Viens no būtiskākajiem neatrisinātajiem jautājumiem nekustamā īpašuma jomā Latvijā, jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, ir vienotas informācijas sistēmas izveide situācijas apzināšanai par apgrūtinātajām teritorijām. Runa ir par informāciju, kas būtu ērts palīgs katram, kurš vēlas iegādāties nekustamo īpašumu, kurš vēlas investēt attīstībā, būvēt namīpašumu savai ģimenei, kā arī dažādiem citiem ikdienišķiem mērķiem. Turklāt svarīgi, lai šāda informācija katram iedzīvotājam vai uzņēmējam būtu pieejama vienuviet, kas nozīmē, ka nevajadzētu meklēt sev interesējošos datus pa dažādiem valsts un pašvaldību reģistriem.
Latvijā ir pieņemts likums par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (ATIS) uzturēšanu, uzticot šo darbu Valsts zemes dienestam. Atbilstoši regulējumam dienestam datus par aizsargjoslu izraisošiem objektiem vai apgrūtinātām teritorijām sniedz attiecīgā objekta īpašnieks vai institūcija, kas atbild par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu datu sagatavošanu. ATIS likums uzliek pienākumu dažādiem uzņēmumiem, kā arī pašvaldībām, sniegt nepieciešamos datus par savā pārziņā esošiem objektiem un apgrūtinātajām teritorijām, lai dienestam būtu iespēja izveidot vienotu datu kopu, un tā būtu ērti lietojama gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. ATIS likums paredz, ka datu sniedzējiem pirmreizēji datus bija jāiesniedz dienestā līdz 2017. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā minētos termiņus, apgrūtināto teritoriju informācijai būtu jābūt pilnībā apkopotai. Diemžēl tā nav. Reālā situācija ir tāda, ka lielākā daļa informācijas ir iesniegta no datu sniedzējiem, kuru dati pārklājas pa visu Latvijas teritoriju, bet daļa no datu sniedzējiem kūtri pilda normatīvajos aktos noteikto un neiesniedz dienestam nepieciešamo informāciju, arī daļa pašvaldības vēl nav atradušas iespēju to izdarīt. Tāpēc ir iespējamas situācijas, kurās dati par aizsargjoslu izraisošajiem objektiem un apgrūtinātajām teritorijām ATIS ir nepilnīgi vai neatbilst situācijai apvidū. Tas arī ir būtisks iemesls tam, kāpēc Kadastra informācijas sistēmā dati par apgrūtinājumiem var atšķirties no ATIS datiem.
Vēl viens aspekts, kas noteikti jāpiemin – Kadastra informācijas sistēmā dati par apgrūtinājumiem ir apvidū piefiksēti uz apgrūtinājumu reģistrēšanas brīdi. Tas tāpēc, ka Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumus lielākoties reģistrē vai aktualizē tad, kad mērnieks uzmēra zemi un aktualizē apgrūtinājumu plānu, vai, ja datu aktualizācija tiek veikta uz pašvaldības izziņas pamata. Minētās darbības tiek veiktas, saņemot īpašnieka iesniegumu. Jautājums par apgrūtinājumu aktualitāti ir īpaši svarīgs tieši zemes īpašniekiem, jo nākotnē zemes vienības kadastrālo vērtību ietekmējošos datus par apgrūtinājumiem plānots ņemt tieši no ATIS, savietojot ATIS datus ar Kadastra informācijas sistēmas datiem. Kāpēc ATIS dati ir aktuālāki? Skaidrojums tam ir vienkāršs – ATIS datu sniedzēji regulāri veic datu aktualizāciju atbilstoši situācijai dabā, tāpēc lielākoties dati ir aktuāli. Svarīgi ir tas, ka ATIS datu pilnvērtīga izmantošana ļautu pārskatāmā nākotnē atteikties no mērnieku pakalpojumiem attiecībā uz apgrūtinājumu plāna izgatavošanu.
Apstiprinot 2022. gada budžetu Tieslietu ministrijai, ir apstiprināts finansējums, lai atvērto datu veidā publicētu dienesta datus, tai skaitā arī datus par apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu tiek noteiktas aizsargjoslas. Tajās administratīvajās teritorijās, kur pašvaldības un uzņēmumi nav snieguši dienestam datus par aizsargjoslu izraisošajiem objektiem un apgrūtinātajām teritorijām, iedzīvotāji un uzņēmēji, atverot ATIS datu kopu, konstatēs, ka vajadzīgo datu nav. Šādos gadījumos ieinteresētajai personai būs jāmeklē sev vajadzīgā informācija patstāvīgi un par datu neatbilstību situācijai apvidū jāinformē aizsargjoslu izraisošā objekta īpašnieks vai atbildīgā institūcija.
Līdz ar to, vēlos aicināt visas pašvaldības un uzņēmumus atbildīgi izturēties pret datu iesniegšanu ATIS, tādējādi nodrošinot, ka valsts informācijas sistēmas darbojas pilnvērtīgi un tajās esošie dati ir aktuāli un pilnvērtīgi izmantojami lietotāju mērķiem.
Informācija par ATIS datu sniedzējiem pieejama šeit.
Oskars Gabrusenoks,
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores vietnieks