsts pārvaldei joprojām atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa - tas nozīmē, ka ir nepieciešams veidot vidi, kas motivē, atbalsta un iekļauj.