Pasaulē ir daudz cilvēku, kas savas dzīves laikā ir spējuši gūt vienu sportisku panākumu, sacerēt vienu tautā mīlētu dziesmu, uzņemt vienu spēcīgu filmu. Tomēr mūsu atmiņā ievērojami lielāku vietu aizņem tie, kuri spējuši augstā līmenī strādāt gadiem un pat gadu desmitiem, uzvarot daudzās sacensībās, sacerot neskaitāmas labas dziesmas, uzņemot ne vienu vien episku filmu. Protams, šeit daudz var runāt par talantu un veiksmi, taču realitātē visa pamatā ir nenogurstošs un ilgtspējīgs darbs. Tāpēc Valsts zemes dienests (VZD) nākamajiem pieciem gadiem ir definējis skaidrus ilgtspējas virzienus – ceļa karti, kuras pamatā ir katrs mūsu darbinieks, katrs projekts, katrs pieņemtais lēmums. Visus savus planus kopīgi diskutējām, uzklausījām stāstus un meklējām atbildes.
Turklāt jāteic, ka jau tagad mūsu lēmumi ir vērsti uz to, lai paveiktais būtu nepieciešamība nevis tikai šodien, bet arī pēc gadiem. Tiešu jūnijā tiek atvērts jauns klientu apkalpošanas centrs. Šeit varu vilkt paralēles ar ilgtermiņā veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem, kuri savas filiāles atver nevis tāpēc, lai vairotu šādu filiāļu skaitu tīri statistikas pēc, bet gan dara to vietās, kur ir lielākais pieprasījums. Arī mēs savus centrus atveram, nodrošinām to darbību vietās, kur mūsu pakalpojumus vajag visvairāk. Mērķis ir nevis apkalpošanas centru skaita palielināšana, vai – gluži pretēji – samazināšana, bet gan izveide, labiekārtošana un modernizācija tur, kur tas tiešām ir vajadzīgs.
Šajā kontekstā jāpiemin arī fakts, ka maijā Jēkabpilī tika atklāts VZD reģionālais arhīvu, kas ir svarīgs solis valsts pārvaldes attīstībā un arī arhīva nozares sakārtošanā Latvijā. Pirmo reizi šāda veida VZD projekts ir īstenots nevis galvaspilsētā, bet vienā no Latvijas reģioniem, tādējādi sabalansējot pakalpojumu pieejamību visā valstī. Ja saliktu vienā rindā visus VZD rīcībā esošos arhīvu materiālus, kopumā izveidotos 19 kilometrus garš ceļš. Reģionālajā arhīvā Jēkabpilī tagad glabājas 3,6 kilometrus garš arhīva materiālu ceļš, kuros ir dati par Latgales reģionā esošajām būvēm un īpašumiem. Plāni, kā sakārtot savu saimniecību un padarīt mūsu sadarbības partneru un klienti dzīvi un darbu vienkāršāku, ir vēl, un mēs tos īstenosim.
Bet nu par to, ka savu ilgtspēju pierādījis nevis mēnešu vai gadu, bet gan gadsimtu ritējumā. Jau pirms neskaitāmiem gadiem ļaudis Kurzemē un Vidzemē, Zemgalē un Latgalē, Sēlijā un Rīgā sāka atzīmēt vasaras saulgriežus, godinot Jāņus. Jaukus un vienlaikus jestrus (bez lietus) šos skaistos svētkus katrā ģimenē, katrā mājā, visā Latvijā!
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore
Vita Narnicka