Pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu personai (ierosinātājam), kas mērniekam iesniegusi notāra sagatavotu mantošanas iesniegumu, pieļaujams veikt tikai izņēmuma gadījumā un ar noteiktu mērķi – iegūt meža vērtību, lai personai (potenciālajam mantiniekam) būtu iespējams nekustamo īpašumu mantot (mantojuma lietas ietvaros nepieciešama informācija par mežaudzes vērtību).

Iespējamais mantinieks var ierosināt tikai tādas zemes vienības pirmreizējo kadastrālo uzmērīšanu un datu aktualizāciju kadastrā, uz kuras faktiski atrodas mežs.  Tas saistīts tikai un vienīgi ar to, ka notāram mantojuma lietas kārtošanai ir nepieciešams saņemt informāciju par mežaudzes vērtību. Tas nozīmē, ka pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanas ir jāsaņem informācija par to, vai uz zemes vienības ir konstatējams mežs.

Mērnieks ir tiesīgs iesniegt dokumentus VZD datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā par tām zemes vienībām, uz kurām faktiski atrodas mežs.

 

Arvien biežāk sertificēti mērnieki konstatē situācijas, kad strīds par robežu novietojumu, konstatējot robežu neatbilstību, starp iesaistītajiem zemes īpašniekiem un zemes lietotājiem pirmreizējā robežu uzmērīšanā nepastāv.

Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.1019) 281.punkts nepārprotami nosaka, ka pirmreizējā zemes kadastrālajā uzmērīšanā mērnieks nepiemēro šo noteikumu 68., 71., 72., 73., 74., 75. un 76., kā arī 83., 84., 85., 86., 87., 88. un 89. punktā un 4.5. apakšnodaļā noteiktās prasības, t.i. normas, kas attiecas uz robežu neatbilstības novēršanas kārtību. 

Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 15. pants noteic, ka VZD teritoriālās struktūrvienības zemes robežu strīdu komisija izskata zemes robežu strīdu starp personām par zemes vienībām, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināms, ka zemes robežu strīdu izskatīšana ir pakļauta īpašam regulējumam un tāds ir nepieciešams, lai nodrošinātu zemes robežu strīdu izskatīšanas tiesiskumu un garantētu zemes lietotāju un zemes īpašnieku tiesību aizsardzību.

Pirmreizējās uzmērīšanas rezultātā radušies strīdi vērtējami kā strīdi zemes reformas īstenošanas procesā, to izskatīšanai noteikta īpaša kārtība Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 522 „Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtība”. Minētajos noteikumos noteikta arī lēmumu pieņemšanas kārtība izskatot pirmreizējā zemes robežu uzmērīšanā radušos strīdus. Minētie noteikumi nosaka mērniekam iesniegt pieteikumu zemes robežu strīda izskatīšana, ja pastāv strīds starp iesaistītām personām par robežām.

Savukārt, ja veicot zemes vienības pirmreizējo uzmērīšanu ir konstatēta robežu neatbilstību starp zemesgrāmatā ierakstītām robežojošām zemes vienībām un starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā iesaistītām pusēm nepastāv strīds, atbilstoši Noteikumu  Nr .1019 281. prim punktam mērnieks sagatavo neatbilstības novēršanas dokumentus  – atzinumu par robežu neatbilstību un robežas neatbilstības novēršanas aktu, kuru paraksta visas ieinteresētās puses. Tātad turpināt zemes kadastrālo uzmērīšanu var tikai gadījumā, ja visām ieinteresētajām pusēm ir kopējs viedoklis par robežas novietojumu, nepastāv strīds un visas ieinteresētās puses piedalās robežas neatbilstības novēršanas procesā. Tas nozīmē – obligāti jābūt arī to zemes vienību īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju parakstiem, kuru zemes vienību robežas neatbilstības novēršanā netiek mainītas (piemēram, robežu plāns atzīts par pareizu), bet tās kaut viens robežpunkts ir kopīgs ar robežposmu, kurā tiek risināta robežas neatbilstība. Tikai esot šādiem nosacījumiem pirmreizējā mērniecībā mērnieks turpina uzsāktos mērniecības darbus – sagatavo neatbilstības novēršanas dokumentus, tai skaitā robežas neatbilstības novēršanas aktu, kuru paraksta visas ieinteresētās puses. Vienlaikus – minētais akts arī atspoguļo ieinteresēto personu dalību neatbilstības novēršanas procesā.

Noteikumu Nr. 1019 93. punkts paredz nesagatavot neatbilstības novēršanas aktu, ja mērnieks konstatējis 99. punkta minētās neatbilstības, kas nozīmē, ka apvidū esošā, ierosinātāja un pierobežnieku uzrādītā robeža neatbilst plānā norādītām koordinātām. Taču izņēmums ir pirmreizējā mērniecība, kuras laikā konstatētas robežu neatbilstības gadījumā ieinteresētām pusēm ir jāpiedalās neatbilstības novēršanas procesā un jāparaksta mērnieka sastādītie dokumenti. Novēršot robežas neatbilstību MK noteikumi Nr. 1019 paredz mērniekam sastādīt robežas neatbilstības novēršanas aktu. Līdz ar to – pirmreizējā mērniecībā minētais akts sastādāms arī Noteikumu Nr. 1019 99. punkta gadījumā.

Ņemot vērā to, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi (turpmāk – Noteikumi Nr. 1019) sagatavojami elektroniskā formā, bet Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 522 „Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 522) neparedz kārtību elektroniski sagatavotu dokumentu iesniegšanai (pirmā ir jaunāka tiesību norma attiecībā pret pēdējo), tad sniedzam skaidrojumu par pieteikuma un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanu elektroniskā formā zemes robežu strīdu komisijai robežu strīda izskatīšanai.

Pieteikumu VZD teritoriālās struktūrvienības zemes robežu strīdu komisija (turpmāk – komisija) pieņem tikai no zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta mērnieka (turpmāk – mērnieks). Mērnieks iesniedz VZD komisijai adresētu rakstisku pieteikumu, kas parakstīts ar mērnieka drošu elektronisko parakstu (ar laika zīmogu), un noteikumos Nr. 522 noteiktos dokumentus. Pieteikumā norāda šādas ziņas: 

  • mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru; 
  • mērnieka adresi un citu kontaktinformāciju; 
  • iesniedzamās prasības satura izklāstu un prasības pamatojumu atbilstoši noteikumu Nr. 522 3. vai 5. punktam.

Iesniedzot pieteikumu strīda izskatīšanai atbilstoši noteikumu Nr. 522 3.1.apakšpunktam, mērnieks pieteikumam pievieno:

  • attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību – lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā/lietošanā un tā grafisko pielikumu;
  • aktu par robežu neatbilstību (ja, tādu vajadzēja sastādīt atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 56. punktam));
  • zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu, kuru ir parakstījis mērnieks un tie zemes vienības pierobežnieki, kuriem nav iebildumu. Mērniekam apsekošanas aktā jānorāda izvērtējums par robežu novietojumu un to atbilstību tehniskajām prasībām, kā arī jāiekļauj uzaicināto personu izteiktos viedokļus, atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 prasībām. Veicot robežu atjaunošanu, mērniekam jāsagatavo robežas atjaunošanas aktu, nostiprinot atjaunojamos robežpunktus ar pagaidu robežzīmēm un sagatavojot strīdus robežpunkta piesaistes abrisu. (Apsekošanas un atjaunošanas aktu nesagatavo, ja mērnieks veic pirmreizējo kopīgā ierosinātāja un pierobežnieka robežposma noteikšanu (pierobežniekam arī iepriekš nosakāmais robežposms nebija noteikts)); 
  • zemes robežu noteikšanas aktu, kuru ir parakstījis mērnieks un tie zemes vienības pierobežnieki, kuriem nav iebildumu, – ja veic pirmreizēju zemes vienības robežu posma noteikšanu; 
  • iebildumu aktu (iebildumu aktu sagatavo saskaņā ar Noteikumu Nr. 1019 290.1. apakšpunktu gadījumos, ja mērnieks veicis pirmreizējo kopīgā ierosinātāja un pierobežnieka robežposma noteikšanu (pierobežniekam arī iepriekš nosakāmais robežposms nebija noteikts); 
  • mērnieka noteiktā strīdus robežpunkta, robežposma piesaistes abrisu (ar attāluma piesaistēm līdz pastāvīgiem situācijas elementiem) (strīda robežpunkta piesaistes abrisa paraugs dots Noteikumu Nr. 1019 8.pielikumā);
  • grafisko materiālu (shēmu), kurā attēlo: 
    • mērnieka noteiktās strīdus robežas atrašanās vietu;
    • ierosinātāja un pierobežnieka viedokli par robežas novietojumu apvidū;
    • apvidū atrastas robežzīmes vai priekšmetus ar robežzīmju pazīmēm situācijas elementus, kas atbilst robežas aprakstam; 
    • lēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā/lietošanā grafiskajā pielikumā norādītās robežas;
    • plānos (fotoplānā) un apvidū identificētus situācijas elementus, kuri izmantoti robežu novietojuma atšķirības noteikšanai un piesaistes mērījumus visiem situācijas elementiem, kuri izmantoti robežu atbilstības zemes robežu plāniem izvērtēšanā un robežas atjaunošanā (Noteikumu Nr. 1019 51.punkts, 297. punkts).

Attiecībā uz iepriekš minēto informāciju – uzmērīšanas tehnisko dokumentāciju (citā koordinātu sistēmā noteikto zemes vienību koordinātu pārrēķinu LKS-92, informāciju par izmantotajiem ģeodēziskā tīkla punktiem, mērījuma datus, t.sk., ar globālās pozicionēšanas metodi iegūtos mērījumus, aprēķinu rezultātus, aprēķināto koordinātu sarakstu, mērījumu abrisa datni (datne atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 165. punktam)).

Iesniedzot pieteikumu strīda izskatīšanai atbilstoši  noteikumu Nr. 522 3.2.apakšpunktam, pieteikumam pievieno šā skaidrojuma 2. punktā minētos dokumentus un Darba pārtraukšanas aktu, izņemot 2.4. un 2.5. apakšpunktā minētos dokumentus.

Iesniedzot pieteikumu atbilstoši noteikumu Nr. 522 5. punktā minētajam gadījumam, mērnieks pieteikumam pievieno Darba pārtraukšanas aktu un dokumentus, uz kuru pamata ir pieņemts lēmums par Darba pārtraukšanas akta sastādīšanu.

Dokumentus zemes robežu strīda izskatīšanai mērnieks iesniedz atbilstoši vispārīgām prasībām un kārtībai, kas noteikta dokumentu iesniegšanai un sagatavošanai noteikumu Nr. 1019 261. punktā, 262. punktā un  263. punktā.

Zemes robežu strīda izskatīšanas vajadzībām, kā papīra dokumentu elektroniskas kopijas noformē un sagatavo arī Noteikumu Nr. 1019 264. punktā minētos papīra dokumentus.

Elektroniskās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas un tajā ievietoto dokumentu nosaukumus veido atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 prasībām.

Elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, kurā ievietoti strīda izskatīšanai sagatavotie dokumenti, novieto uz VZD FTP servera vispārīgā kārtībā, vienlaicīgi nosūtot uz VZD struktūrvienības, kurai ir piekritīga strīda izskatīšana, oficiālo e-pasta adresi [reģions]@vzd.gov.lv elektroniski parakstītu šajā skaidrojumā minēto pieteikumu un  norādot iesniegtās elektroniskās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas nosaukumu.

Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1019) 295.1 punktā noteikts, ka uzmērot zemes vienību, kurai plānā attēlota platība ar norādi „cits zemes lietojums” elektropārvades līnijai caur mežu, gāzes vai naftas vadam, meliorācijas  grāvim vai citam lineāram situācijas elementam (izņemot valsts un pašvaldības ceļus) ieskaita zemes vienības platībā, ja tā nepārsniedz zemes vienības pieļaujamās platības atšķirības robežas un ir saņemts attiecīgā objekta (kura uzturēšanai izdalīta platība ar norādi „Cits zemes lietojums”) īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 19.2.1. apakšpunktam viens no tiesiskā pamatojuma dokumentiem var būt zemes ierīcības projekts un vietējās pašvaldības lēmums par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu. Izstrādājot zemes ierīcības projektu tiek ņemtas vērā Noteikumu Nr. 1019 prasības arī attiecībā uz platības „cits zemes lietojums” iekļaušanu zemes vienības platībā vai tās izdalīšanu kā atsevišķu zemes vienību. 

Atbilstoši VZD skaidrojumam „Par platības „cits zemes lietojums” attēlošanu, izstrādājot zemes ierīcības projektu, lai pievērstu zemes kadastrālās uzmērīšanas veicēja uzmanību, ka zemes ierīcības projektā projektētās zemes vienības sastāvā iekļauta platība „cits zemes lietojums”, uz zemes ierīcības projekta grafiskās daļas papildus tiek norādīta piezīme par minētā saskaņojuma saņemšanu, norādot arī iestādes nosaukumu, dokumenta veidu, numuru un izdošanas datumu.

Ņemot vērā minēto, VZD skaidro, ka realizējot zemes ierīcības projektu, kur zemes vienības platībā iekļauta platība „cits zemes lietojums” (grafiskajā daļā ir piezīme par saskaņojuma saņemšanu), nav nepieciešams atkārtoti (iekļaujot zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā) iesniegt komunikāciju turētāja saskaņojumu par platības „cits zemes lietojums” iekļaušanu zemes vienības platībā. Ja zemes ierīcības projekta grafiskajā daļā nav piezīme par saskaņojuma saņemšanu, bet „cits zemes lietojums” iekļauts zemes vienības platībā, tad eZKUL pievienojams komunikāciju turētāja saskaņojuma kopija.

 

Tomēr ir situācijas, kad Kadastra informācijas sistēmā “cits zemes lietojums” jau ir izdalīts kā atsevišķa zemes vienība un ieskaitīta rezerves zemes fondā vai pašvaldība pieņēmusi lēmumu, ka šī zemes vienība ir piekritīga pašvaldībai. Šādos gadījumos, ja uzmērāmās zemes vienības īpašnieks vēlas “citu zemes lietojumu” iekļaut zemes vienības platībā un nosacījumi par “cita zemes lietojuma” iekļaušanu zemes vienībā atbilst Noteikumu Nr.1019 295.¹ punktam, tad mērniekam vai zemes īpašniekam jāvēršas vietējā pašvaldībā ar lūgumu izskatīt iespēju “citu zemes lietojumu” iekļaut uzmērāmās zemes vienības platībā. Ja zemes vienība, kurā atrodas ”cits zemes lietojums” ieskaitīta:

  1. rezerves zemes fondā – tad jālūdz pašvaldības piekrišana šo zemes vienību ieskaitīt uzmērāmās zemes vienības platībā (jo saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17.panta pirmo daļu, pašvaldība ir valdītājs rezerves zemes fondā ieskaitītajām zemes vienībām);
  2. pašvaldībai piekritīgajās zemēs – tad jālūdz pašvaldībai atcelt lēmumu par zemes vienības piekritību pašvaldībai.

Zemes vienības kadastrālā uzmērīšana ir turpināma pēc atbildes (lēmuma) saņemšanas no pašvaldības. 

Ministru kabineta Noteikumu Nr. 1019  284. punktā noteikts ka, mērnieks veic pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu, ja ierosinātāja ir valsts, pamatojoties uz:

  1. Iesniegumu;
  2. Līgumu;
  3. Līguma specifikāciju (darba uzdevumu).

Papildus noteikts, ka norādāms Ministru kabineta rīkojums par zemes piekritību vai piederību valstij. Ministru kabineta rīkojumu norāda mērnieks sevis sastādītajos dokumentos atbilstoši veiktajām darbībām un noteikumu prasībām, piemēram, zemes robežu plāna titullapā, noteikšanas aktā.

Ja zemes kadastrālā uzmērīšana tiek veikta, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, tad šī rīkojuma elektroniskā kopija zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai nav jāpievieno.

Kadastra likuma 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma objektu nosaka nekustamajam īpašumam, kas ierakstīts zemesgrāmatā. Sadala vai apvieno tikai zemesgrāmatā ierakstītu nekustamo īpašumu. Nekustamā īpašuma objektu nosaka vai nekustamo īpašumu veido, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā ir ierakstītas zemesgrāmatā.

No minētās tiesību normas izriet, ka persona var ierosināt kadastra objekta sadali (arī zemes robežu pārkārtošanu) un apvienošanu kadastra informācijas sistēmā tikai par tādām zemes vienībām, kuras atbilst zemesgrāmatas ierakstiem par nekustamā īpašuma sastāvu.

Kadastra likuma 11. panta otrās daļas 3. punktā noteikts, ka šā panta pirmā daļa neattiecas uz gadījumu, kad Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā par kadastra objekta sadalīšanu, apvienošanu vai dzīvojamās mājas sadali dzīvokļa īpašumos vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā un ir ierosināta kadastra objekta sadale vai apvienošana, kas atbilst zemesgrāmatā ierakstītajam nekustamā īpašuma sastāvam.

No minētā Kadastra likuma 11. panta otrās daļas 3. punkta izriet, ka atsevišķos gadījumos zemes vienības sadalīšanu (arī robežu pārkārtošanu) un apvienošanu, tai skaitā zemes vienību robežu un konfigurācijas atgriešanu tādā stāvoklī, kāds tas bijis pirms zemes vienības sadalīšanas (arī robežu pārkārtošanas) vai zemes vienību apvienošanas, ir iespējams veikt arī par tādām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām zemes vienībām, kuras neatbilst zemesgrāmatas ierakstiem par nekustamā īpašuma sastāvu, tas ir, zemes vienībām:

  1. kurām ir izstrādāts zemes ierīcības projekts zemes vienības sadalīšanai (arī robežu pārkārtošanai) vai pašvaldība pieņēmusi lēmumu par zemes vienību apvienošanu;
  2.  kurām ir veikta kadastrālā uzmērīšana un uzmērīšanas dati reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā;
  3. kurām attiecīgās izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā par kadastra objekta sadalīšanu vai zemes vienību apvienošanu ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās, bet nav ierakstītas zemesgrāmatā;
  4. kurām zemes īpašnieks vēlas veikt atšķirīgu zemes vienības sadalīšanas (arī robežu pārkārtošanas) risinājumu, nekā tas paredzēts pašvaldības apstiprinātajā zemes ierīcības projektā vai pašvaldības pieņemtajam lēmumam par zemes vienību apvienošanu.

 Lai realizētu Kadastra likuma 11. panta otrās daļas 3. punktā noteikto:

  1. zemes īpašniekam jāvēršas pašvaldībā ar lūgumu atcelt lēmumu par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu;
  2. pašvaldībai jāskata jautājums par lēmuma par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu vai zemes vienību apvienošanu atcelšanu;
  3. pēc pašvaldības lēmuma par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu vai zemes vienību apvienošanu atcelšanas, zemes īpašniekam jāvēršas pie mērnieka un jāierosina zemes kadastrālā uzmērīšana.

Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosināšanas mērnieks var veikt pilnu zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas procesu vai arī aprobežoties ar  robežu priekšizpēti, robežu apsekošanu un robežu atjaunošanu, ja zemes ierīcības projekta vai lēmuma par zemes vienību apvienošanu īstenošanas laikā ir tikusi likvidēta kāda iepriekš ierīkota robežzīme un to iespējams atjaunot (piemēram, tās vietā nav uzbūvēta ēka vai būve) un veikt pirms zemes ierīcības projekta vai lēmuma par zemes vienību apvienošanu īstenošanas izveidoto zemes vienību robežu plānu kamerālo pārzīmēšanu.

Bez tam, jāņem vērā, ka minētā kārtība – esošās situācijas atgriešanai iepriekšējā stāvoklī, – neizstrādājot zemes ierīcības projektu, pieļaujama tikai gadījumos, ja netiek mainīts zemes vienību skaits un zemes vienību robežas, kādas tās bija noteiktas pirms zemes ierīcības projektā apstiprināto vai pašvaldības lēmumā par zemes vienību apvienošanu noteikto zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas.

Ņemot vērā, ka atbilstoši atceltajam zemes ierīcības projektam Kadastra informācijas sistēmā zemes vienību sadales, apvienošanas vai zemes robežu pārkārtošanas rezultātā tika reģistrētas jaunas zemes vienības, zemes īpašniekam jāierosina jaunu zemes vienību reģistrācija Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Kadastra likuma 63.1 panta otrajā daļā noteikto sadalot nekustamā īpašuma objektu divos vai vairākos nekustamā īpašuma objektos, Kadastra informācijas sistēmā tos reģistrē kā jaunus nekustamā īpašuma objektus, kuriem piešķir jaunus kadastra apzīmējumus (kadastra identifikatorus). Divus vai vairākus nekustamā īpašuma objektus apvienojot vienā objektā, Kadastra informācijas sistēmā to reģistrē ar jaunu kadastra apzīmējumu (kadastra identifikatoru). Iepriekšējo kadastra identifikatoru pēc nekustamā īpašuma objekta sadalīšanas vai apvienošanas anulē.   Savukārt minētā likuma 58.pantā noteikts, ka anulētos kadastra numurus un apzīmējumus atkārtoti neizmanto.

Ņemot vērā minēto, zemes vienības sadales vai apvienošanas rezultātā jauni izveidotajām zemes vienībām nav izmantojami iepriekšējie kadastra apzīmējumi, bet tie pieprasāmi un piešķirami no jauna. Izņēmums ir zemes robežu pārkārtošana, pie nosacījuma, ja pēc zemes robežu pārkārtošanas tika saglabāti iepriekšējie (pirms zemes robežu pārkārtošanas) piešķirtie zemes vienību kadastra apzīmējumi.

Ja zemes ierīcības projekta īstenošanas laikā izveidotās zemes vienības tika reģistrētas jaunu nekustamo īpašumu sastāvā, tad pēc pašvaldības lēmuma par zemes ierīcības projekta atcelšanu, šie izveidotie nekustamie īpašumi paliks ar neesošu sastāvu.  Lai izvairītos no pārpratumiem un maldinošas informācijas, tad kadastra subjektam vienlaicīgi ar kadastra datu aktualizāciju zemes vienībām ir jāierosina arī zemes ierīcības projekta īstenošanas laikā izveidoto nekustamo īpašumu dzēšana Kadastra informācijas sistēmā.

Ja mērnieks, veicot robežu pirmreizējo uzmērīšanu objektā, kas Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts kā starpgabals starp divām  uzmērītām zemes vienībām, vai starp uzmērītu un ierādītu zemes vienību apvidū konstatē (veicot robežu priekšizpēti, uzmērījumus, māju uzmērījumus), ka tas neeksistē, tad šādā gadījumā sastāda apsekošanas aktu, kurā norāda, ka ir koordinātu neatbilstība vai robežu neatbilstība un ka starpgabals neeksistē. Zemes vienībai, kurai konstatēta neatbilstība, sastāda atzinumu par robežu vai koordinātu neatbilstību un neatbilstības novēršanas aktu, ja konstatē, ka zemes robežu plāns neatbilst robežām dabā. Mērnieks VZD  iesniedz ZKUL kā atsevišķās darbības (bezmaksas) pakalpojumu.

Arī situācijās, kad starpgabals, kas reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā, ir kā pierobežnieks uzmērāmajai zemes vienībai, un kas, kā mērnieks konstatējis, apvidū neeksistē, mērnieks sagatavo dokumentus par konstatētajām neatbilstībām Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” noteiktajā kārtībā un VZD, saņemot dokumentus datu reģistrācijai / aktualizācijai, izvērtē tos un neesošo starpgabalu dzēš no Kadastra informācijas sistēmas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 1019) 290.2. apakšpunktā noteikto, ja, veicot zemes vienības pirmreizējo kadastrālo uzmērīšanu, ierosinātājs vai pierobežnieks iebilst pret noteiktajām robežām un neparaksta zemes robežas noteikšanas aktu, līdz zemes robežu strīda atrisināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zemes kadastrālo uzmērīšanu neveic.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 273.5. un 275.5. apakšpunktos ir noteiktas ierosinātāja un pierobežnieka tiesības vērsties tiesā robežu strīda gadījumā ar ierosinātāju / pierobežnieku par esošo vai atjaunoto robežzīmju atrašanos apvidū vai par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, vai citos Civillikuma noteiktos gadījumos. Minētā norma neaprobežo ierosinātāja un pierobežnieka tiesības vērsties vispārējā jurisdikcijas tiesā, ja iepriekš zemes robežu strīds ir bijis risināts administratīvajā tiesā. Ministru kabineta noteikumos Nr. 1019 nav nepārprotami noteikta administratīvās tiesas sprieduma izpildes iespējamība/neiespējamība gadījumā, ja zemes robežu strīds ir atrisināts administratīvā procesa ietvaros, bet tas turpmāk tiek risināts civiltiesiskā kārtībā. Taču izvērtējot minēto noteikumu normas kopsakarā ir secināms, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 290.2. apakšpunkts ir piemērojams arī tad, ja strīds ir atrisināts administratīvā procesa ietvaros, un zemes robežu strīdu turpina risināt civiltiesiskā kārtībā, jo strīds pēc būtības vēl pastāv un nav atrisināts. Informācija par zemes robežu strīdu ierosinātajam vai pierobežniekam jāsniedz mērniekam. Līdz ar to, ja mērnieks ir informēts par tiesvedības turpināšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā (pieteikuma iesniegšanu tiesā) attiecībā uz strīdus robežu posmu par kuru jau stājies spēkā administratīvās tiesas spriedums, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi nav turpināmi līdz robežu strīda atrisināšanas ierosinātajā vispārējās jurisdikcijas tiesas procesā.