Lai diskutētu par jautājumiem, kas saistīti ar iestāžu un uzņēmumu darba ilgtspēju, Valsts zemes dienests (VZD) trešdien, 7.oktobrī, rīkoja paneļdiskusiju “Ilgtspēja. Noturība. Kompetenču esība.”
Diskusijā, kuru moderēja ilgtspējas eksperte Ieva Kustova, piedalījās VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka, “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš, kā arī Valsts kontroles (VK) vadītājs Edgars Korčagins.
Tās laikā pārrunāja vairākus būtiskus jautājumus: kā ilgtspēju no prasības pārvērst par ikdienas darba principu, kas organizāciju patiesībā padara noturīgu pārmaiņu laikā, kāda loma tajā ir datiem, pārvaldībai un cilvēku kompetencēm, kā arī - ko varam darīt jau šodien, lai valsts pārvalde būtu gatavāka rītdienai?
VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka uzsvēra, ka ilgtspējai nav jābūt atsevišķai iniciatīvai, tai jākļūst par iestādes normāla darba sastāvdaļu. “Mums jāspēj sabiedrībai parādīt, ka strādājam efektīvi un mūsu pieņemtie lēmumi ir saprotami un pamatoti. Birokrātijai jābalstās saprātīgos lēmumos, nevis tradīcijās - mēs kaut ko nedrīkstam turpināt darīt tikai tāpēc, ka tā darīts vienmēr,” sacīja Narnicka.
Sarunā viņa uzsvēra arī nepieciešamību pārskatīt un labāk saskaņot valsts iestāžu funkcijas, vērtējot valsts pārvaldes efektivitāti kopumā, nevis tikai katras iestādes robežās.
Tikpat nozīmīga ir cilvēku profesionālā izaugsme. “Ne katrs labs speciālists vēlas kļūt par vadītāju. Tāpēc valsts pārvaldē jāspēj piedāvāt arī horizontālas izaugsmes iespējas, lai kļūtu par arvien spēcīgāku profesionāli savā jomā un saņemtu par to atbilstošu novērtējumu,” norādīja VZD ģenerāldirektore.
Viens no diskusijas būtiskākajiem secinājumiem - ilgtspējīgā valsts pārvaldē iestādes nevar darboties katra atsevišķi. Nepieciešama ciešāka sadarbība, tostarp datu apmaiņā un funkciju pārskatīšanā.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norādīja, ka publiskajam sektoram ir divējāda loma - tas gan veido politiku, gan pats īsteno ilgtspējas pasākumus. Lai arī situācija pakāpeniski uzlabojas, joprojām ir problēmas ar ilgtspējas mērķu ieviešanas un tiem izlietoto līdzekļu pārskatāmību.
“Datu ieguves jomā valsts iestādes joprojām nereti dzīvo katra savu dzīvi. Informācija starp iestādēm netiek pietiekami izmantota, un rezultātā iedzīvotājiem un uzņēmumiem mēdzam atkārtoti prasīt datus, kas valsts rīcībā jau ir,” uzsvēra Korčagins.
Viņš arī norādīja, ka Valsts kontroles veiktās revīzijas ļauj ne tikai izvērtēt citu iestāžu darbu, bet arī kritiski paraudzīties uz pašas Valsts kontroles darbības efektivitāti.
Savukārt “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš diskusijā akcentēja ekonomisko aspektu - ilgtspējīgiem risinājumiem jābūt ne tikai prasībai, bet arī iespējai uzņēmumiem.
“Mums nepārtraukti jāceļ kvalitātes latiņa. Vienlaikus uzņēmumiem, kuri investē ilgtspējīgos un zaļos projektos un var pierādīt sasniegtos rezultātus, ir pamatoti radīt papildu priekšrocības. Tas motivē uzņēmējus ieguldīt ilgtspējā,” sacīja Bērziņš.
Viņš norādīja, ka augstākas prasības klientiem var kļūt arī par stimulu pašu organizāciju attīstībai, liekot pārskatīt procesus, uzlabot pārvaldību un meklēt efektīvākus risinājumus.
Paneļdiskusija notika pēc tam, kad VZD pirmo reizi publiskojis savu ilgtspējas ziņojumu, kurā apkopots iestādes paveiktais klientu apkalpošanā, nodarbināto labbūtībā, vides ietekmes mazināšanā un atbildīgā pārvaldībā.
Ziņojums sagatavots pēc VZD iniciatīvas, izmantojot Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu (ESRS) metodoloģiju. Tas ir viens no pirmajiem šāda veida pārskatiem Latvijas tiešās valsts pārvaldes iestāžu vidū.
Ziņojums ne tikai apkopo jau paveikto, bet nosaka arī turpmāko virzību līdz 2030. gadam. Viens no praktiskiem uzlabojumu piemēriem ir būvju reģistrācija, kur sadarbībā ar partneriem, ieviešot Vienoto būves reģistrācijas pakalpojumu, reģistrācijas laiks samazināts no 32 līdz 10 darba dienām.
Darbu pie sistemātiskas ilgtspējas pārvaldības VZD sāka 2023. gadā, ar neatkarīga audita palīdzību izvērtējot līdz tam paveikto un nosakot jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Savukārt 2024. gadā, iesaistot VZD nodarbinātos, sadarbības partnerus un ekspertus, tika izstrādāti iestādes ilgtspējas stratēģiskie virzieni, mērķi un rezultatīvie rādītāji līdz 2030. gadam.
Turpmāk VZD ilgtspējas ziņojumu publicēs ik gadu, ļaujot sabiedrībai sekot līdzi gan sasniegtajiem rezultātiem, gan nākamajiem soļiem.
“Ilgtspēja mums nav ziņojums, ko reizi gadā publicēt. Tā ir prasība pašiem pret savu darbu - vai mūsu pakalpojumi kļūst vienkāršāki, vai izmantojam valsts rīcībā esošos datus gudrāk, vai mūsu cilvēkiem ir iespējas profesionāli augt un vai sabiedrībai varam skaidri parādīt mūsu darba rezultātu,” uzsver VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka.
