Ar pasūtījuma izpildes nosacījumiem Jūs variet iepazīties šeit.

Lai redzētu pasūtījuma izpildes statusu un plānoto izpildes datumu, ir jāieiet portālā Kadastrs.lv sadaļā MANI PASŪTĪJUMI VZD. Tukšajā lauciņā ir jāievada pasūtījuma numurs un jānospiež poga APSKATĪT. 

 

Portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu IESNIEGUMS IESTĀDEI, var attālināti pasūtīt:

  • Kadastra datu un arhīva dokumentu izsniegšanu; 
  • būvju kadastrālo uzmērīšanu ar datu  reģistrāciju vai aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā;
  • citu datu reģistrāciju vai aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā. 

Izmantojot šo e-pakalpojumu, iesnieguma parakstīšanai nav nepieciešams e-paraksts. Ja iesniegumam ir jāpievieno pielikumi, tad šiem dokumentiem gan jābūt noformētiem elektronisku dokumentu oriģinālu vai apliecinātu kopiju veidā. Ja nav iespēju iesniegt elektroniskus dokumentus, tad tos var nosūtīt Dienestam papīra formātā (dokumentu oriģinālus vai pašas personas apliecinātas kopijas), iesniegumā to norādot.

Ja pakalpojuma izpildei nepieciešamie dokumenti ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā, iesniegumam dokumenti nav jāpievieno, bet iesnieguma saturā jānorāda būvniecības lietas numurs.

 

 

Kadastrā ierakstu par būvi dzēš:

  • bez ierosinātāja iesnieguma un bez maksas, ja ar datu apmaiņas servisu Kadastrā  saņemtas ziņas par būves neesību no Būvniecības informācijas sistēmas (no 2020. gada 1. aprīļa , izņemot, ja būvvalde vai cita institūcija, kas veic būvvaldes funkcijas, nelieto Būvniecības informācijas sistēmu, lai sagatavotu dokumentus par būves neesību (piemēram, Rīgas pilsētas būvvalde ));  
  • piecu darbdienu laikā par maksu, pamatojoties uz ierosinātāja iesniegumu un pašvaldības būvvaldes vai citas institūcijas, kas veic būvvaldes funkcijas, izdotu dokumentu, kurā apliecināts, ka Kadastrā reģistrētais kadastra objekts saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā nav uzskatāms par būvi vai apliecināta būves neesība, un šis dokuments izdots līdz brīdim, kad Kadastrā nodrošināta ziņu saņemšana par būves neesību no Būvniecības informācijas sistēmas. Maksa par pakalpojumu – 9,25
  • bez ierosinātāja iesnieguma un bez maksas, ja būve ar nenoskaidrotu piederību Kadastrā reģistrēta, pamatojoties uz ēku masveida apsekošanas dokumentiem, un būves kadastrālajā uzmērīšanā konstatēts, ka tā apvidū neeksistē vai ir uzskatāma par citas ēkas daļu vai citu ēku.

Lai atvieglotu datu aktualizāciju zemesgrāmatā, VZD dzēš ierakstu par būvi Kadastra informcijas sistēmā, vienlaikus informējot par to attiecīgo rajona (pilsētas) tiesu, ja:

  • būve ir reģistrēta gan Kadastrā, gan zemesgrāmatā;
  • būve ir iekļauta zemes un būvju īpašuma sastāvā vai būvju īpašuma sastāvā, ja dzēšamā būve nav vienīgais zemesgrāmatā ierakstītais nekustamā īpašuma objekts;
  • saņemts būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās institūcijas (pašvaldības būvvaldes, VAS "Latvijas Valsts ceļi", Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts vides dienesta, Ekonomikas ministrijas) izdots dokuments, kas apliecina būves neesību.

Ja kāds no iepriekš minētajiem nosacījumiem neizpildās un ierakstu par būvi vienlaikus nevar dzēst Kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā, tad ierakstu par būvi dzēš tikai Kadastra informācijas sistēmā.


Dzēšot būvi Kadastrā un zemesgrāmatā, pakalpojumu var saņemt:

  1. būves  īpašnieks;
  2. iepriekšminēto personu pilnvarotā persona

Dzēšot būvi Kadastrā, pakalpojumu var saņemt:

  1. kas īpašnieks, ja tāda nav - tiesiskais valdītājs. Kopīpašuma gadījumā – visi kopīpašnieki kopā;
  2. apbūves tiesīgais – apbūves tiesības termiņa laikā, ja būve uzcelta uz apbūves tiesības, kas ierakstīta zemesgrāmatā, pamata
  3. zemesīpašnieks, ja uz zemes vienības atrodas būve ar nenoskaidrotu piederību. Kopīpašuma gadījumā – arī viens no zemes kopīpašniekiem; 
  4. persona, uz kuras vārda saskaņā ar tiesas lēmumu nostiprināms pārdotais nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana) var ierosināt dzēst iegūtā nekustamā īpašuma sastāvā Kadastrā reģistrētu, bet apvidū neesošu būvi;  
  5. persona, kurai šādas tiesības vai pienākumus noteikusi tiesa;  
  6. persona, kurai ar tiesas nolēmumu ir atzītas īpašuma tiesības;  
  7. pašvaldība, ja tā nav kadastra subjekts (par ēku, ko apliek ar nekustamā īpašuma nodokli) 
  8. iepriekšminēto personu pilnvarota persona .

Veidlapas:

Kadastra izziņas sagatavošana un izsniegšana tika pārtraukta ar 2015. gada 1. janvāri. Tās vietā tagad iespējams saņemt kadastra informāciju.

Iepriekš kadastra izziņa papīra formā bija jāiesniedz Zemesgrāmatā. Kopš 2015. gada 1. janvāra Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata  kadastra informāciju saņem tiešsaistē no Kadastra.

Vairāk par kadastra informācijas saņemšanu lasiet šeit!

Aktuālo kadastra informāciju par savu īpašumu Jūs varat aplūkot

  •  Dienesta datu publicēšanas un epakalpojumu portāla Kadastrs.lv sadaļā Elektroniskie pakalpojumi, izmantojot e-pakalpojumu Mani dati Kadastrā;
  •  Latvijas valsts portālā – www.latvija.lv bez maksas, izmantojot e-pakalpojumu Mani dati Kadastrā;
  •  SIA ZZ Dats portālā – epakalpojumi.lv bez maksas, izmantojot e-pakalpojumu Mani dati kadastrā.

 

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 85. pantā noteikto, nekustamā īpašuma īpašnieks ir tiesīgs reizi kalendāra gadā pieprasīt un bez maksas saņemt aktuālos kadastra datus par savu kadastra objektu. Papildus informāciju par šī pakalpojuma pieprasīšanas kārtību un iesniedzamajiem dokumentiem Jūs varat aplūkot šeit.

 

Nepieciešamo kadastra informāciju mantojuma lietas kārtošanai var pieprasīt potenciālais mantinieks vai citas ieinteresētās personas klātienē, vēršoties jebkurā Dienesta reģionālās nodaļas klientu apkalpošanas centrā, pa elektronisko pastu, nosūtot elektronisku iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu, vai nosūtot rakstisku iesniegumu pa pastu.

Papildus informāciju par šī pakalpojuma pieprasīšanas kārtību un iesniedzamajiem dokumentiem Jūs varat aplūkot šeit.

Būves kadastrālo uzmērīšanu uzsāk, pamatojoties uz iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem

Atbilstoši būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem –  lai ēku pieņemtu ekspluatācijā, vispirms ir jāveic tās noteikšanu – kadastrālo uzmērīšanu, kas ietver arī būves reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma). Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 48 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 3. punktu būves kadastrālo uzmērīšanu uzsāk, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) 24. pantā minētās personas iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, kas noteikti normatīvajā aktā par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju. 

Iesniegumam jāpievieno akts par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā vai arī pašvaldības būvvaldes vai citas institūcijas, kas veic būvvaldes funkcijas, izdots dokuments (piemēram, izziņa, būvatļauja) par jaunbūvi

Ministru kabineta 2012. gada 10.aprīļa noteikumu „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 263) 29.punktā noteikti dokumenti, viens no kuriem jāpievieno iesniegumam, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu ēku. Iesniegumā minētajā situācijā atbilstoši minēto noteikumu 29.1.1. un 29.1.2.apakšpunktam iesniegumam vajadzētu pievienot vai nu likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17. panta 3.punktā noteikto noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā vai arī pašvaldības būvvaldes vai citas institūcijas, kas veic būvvaldes funkcijas, izdotu dokumentu (piemēram, izziņu, būvatļauju) par jaunbūvi, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums. Ievērojot minēto, lai Kadastra informācijas sistēmā kā būves tiesisko valdītāju reģistrētu zemes īpašnieku un to iekļautu viņam piederošā nekustamā īpašuma sastāvā, zemes īpašniekam jāierosina ēkas (būves) noteikšana, iesniegumam pievienotajā būvatļaujā vai aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā kā būvniecības ierosinātājam jābūt norādītam zemes īpašniekam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 19. augustā noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 3.1. apakšpunktam būvniecību var ierosināt arī lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt. Ja būves būvniecību ierosina un attiecīgi to arī ekspluatācijā nodod trešā persona, nevis zemes īpašnieks, tad, lai Kadastra informācijas sistēmā kā būves tiesisko valdītāju reģistrētu zemes īpašnieku, ierosinot būves noteikšanu, būvatļaujai jāpievieno arī savstarpējais līgums starp zemes īpašnieku un būvētāju, kurā noteikts, ka būvētājs pilnvarots uz sava vārda kārtot būvniecības dokumentus, bet nepretendē uz būves īpašuma tiesībām un Kadastra informācijas sistēmā kā būves tiesiskais valdītājs tiks reģistrēts zemes īpašnieks.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums (Kadastra likums) paredz zemes īpašniekam tiesības ierosināt uz viņa zemes esošas būves ar nenoskaidrotu piederību noteikšanu (24. panta pirmās daļas 8. punkts).

Par zemes īpašnieku ir uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Būvēm, par ko zemes īpašniekam ir būves iegūšanu apliecinošie dokumenti minētā kārtība neattiecas, un zemes īpašnieks kā būves tiesiskais valdītājs ierosina noteikšanu līdzšinējā kārtībā saskaņā ar Kadastra likuma 24. panta pirmās daļas 1. punktu.

Būve ar nenoskaidrotu piederību ir būve, kas:

  1. ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastra informācijas sistēma), bet par ko Valsts zemes dienesta  rīcībā nav tās piederību (tiesisku iegūšanu) apliecinošie dokumenti;
  2. nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā un zemes īpašnieka rīcībā nav dokumenti par būves tiesisku iegūšanu.

Līdz ar to zemes īpašnieks attiecībā uz būvi ar nenoskaidrotu piederību var:

  1. pasūtīt būves kadastrālo uzmērīšanu un reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā;
  2. dzēst Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet apvidū neesošu būvi;
  3. ierosināt Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves datu aktualizāciju, tas ir, zemes īpašnieks var reģistrēties kā šīs būves tiesiskais valdītājs vai lietotājs atkarībā no dokumentiem, ko zemes īpašnieks varēs iesniegt, kā arī ierosināt citu datu aktualizāciju par būvi.

Jāņem vērā, ka minētais attiecas tikai uz būvēm ar nenoskaidrotu piederību, līdz ar to zemes īpašnieks, piemēram, nevar ierosināt dzēst Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet apvidū uz tā zemes neesošu būvi, kas pieder vai ir tiesiskā valdījumā citai personai.

Būves reģistrēšana Kadastra informācijas sistēmā

Zemes īpašnieku Kadastra informācijas sistēmā reģistrē kā būves tiesisko valdītāju, ja viņš var iesniegt dokumentu par būvniecības likumību un arī pašvaldības izziņu, ka būve līdz 1993. gada 5. aprīlim nav reģistrēta pašvaldībā uz citas personas vārda (Kadastra likuma 44. pants 41. punkts). Zemes īpašnieks var lūgt pašvaldībai izsniegt šādu izziņu par līdz 1993. gada 5. aprīlim uzbūvētām būvēm.

Zemes īpašnieku reģistrē kā būves lietotāju, ja viņš nevar iesniegt dokumentus par būvniecības likumību un iepriekš minēto pašvaldības izziņu, kā arī, ja nevar iesniegt dokumentus par būves iegūšanu (Kadastra likuma 7. panta trešās daļas 2. punkts). Ja zeme atrodas kopīpašumā, tad reģistrēties kā lietotāji var tikai visi zemes kopīpašnieki kopā, kopīgi ierosinot reģistrāciju vai aktualizāciju.

Būvēm, kas jau ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā ar nenoskaidrotu piederību, zemes īpašnieku var reģistrēt kā lietotāju uz iesnieguma pamata bez citu dokumentu iesniegšanas. Lai reģistrētu būvi, kas vēl nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, zemes īpašniekam jāpasūta būves kadastrālā uzmērīšana.

Lai zemes īpašnieks kā būves lietotājs varētu pieprasīt būves kadastrālo uzmērīšanu un reģistrēšanu Kadastra informācijas sistēmā, zemes īpašniekam jālūdz pašvaldībai izsniegt dokumentu, kas satur informāciju par būves galveno lietošanas veidu.

Atvert saarhivēto datni var izmantojot Datņu pārlūku (File Explorer) vai specializētu programmu, piemēram, WinZIp, 7-zip (skt. 1. attēlu)

Saarhvēta dokumemta atvēršana

1. attēls 

Jāiezīmē visas saarhivētajā datnē esošās datnes un jāatver tās (skat. 2. attēlu)

datņu izvēle atarhivējot dokumentu

 2. attēls

Jāievada paroli laukā „Ievadiet paroli” („Enter password”) un jānospiež "OK" (skat. 3. attēlu);

Paroles ievadīšana, atverot saarhivētu dtni

          3 attēls        

Lai turpmākai dokumenta izmantošanai nebūtu jāizmanto parole, dokuments jāsaglabā datorā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" 2. punktam, persona par pakalpojumu maksā saskaņā ar VZD sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad pakalpojuma sniegšana ir bez maksas.

Bezmaksas kadastra informāciju izsniedz:

  1. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm, Saeimai, Valsts kontrolei, prokuratūrai, tiesai u.c. iestādēm;
  2. Pašvaldībām

Valsts tiešās pārvaldes iestādēm, Saeimai, Valsts kontrolei, prokuratūrai, tiesai u.c. iestādēm

Valsts tiešās pārvaldes iestādēm, Saeimai, Valsts kontrolei, prokuratūrai, tiesai un citām iestādēm, kurām šādas tiesības noteiktas likumā, ja tām Kadastra informācija nepieciešama funkciju veikšanai. Kadastra  teksta un telpiskos datus VZD sagatavo un izsniedz standartizētā informācijas apjomā un veidā (t.i., datu apmaiņas ietvaros) atbilstoši noslēgtajai starpresoru vienošanās. Sīkāka informācija par starpresoru vienošanās noslēgšanu.

Papildus:

  •  valsts tiešās pārvaldes iestādēm to funkciju veikšanai VZD bez maksas nodrošina viena lietotāja vienu pieslēgumu kadastra datu pārlūkošanai tiešsaistes datu pārraides režīmā, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu, ja kadastra informācija netiek nodota datu apmaiņas ietvaros;
  •  Saeimas komisijām, Valsts kontrolei, prokuratūrai, tiesai, kā arī Valsts policijai, VZD bez maksas nodrošina viena lietotāja vienu pieslēgumu kadastra datu pārlūkošanai tiešsaistes datu pārraides režīmā, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu, ja saņemts pamatots pieprasījums. Sīkāka informācija par par datu pārlūkošanu tiešsaistes datu pārraides režimā, izmantojot datu publicēšanas portālu Kadastrs.lv.

Pašvaldībām

Vietējai pašvaldībai, ja tai Kadastra informācija nepieciešama tās funkciju veikšanai, tajā skaitā nekustamā īpašuma nodokļu administrēšanas vajadzībām. Visus Kadastra teksta un telpiskos datus VZD sagatavo un izsniedz par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem kadastra objektiem standartizētā informācijas apjomā un veidā (t.i. datu apmaiņas ietvaros) atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam. Papildus VZD datu apmaiņas ietvaros vietējai pašvaldībai tās funkciju veikšanai par tās administratīvajā teritorijā esošajiem kadastra objektiem bez maksas sagatavo un izsniedz attiecīgos Kadastra vēsturiskos datus. Sīkāka informācija par sadarbības līgumu.

VZD vietējai pašvaldībai pēc tās pamatota pieprasījuma nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām sagatavo un izsniedz bez maksas arī tādu Kadastra informāciju, kas vietējai pašvaldībai netiek nodota datu apmaiņas ietvaros. Informācijas pieprasījumā norādāmas darbības, kas tiks veiktas, izmantojot saņemto informāciju, un norādīts pamatojums tam, kāpēc vietējai pašvaldībai nodokļu administrēšanas vajadzībām nepieciešama tāda informācija, kas netiek nodota datu apmaiņas ietvaros.