Lai diskutētu par aktuāliem jautājumiem, kas skar ģeotelpiskos datus, to uzkrāšanu, apstrādi, pielietojumu, kā arī drošību, Valsts zemes dienests (VZD) ceturtdien, 19. martā, rīkoja starptautisku konferenci “Dati drošākai rītdienai”.
Konferencē notika divas paneļdiskusijas, kā arī uzstājās augsta līmeņa ģeotelpisko datu eksperti no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Maltas un Nīderlandes.
Atklājot konferenci, VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka norādīja, ka tās dalībnieku izvēle nav nejauša – tā bija labi pārdomāta un mērķtiecīga, uzaicinot operatīvo dienestu, izmeklējošo iestāžu, kā arī CERT.LV un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājus. “Ugunsgrēka gadījumā glābēji izmanto īpašumu datus, lai ātrāk un efektīvāk novērstu nelaimi, iekšlietu struktūras plaši izmanto īpašumu datus un tamlīdzīgi. Tos izmanto kā iekšējās, tā arī ārējās drošības stiprināšanai un nodrošināšanai. Ģeotelpiskie dati ir pilnā mērā ir komponente rūpēm par mūsu drošību – šī jēdziena visplašākajā nozīmē,” sacīja V. Narnicka.
Savukārt Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna video uzrunā pauda: “Ģeotelpiskie dati šodien ir kļuvuši par stratēģisku resursu, no kura kvalitātes un pieejamības tieši atkarīga gan operatīvo dienestu rīcība, gan valsts spēja reaģēt krīzēs. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai šī sistēma darbotos nevainojami, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp datu pieejamību un drošību.”
Ar redzējumu būtiskākajām 21. gadsimta drošības tendencēm konferencē uzstājās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš norādīja, ka vienpolārā pasaule, kad ASV bija varenākā valsts, kas tad arī noteica pasaules kārtību, ir pagātne. Ir parādījušies citi spēcīgi spēlētāji, dažādos pasaules reģionos, un uz kādreizējo pasaules kārtību atpakaļceļa vairs nav. “Šī brīža aktualitāte ir datu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta izmantošana, plānojot un arī realizējot militāras operācijas. Pieredze jau rāda, ka šodien ir iespējams no tūkstošiem kilometru liela attāluma noteikt konkrēta cilvēka atrašanās vietu, un izdarīt triecienu, viņu nogalinot. Šodienas realitātē pat šķietami nenozīmīgiem datiem var izrādīties izšķiroša nozīme,” tā J. Sārts.
Pirmajā no paneļdiskusijām Latvijas operatīvo dienestu vadītāji diskutēja par datu lomu drošības un krīzes situāciju vadībā – kas strādā, kas ne un kā efektīvi izmantot informācijas resursus brīžos, kad lēmumi jāpieņem ātri un precīzi. Paneļdiskusijā piedalījās, VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Nodokļu un muitas policijas (NMP) priekšnieks Andrejs Grišins un kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
NMPD direktore L. Cipule, runājot par datu nozīmīgumu uzsvēra, ka brīdī kad cilvēks vēršas NMPD pēc palīdzība, pirmais jautājums, ko viņam dispečers vienmēr uzdod – kāda ir Jūsu adrese? “Kolīdz tas ir noskaidrots, svarīgi ir dati par to, kur šis īpašums atrodas, kādi tur ir piebraucamie ceļi, kādi apgrūtinājumi un tamlīdzīgi. Līdz ar to ģeotelpiskie dati ir neatņemama mūsu darba sastāvdaļa. Arī tad, ja viss ir tumšs un kluss, mums ir jāatrod īstā vieta, un tas mēdz būt visai izaicinoši,” tā L. Cipule. Arī VUGD priekšnieks M. Baltmanis akcentēja, ka operatīvajiem dienestiem ir svarīgi, lai ģeotelpiskie dati būtu kvalitatīvi, un tas nereti ir atkarīgs ne tikai no šo datu sniedzējiem vai apstrādātājiem, bet arī pašiem iedzīvotājiem. “Ne reizi vien ir bijuši, piemēram, gadījumi, kad iedzīvotāji nolemj, ka viņiem vairs nav vajadzīgs viņu īpašumā esošs ceļš, to likvidē, bet atbildīgās iestādes par to neinformē,” atzina VUGD priekšnieks.
Savukārt NMP priekšnieks A. Grišins norādīja, ka datiem ir jābūt, tiem ir jābūt aktuāliem un pietiekami daudz, vienlaikus pievēršot uzmanību tam, kā šie dati tiek izmantoti. “Bez datiem mēs esam kā bez rokām, vienlaikus to izmantojamībai jābūt tādai, lai mēs spētu pasargāt paši sevi,” tā A. Grišins. Viņam pievienojās arī CERT.LV vadītāja vietnieks Varis Teivāns, sakot, ka mums jāspēj attīstīt sava tautsaimniecība un arī sabiedrība kopumā, saglabājot datu atvērtību, vienlaikus rūpējoties, lai informācija, kas ir svarīga mums, nenonāk arī potenciālo pretinieku rokās, faktiski spējot iejusties ļaundaru ādā.
Otrajā Paneļdiskusijā "Kadastra dati Baltijas jūras reģionā: no drošības līdz attīstībai" par ciešāku sadarbību Baltijas jūras reģionā diskutēja Ēriks Ernits (Erik Ernits) no Igaunijas zemes un telpiskās attīstības pārvaldes, Magdalēna Andersone (Magdalena Andersson), Irma Lēhetkangasa (Irma Lähetkangas) un arī VZD ģenerāldirektore V. Narnicka.
Diskusijas dalībnieki uzvēra ģeotelpisko datu nozīmi valstu iekšējā un arī ārējā drošībā, kas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju pasaulē, kā arī faktu, ka visas valstis, kas bija pārstāvētas šajā paneļdiskusijā, atrodas tuvu agresorvalstij Krievijai.
Plašāka informācija par konferenci: Tiešsaistes pasākumi | Valsts zemes dienests