Skaidrojumi
Normatīvie akti nenosaka termiņu, kādā personai ir pienākums ierosināt zemesgrāmatā reģistrēt visus viena nekustamā īpašuma sastāvā esošos nekustamā īpašuma objektus (zemes vienības, būves). Tādējādi praksē veidojas situācijas, kad papildus zemesgrāmatā reģistrētiem nekustamā īpašuma objektiem, Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā nekustamā īpašuma sastāvā ir reģistrēti arī zemesgrāmatā neierakstīti nekustamā īpašuma objekti.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 6. panta otrajai daļai Kadastra informācijas sistēmas dati par personu, nekustamā īpašuma sastāvu vai nekustamā īpašuma objektu līdz izmaiņu ierakstīšanai zemesgrāmatā var atšķirties no zemesgrāmatu datiem, ja tie neietekmē zemesgrāmatā nostiprinātās tiesības uz nekustamo īpašumu.
Izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus, ir iespējams pārliecināties par nekustamā īpašuma sastāvu un to, vai tajā nav iekļauti tādi objekti, kuri nav ierakstīti zemesgrāmatā konkrētā nekustamā īpašuma sastāvā Kadastra informācijas sistēmā. Viena nekustamā īpašuma sastāvā var būt reģistrētas gan zemes vienības, kuras ir kadastrāli uzmērītas un tādējādi jau ir vai arī var tikt ierakstītas zemesgrāmatā atbilstoši likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajām prasībām, gan arī tādas zemes vienības, kuras vēl nav kadastrāli uzmērītas, tādējādi vēl nevar tikt ierakstītas zemesgrāmatā. Tas pats attiecas arī uz kadastrā reģistrētā vienotā zemes un būvju īpašuma sastāvā esošām būvēm, kuras nav vēl ierakstītas zemesgrāmatā.
Situācija Nr.1
Kadastra informācijas sistēmā, viena nekustamā īpašuma sastāvā reģistrētas zemes vienības ar dažādiem zemes vienību statusiem (piemēram, divām zemes vienībām ir statuss “Nekustamais īpašums”, kas nozīmē, ka zemes vienības ir ierakstītas zemesgrāmatā, vienai zemes vienībai statuss – “Zeme, par kuru pieņemti zemes komisiju atzinumi par īpašuma tiesību atjaunošanu”, kas nozīmē, ka zemes vienība neatbilst prasībām, kas noteiktas likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” tās ierakstīšanai zemesgrāmatā). Šādā situācijā nekustamā īpašuma īpašnieks nav tiesīgs veikt atsavināšanas darījumu ar visiem nekustamā īpašuma sastāvā esošiem objektiem.
Ja zvērināts notārs nav izvērtējis nekustamā īpašuma sastāvu un sagatavojis nostiprinājuma lūgumu par visu nekustamo īpašumu, tad pēc atsavināšanas darījuma nostiprināšanas zemesgrāmatā veidojas situācija, ka atsavinātā nekustamā īpašuma sastāvā Kadastra informācijas sistēmā paliek arī bijušā īpašnieka lietojumā esošās zemes vienības, kurām reģistrēts statuss “Zeme, par kuru pieņemti zemes komisiju atzinumi par īpašuma tiesību atjaunošanu”.
Ņemot vērā minēto, Dienests aicina zvērinātus notārus kā pirmo iesaistīto personu nostiprinājuma lūguma apritē, pārlūkot Kadastra informācijas sistēmas datus, lai pārliecinātos, ka Kadastra informācijas sistēmā nekustamā īpašuma sastāvā nav reģistrētas zemesgrāmatā neierakstītas zemes īpašnieka lietojumā esošas zemes vienības, par kurām pieņemti zemes komisiju atzinumi par īpašuma tiesību atjaunošanu.
Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka Kadastra informācijas sistēmā nekustamā īpašuma sastāvā ir reģistrētas zemesgrāmatā neierakstītas, zemes īpašnieka lietojumā esošas zemes vienības, par kurām pieņemti zemes komisiju atzinumi par īpašuma tiesību atjaunošanu, Dienests aicina zvērinātus notārus vērst nostiprinājuma lūdzēja uzmanību uz to, ka pirms veikt darījumu ar nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma īpašniekam Dienestā jāierosina jauna nekustamā īpašuma veidošana tām zemes vienībām, par kurām pieņemti zemes komisiju atzinumi par īpašuma tiesību atjaunošanu un atrodas nekustamā īpašuma īpašnieka lietojumā.
Situācija Nr. 2
Kadastra informācijas sistēmā, viena nekustamā īpašuma sastāvā reģistrētas zemes vienības ar dažādiem zemes vienību statusiem (piemēram, divām zemes vienībām ir statuss “Nekustamais īpašums”, kas nozīmē, ka zemes vienības ir ierakstītas zemesgrāmatā, vienai zemes vienībai statuss – “Nekustamā īpašuma tiesisks valdījums”, kas nozīmē, ka zemes vienība atbilst prasībām, kas noteiktas likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, bet nav vēl ierakstīta zemesgrāmatā).
Šajā situācijā zvērinātiem notāriem būtu jāpārliecinās, ka nostiprinājuma lūdzējs vēlas veikt darījumu ar visām zemes vienībām, nevis tikai ar tām, kas ierakstītas zemesgrāmatā. Ja nostiprinājuma lūdzējs ar kādu no zemesgrāmatā neierakstītam zemes vienībām nevēlas veikt darījumu, tad zvērinātiem notāriem jāvērš nostiprinājuma lūdzēja uzmanība uz to, ka pilsētas (rajona) tiesā ierosināma jauna nekustamā īpašuma veidošana tām zemes vienībām, ar kurām nostiprinājuma lūdzējs darījumu neveiks. Pretējā gadījumā jaunais nekustamā īpašuma īpašnieks Kadastra informācijas sistēmā tiks reģistrēts kā zemesgrāmatā neierakstīto zemes vienību tiesiskais valdītājs.
Situācija Nr.3
Kadastra informācijas sistēmā, vienota zemes un būves īpašuma sastāvā reģistrēta zemes vienība ar statusu “Nekustamais īpašums” un divas būves, bet zemesgrāmatā īpašuma sastāvā ir reģistrēta tikai viena būve. Tas nozīmē, ka otra būve, kura Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta īpašuma sastāvā, ir zemes īpašnieka tiesiskajā valdījumā esoša būve.
Arī šādos gadījumos zvērinātiem notāriem jāvērš nostiprinājuma lūdzēja uzmanība uz nepieciešamību būves, kas uz darījuma veikšanas brīdi ir nekustamā īpašnieka tiesiskajā valdījumā, reģistrēt nekustamā īpašuma sastāvā arī zemesgrāmatā, lai nekustamā īpašuma ieguvējam pēc tam nerastos problēmas ierakstīt būvi zemesgrāmatā.
