2021. gada 5. augustā stājās spēkā likums “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Šo grozījumu mērķis bija atvieglot vairākus ar dzīvojamās ēkas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšanas procesus, veicinātu dzīvojamās ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un uzlabotu vides pieejamību personām ar invaliditāti.
Ko tas dos dzīvokļu īpašniekiem un vai tas izmainīs VZD pakalpojumus?
Viena no būtiskākajām problēmām, ko atrisina minētie grozījumi – tiek mainīta kārtība, kādā ēka tiek sadalīta dzīvokļa īpašumos. Pirms grozījumu stāšanās spēkā dzīvojamo ēku varēja sadalīt dzīvokļu īpašumos tikai tad, ja tā bija vienīgā dzīvojamā ēka nekustamajā īpašumā. No 2021. gada 5. augusta dzīvokļa īpašumos var sadalīt uz viena zemesgabala vienā nekustamajā īpašumā atrodošos vienu vai vairākas dzīvojamās ēkas un nedzīvojamo ēku, ja tajā ir izveidoti dzīvokļi (izņemot ēku, kas celta uz apbūves tiesības pamata).
Grozījumi likumā nosaka, ka, sadalot dzīvokļa īpašumos uz viena zemesgabala vienā nekustamajā īpašumā atrodošās vairākas daudzīvokļu ēkas kopīpašuma domājamo daļu nosaka no visām konkrētajā nekustamajā īpašumā ietilpstošām dzīvojamām ēkām un zemesgabala, kopējām palīgēkām un būvēm. Domājamo daļu no kopējām palīgēkām un būvēm jāaprēķina tāpat kā no zemes, jo šīs būves piederēs visu dzīvojamo ēku dzīvokļu īpašniekiem tāpat kā zeme. Šis nosacījums īpaši būtisks ir dzīvojamo ēku kompleksiem gadījumos, ja, piemēram, vairākām dzīvojamām ēkām ir vienots stāvlaukums u.c. kopīga infrastruktūra.
Vienlaicīgi Saeima nostiprināja principu, ka dzīvokļu īpašumos vienlaikus sadala visu dzīvojamo ēku (visas dzīvojamās ēkas kas atrodas uz attiecīgās zemes vienības). Nemainīgs paliek nosacījums un arī turpmāk, lai pasūtītu atzinumu par dzīvojamās ēkas sadali dzīvokļu īpašumos, VZD ir jāiesniedz iesniegums no īpašnieka vai visiem kopīpašniekiem par nekustamā īpašuma sadali un dzīvokļa īpašuma veidošanu.
Otra būtiskā lieta, ko atrisina grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, ir dzīvokļa īpašnieka tiesības veikt būvdarbus (iepriekš – tiesības rekonstruēt, renovēt vai restaurēt dzīvokļa īpašumu) kopīpašumā un atsevišķajā īpašumā. Agrāk to dzīvojamo ēku īpašniekiem, kuru ēkas ir ierakstītas zemesgrāmatā līdz 2016. gada 31. decembrim vai arī kuru būvniecībai būvatļauja izdota līdz 2016. gada 31. decembrim, ja vienas dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašnieki izlēma dzīvojamo ēku nosiltināt vai nomainīt jumta segumu, viņiem bija jāprasa atļauja veikt būvdarbus pārējo dzīvojamo ēku dzīvokļu īpašniekiem, bet pēc remontdarbu (būvdarbu) pabeigšanas visiem dzīvokļu īpašniekiem bija jāvēršas VZD, lai aktualizētu datus Kadastra informācijas sistēmā. Tagad dzīvokļu īpašnieki šos darbus var veikt bez saskaņošanas ar pārējo dzīvojamo ēku dzīvokļu īpašniekiem, ja remontdarbi vai būvdarbi neskar citu dzīvojamo ēku vai zemesgabalu un nemaina kopīpašumā esošās domājamās daļas. Izrietoši arī pasūtīt datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā viņi var bez pārējo dzīvojamo ēku dzīvokļu īpašnieku piekrišanas.
Taču vienas dzīvojamās ēkas mājas dzīvokļu īpašnieki vieni paši nevar lemt, par, piemēram, jaunas ēka būves būvniecību uz zemesgabala (jo tas skar zemesgabalu) vai par vēl viena stāva piebūvi dzīvojamai ēkai, jo tas maina kopīpašumā esošo domājamo daļu un skar citas dzīvojamās ēkas.
Trešā lieta, kuru atrisina grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, ir atviegloti nosacījumi, kas nodrošina vides pieejamību personām ar kustību traucējumiem. Līdz šim tām personām, kuras vēlējās uzstādīt pacēlāju dzīvojamās ēkas kāpņu telpā, izbūvēt uzbrauktuvi pie dzīvojamās ēkas ieejas vai veikt citāda veida dzīvojamās ēkas kopīpašumā esošās daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību, bija jāiegūst visu kopīpašnieku piekrišana. Turpmāk šādu darbību veikšanai nav nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības saskaņojums, tomēr jāņem vērā, ka vienlaikus par minētajiem darbiem dzīvokļu īpašnieku kopība (pārvaldnieks) ir iepriekš jāinformē.
Ar minētajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā var iepazīties šeit