Atjaunošana

Gar autoceļiem

Robežu atjaunošanai izmantojamie materiāli

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 79. punktam, zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš ar grafiskām metodēm noteiktās, apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto:

  •   uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānus;
  • uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas aktus un robežas atjaunošanas aktus;
  •   uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas procesā sastādītos abrisus un fotoplānu.

Ja robežu ierādīšanas aktā nav norādīs attālums no ceļa ass

Ja attālums no ceļa ass ierādīšanas aktā nav norādīts, jāizmanto abrisa informācija. Ja abrisa informācija nav, jāizmanto fotoplāna (zemes robežu plāna), ierosinātāja un pierobežnieku sniegtā informācija par robežas novietojumu apvidū. Papildus informācija par robežu noteikšanu gar ceļiem dažādos laika posmos pieejama arī prezentācijā, sākot no 43.lapas.

Veicot zemes vienības robežu apsekošanu, atjaunošanu un uzmērīšanu, kas robežojas ar autoceļu un risinot robežu nesaskaņošanas (iebildumu) situācijas, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.1019 98.3. apakšpunktā noteikto, var vērtēt zemes ierīcības projektā attēlotos ceļus, to platumu. Ja ceļu platums zemes ierīcības projektā pieraksta veidā nav norādīts, ceļa platums nosakāms, projekta eksplikācijā norādīto konkrētā ceļa platību izdalot ar ceļa garumu (jāveic mērījumi projekta kartogrāfiskajā materiālā, lai noteiktu ceļa garumu).
 
Robežas nosacījuma maiņa atjaunošanas procesā

Robežu atjaunošanu pie autoceļiem veic, ievērojot Ministru kabineta noteikumu NR.1019 66. punktu - atbilstoši iepriekš noteiktajam autoceļa zemes nodalījuma joslas platumam, neskarot autoceļa konstrukciju.
 
Robežas posmos, kuros robežas novietojums pēc robežas atjaunošanas neatbilst iepriekšējos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos norādītajam robežas aprakstam (noteikšanas aktā - norādītajam attālumam no ceļa ass), robežas atjaunošanas aktā jānorāda arī robežas apraksta izmaiņas, nosakot robežu no  robežzīmes uz robežzīmi. 
 
Arī gadījumos, kad robežas noteikšanas dokumentos autoceļa zemes nodalījuma joslas novietojums piesaistīts ceļa asij un kāda no ieinteresētajām pusēm robežas apsekošanas laikā norāda, ka apsekojamā zemes robežas posmā veikti ceļa rekonstrukcijas darbi, kā rezultātā iespējamas ceļa ass novietojuma izmaiņas, mērniekam robeža jāatjauno atbilstoši iepriekšējos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos pieejamai informācijai par robežas novietojumu, nomainot robežas nosacījumu no robežzīmes un robežzīmi. 
 
Lai nodrošinātu viennozīmīgu autoceļa zemes nodalījuma joslas identificēšanu apvidū, mērniekam vienmēr jāizvērtē, vai nav lietderīgi veikt robežas atjaunošanu, nomainot robežas nosacījumu - no piesaistes pie ceļa ass uz robežas nosacījumu no robežzīmes uz robežzīmi, ierīkojot robežzīmes robežas lūzuma vietās. 
 
Ja normatīvos mainījies nodalījuma joslas platums

Situācijā, kad autoceļa nodalījuma joslas platums ir izmainīts (ar normatīvo aktu), nav tiesiska pamata mainīt robežpunktu novietojumu atbilstoši jaunajam, normatīvajā aktā noteiktajam, nodalījuma joslas platumam. Robežpunktu atjaunošanu jāveic tādā attālumā no autoceļa ceļa ass, kāds bija spēkā pirmreizējās robežu noteikšanas brīdī. Lai noteiktu iepriekš noteiktās un zemesgrāmatā ierakstītās zemes vienības robežu atbilstoši pašreizējam nodalījuma joslas platumam, ir nepieciešams veikt nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām,- kārtībā, kāda ir noteikta Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā.

 

Gar publisko ūdeņu krastiem

Kā jārīkojas, kad zemes vienībām ir pasūtīta robežu apsekošana un atjaunošana kā atsevišķa darbība (zemes robežu plānus neaktualizē) un tiek konstatēts, ka robežpunkti pie Ventas upes malas, kuri noteikšanas aktos noteikti kā nostiprināti robežpunkti ar kupicām, dabā vairs neeksistē, jo upe tos ir noskalojusi, un tos nav iespējams atjaunot, jo upe ir mainījusi gultni un robežpunktiem būtu jāatrodas ūdenī?
 
Zemes kadastrālo uzmērīšanu, tajā skaitā zemes robežu stāvokļa novērtēšanas (apsekošanas) un atjaunošanas kārtību, ja uzmērāmā zemes vienības robežojas ar valsts īpašumā esošiem, Civillikumā noteiktiem publiskiem ūdeņiem, nosaka Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 1019). 

Veicot robežu izvērtēšanu zemes vienībai, kura robežojas ar Civillikumā noteiktu publisko ūdeni, tai skaitā Ventas upi, mērnieks pārliecinās, vai konstatētās robežas izmaiņas nav pārsniegušas Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 50. punktā norādītās pieļaujamās robežu novietojuma atšķirības. Gadījumos, kad robežu izmaiņas pārsniedz Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 noteiktās pieļaujamās robežu novietojuma  atšķirības, mērnieks sagatavo robežas novietojuma izmaiņu plānu mērogā, kurā ir attēlots apvidū esošo un zemes robežu plānā attēloto robežu novietojums. Minētais plāns jāiesniedz vietējā pašvaldībā. Pašvaldība sniegs atzinumu par robežas izmaiņu cēloņiem – vai izmaiņas radušās dabiskā vai mākslīgā ceļā. Robežposmā robežas novietojumu maina, ja, atbilstoši vietējās pašvaldības atzinumam, izmaiņas ir radušās dabiskā ceļā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 64. punkts). 

Uz zemes vienību robežu, kura robežojas ar valsts un privātiem ūdeņiem, izvērtēšanu attiecas arī Civillikuma 960., 962., 963., 964., 965., 966., 1106. un 1109. panti (regulējums publiskajiem ūdeņiem un privātiem ūdeņiem ir atšķirīgs).

Saskaņā ar Civillikuma 963. panta komentāru (A.Grūtups, E.Kalniņš, „Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības.”, Otrais papildinātais izdevums, 2002. g.), mākslīgs applūdums pats par sevi negroza īpašumu uz applūdušo zemes gabala daļu, turklāt applūdušā zemes gabala īpašniekam cita starpā ir tiesības prasīt, lai aizskārējs novērš prettiesīgi radīto applūdumu. Ja applūdums radies dabiskā ceļā un tam ir pastāvīgs raksturs (publiskai upei mainot gultni), tad tas var grozīt īpašumu uz applūdušo zemes gabala daļu. 

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 962. panta komentāru, „Vienīgi tajā gadījumā, ja publiska upe pilnībā vai daļēji atstāj savu agrāko gultni, ir runa par īpašuma uz papildu zemes platības iegūšanu (īstā nozīmē), un arī tikai tad, ja pati valsts nav publiskās upes piekrastu zemes gabalu īpašniece. (..)Turpretī tā zemesgabala īpašnieks, kura robežās publiskā upe izlauž sev jauno gultni, zaudē īpašumu uz attiecīgo sava zemes gabala joslu par labu valstij.”.

Mērniekam pašam nav tiesību novērtēt izmaiņas un to cēloņus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 64. punktu, izmaiņu cēloņus izvērtē pašvaldība, par ko sniedz atzinumu. Ja atbilstoši pašvaldības atzinumam krasta izmaiņas notika dabisku procesu rezultātā, robežu nosaka pa upes jaunās gultnes krasta kraujas augšmalas (krotes) līniju, bet, kur tā nav izteikta – pa ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī. Par īpašuma apjoma izmaiņām un jaunu robežas novietojumu sagatavo robežas noteikšanas aktu. Taču, ja atbilstoši pašvaldības slēdzienam upes krasta izmaiņas radās mākslīgu procesu rezultātā, tad robeža būs jāatjauno iepriekš noteiktajās, zemes robežu plānā attēlotajās robežās (īpašums saglabājas iepriekšējā apjomā un iepriekš noteiktajās robežās, par ko sagatavo robežas atjaunošanas aktu). 

Ja robežu apsekošanas laikā konstatē, ka robežpunkti apvidū vairs nav saglabājušies, mērnieks apsekošanas aktā apraksta apvidū konstatēto situāciju un norāda uz turpmākām darbībām robežas atjaunošanai, bet zemes platības izmaiņas gadījumā, kad pārsniegtas  pieļaujamās robežu novietojuma atšķirības, nepieciešams arī jauns zemes robežu plāns.

Ja situācijas izmaiņu rezultātā robežpunktus nav iespējams atjaunot, nostiprinot tos ar robežzīmēm, mērnieks, izvērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus (ierādītās robežas atjaunošanai attiecīgi Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 79. punktā uzskaitītos dokumentus), veic mērījumus, izvērtē esošās robežas un robežzīmju izvietojumu, analītiski nosaka atjaunojamā robežposma atrašanās vietu apvidū un aprēķina nenostiprinātā robežpunkta koordinātas. Šādā gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 109.2 apakšpunktu, robežpunktu nostiprina ar robežzīmi vietā, kur robeža pieslēdzas situācijas elementam. 

Par apvidū veiktajām darbībām mērnieks sagatavo robežas atjaunošanas aktu. Robežas atjaunošanas akta shēmā mērnieks attēlo atjaunoto robežposmu, atjaunotos robežpunktus, to nostiprinājuma veidu (t.sk. nenostiprinātos), robežpunktu numurus, apvidū izmērītos attālumus, bet atjaunoto robežzīmju aprakstā norāda robežas nosacījumu un robežu atbilstību zemes robežu plānam. Veicot robežas noteikšanu, norāda arī (papildus iepriekšējam robežu noteikšanas tiesiskajam pamatojumam) pamatojumu  - pašvaldības atzinumu par robežas izmaiņu cēloņiem.

Par atsevišķi veiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām (apsekošanu un atjaunošanu) sagatavo elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, ievietojot tajā dokumentus atbilstoši veikto darbu apjomam (t.sk. mērījumus) un kopā ar sagatavotiem robežas apsekošanas, atjaunošanas aktiem, speciāli sakārtoto datni atbilstoši veikto darbu apjomam iesniedz VZD teritoriālajā struktūrvienībā. Veikto atsevišķo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību tiesiskumu apliecina VZD teritoriālajā struktūrvienībā iesniegti zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti par veiktajām atsevišķām darbībām.

VZD norāda, ka gadījumos, kad, veicot atsevišķas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, mērnieks konstatē, ka ir veicami tādi robežas noteikšanas darbi, kā piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 64. punktu vai robežu neatbilstības novēršanas darbi, kas saistīti ar zemes vienības robežu novietojuma un zemes vienības platību izmaiņām, tad atsevišķie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi nav veicami, bet ir jāveic pilna zemes kadastrālā uzmērīšana un jauna zemes robežu plāna (t.sk. situācijas plāna un apgrūtinājuma plāna) izgatavošana ar aktuālu robežu novietojumu un precizētu zemes vienības platību.

Saistītie resursi