Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi precīzi nenosaka kā aizpildāma katra apsekošanas akta sadaļa. Apsekošanas aktam ir jāsatur visas sadaļas atbilstoši Noteikumu Nr. 1019 6. pielikumam un jāsniedz pilnīga un nepārprotama informācija par robežas stāvokli apvidū un tās atbilstību iepriekš sagatavotajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem.

Skaidrojums par akta sagatavošanu var tikt izmantots, lai sagatavotu saprotamāku informāciju par apsekotās robežas stāvokli, bet nebūs piemērojams visās situācijās, lai raksturotu robežu stāvokli katrā konkrētā gadījumā, tai skaitā visos robežu neatbilstību gadījumos.

Sadaļā Apsekoto robežu apraksts mērnieks raksta robežu aprakstu no iepriekš noteikto robežu noteikšanas akta un apvidū konstatētās izmaiņas apraksta sadaļā Atzinums.

Sagatavojot zemes robežu plānu robežpunktu numerācijai jāizmanto jau iepriekš zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā piešķirtie robežpunktu numuri. Pārējos zemes vienības robežas attēlošanai izveidotos robežpunktus numurē augošā secībā pēc kārtas, izmantojot mazākos neizmantotos skaitļus. Ierādītajai zemes vienības robežai sākumā var piešķirt numurus nostiprinātiem punktiem, savukārt, atbilstoši Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 134. punktam, instrumentāli uzmērītām robežzīmēm un nenostiprinātiem robežpunktiem saglabā piešķirtos robežpunktu numurus. Pēc tam plānā var numurēt nenostiprinātos punktus. Rezultātā, zemes robežu plānā retos gadījumos visi robežpunktu numuri būs pēc kārtas augošā secībā. Nav pamatoti robežpunktu numerācijai izmantot lielus skaitļus (piemēram, 8001, 4265, 1006 u.tml.), ja tie tiešām nav mazākie, augošā secībā sekojošie, vēl neizmantotie skaitļi zemes vienības robežpunktu numerācijai. Ja instrumentāli uzmērīto robežpunktu numuri atkārtosies vienā zemes vienībā, tad robežpunkta numuram papildus jāpiešķir indeksu. Piemēram, zemes vienībai ir divreiz piešķirts punkta numurs 4, tad vienam no tiem piešķir indeksu, piemēram, 4.1.

Minētais mērniekam ir jāievēro arī sagatavojot robežas apsekošanas aktu. Sadaļā Robežu shēma ir jāattēlo robežpunktu numuri atbilstoši uzmērīto zemes vienību plāniem. Lai nodrošinātu robežu akta robežu shēmas pārskatāmību, nav lietderīgi shēmā attēlot visus nenostiprinātos robežpunktus, bet tikai robežas posma, kas noteikts pa situācijas elementu, pirmo un beidzamo robežpunktu, bet citus robežpunktus tikai tajos gadījumos, ja tas nepieciešams robežas stāvokļa aprakstam. Prasība par robežzīmes numura saglabāšanu nav attiecināma uz ierādītām robežām, līdz ar to mērnieks robežas shēmā instrumentāli uzmērītām robežzīmēm un robežpunktiem saglabā tiem piešķirtos numurus, bet pārējiem robežpunktiem nepieciešamības gadījumā piešķir jaunus numurus. Uzmērot ierādītas zemes vienības robežas mērnieks var izmantot ierādīšanas procesā izmantotos robežpunktu numurus, bet jāizvērtē, vai ierādot robežojošo zemes vienību robežas,  robežpunktiem nav piešķirti vienādi numuri. Lai robežas apsekošanas akta aprakstošajās sadaļās precīzi varētu raksturot robežas stāvokli, robežu shēmā nevar būt robežpunkti ar vienādiem numuriem. Lai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas dokumenti būtu pārskatāmi un savstarpēji vieglāk lasāmi, mērniekam būtu ieteicams robežu apsekošanas akta robežu shēmā robežpunktiem piešķirt numurus, kurus pēc tam saglabā arī robežu noteikšanas aktā un uzmērāmās zemes vienības zemes robežu plānā.

1.attēls - Robežpunktu numerācijas princips

2.attēls - Robežpunktu numuru attēlojuma piemērs zemes kadastrālās uzmērīšanas aktos

Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 6.pielikuma 1.10.1.3. apakšpunkts nosaka, ka Robežu shēmā attēlo robežzīmju nostiprinājuma apzīmējumu. Šis punkts precīzi nenosaka, vai mērnieks nostiprinājuma apzīmējumu pārraksta no pēdējā robežas noteikšanas, apsekošanas vai atjaunošanas akta, vai attēlo apvidū konstatētā nostiprinājuma apzīmējumu. Arī šajā gadījumā uz apsekošanu uzaicinātām personām būtu saprotamāk, ja mērnieks apsekošanas akta robežu shēmā attēlotu apvidū esošās robežzīmes apzīmējumu, bet konstatētās robežzīmes nostiprinājuma izmaiņas aprakstītu Atzinumā. Apvidū neesošām robežzīmēm mērnieks norāda nostiprinājuma apzīmējumu atbilstoši pēdējam zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentam. Par kļūdu nav jāuzskata gadījumi, kad shēmā mērnieks ir attēlojis robežzīmes nostiprinājumu no pēdējā zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenta, bet visu robežzīmju nostiprinājuma izmaiņas aprakstītas Atzinumā. Ja tas nav nepieciešams neatbilstības novēršanas procesā vai citu iemeslu dēļ, mērnieks Atzinumā apraksta tikai apvidū konstatētās izmaiņas pret pēdējo zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu, neveicot pilnu katras robežzīmes nostiprinājumu vēsturisko izvērtējumu un aprakstu. Visos gadījumos, kad konstatēta apvidū esošās robežzīmes nostiprinājuma neatbilstība pēdējā zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentā norādītajam apzīmējumam, mērniekam tas ir jānorāda Atzinumā.

 

Saskaņā ar Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 72., 85. un 118. punktu gadījumos, kad robežas apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas procesā pierobežnieks ir izteicis iebildumus par robežas novietojumu, mērnieks sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību (turpmāk – Atzinums).

Atzinumā mērnieks pamato savu pieņemto lēmumu par robežas novietojumu ar iegūto informāciju no VZD izsniegtajiem arhīva materiāliem, apvidū un grafiskajos materiālos veiktiem mērījumiem. Atzinuma grafiskajā daļā atbilstoši veiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām mērnieks attēlo apvidū esošās robežzīmes, robežu novietojumu atbilstoši zemes robežu plāniem, mērnieka atbilstoši zemes robežu plāniem atjaunotās robežzīmes (apvidū nenostiprinātos robežpunktus), pierobežnieku viedokli par robežas novietojumu. Izvērtējot ierādītu zemes vienību plānu atbilstību robežai apvidū, mērnieks tos pamato ar mērījumiem no fotoplānā un apvidū identificējamiem situācijas elementiem. Atzinumā izvērtē konstatētās robežas novietojuma atšķirības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam par pieļaujamo novietojuma atšķirību. Atzinumā mērnieks norāda (saskaņā ar Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 74., 75., 87., 88., 120. un 121. punktiem atbilstoši veiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām) savas tālākās darbības un pierobežnieka tiesības pieaicināt citu mērnieku zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atkārtotai veikšanai. Atzinumā mērnieks norāda robežpunktu koordinātas.

Saskaņā ar Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 74., 87. un 120. punktiem, ja pierobežnieks nepiekrīt mērnieka Atzinumam, viņam ir tiesības pieaicināt citu mērnieku, kurš sagatavo atzinumu par veiktajiem darbiem (turpmāk – cita mērnieka atzinums). Cita mērnieka atzinums satur tādu pašu izvērtējumu par robežas novietojumu un konkrētu lēmumu par robežas novietojumu un tā attēlojumu atzinuma grafiskajā daļā, kā Atzinums. Cita mērnieka atzinumam ir jāsatur pilnīga informācija par robežas novietojumu robežas posmā, par kura novietojumu izteikti iebildumi, un jāpamato savs pieņemtais lēmums. Otrais mērnieks nevērtē pirmā mērnieka sagatavoto Atzinumu, bet norāda robežas novietojumu atbilstoši izvērtētajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un mērījumiem apvidū.

Atbilstoši Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 75., 76., 88., 89., 121. un 122. punktam pirmais mērnieks izvērtē, vai cita mērnieka atzinumā norādītais robežas novietojums nav pretrunā ar viņa atzinumu, un pieņem lēmumu turpināt zemes kadastrālo uzmērīšanu vai jautājumu par robežas izvietojumu apvidū jārisina civiltiesiskā kārtībā, ja cita mērnieka atzinums iesniegts Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu noteiktajā termiņā. Ņemot vērā minēto, secināms, ka mērniekam ir jāpieņem individuāls lēmums par turpmākajām darbībām.

Visos mērnieku sagatavotajos aktos, ja iebildumu sadaļā ir ierakstīti izteiktie iebildumi, tiem ir jābūt parakstītam tieši zem iebilduma – sk. attēlu.

Jāpievērš uzmanība gadījumiem, ja aktā iebildums ir ierakstīts, bet iebildumu cēlājs atsacījies tos parakstīt, tad saskaņā ar Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 69., 81., 114. punktiem, šādi iebildumi nav spēkā. Bet šādā gadījumā, saskaņā ar Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 6. pielikuma 1.11. apakšpunktu, 7. pielikuma 1.10. apakšpunktu un 10. pielikuma 1.10. apakšpunktu, tieši zem ierakstītajiem iebildumiem jābūt mērnieka ierakstam – atteicās parakstīt.

Līdz ar to – ja kādā no aktiem ir ierakstīti iebildumi un zem tiem nav nekāda ieraksta (ne iebildumu cēlāja paraksta, ne mērnieka ieraksts - atteicās parakstīt), šādi sastādīts akts uzskatāms par neatbilstošu Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu prasībām.

Publiskie ūdeņi:

Kā jārīkojas, kad zemes vienībām ir pasūtīta robežu apsekošana un atjaunošana kā atsevišķa darbība (zemes robežu plānus neaktualizē) un tiek konstatēts, ka robežpunkti pie Ventas upes malas, kuri noteikšanas aktos noteikti kā nostiprināti robežpunkti ar kupicām, dabā vairs neeksistē, jo upe tos ir noskalojusi, un tos nav iespējams atjaunot, jo upe ir mainījusi gultni un robežpunktiem būtu jāatrodas ūdenī?

Zemes kadastrālo uzmērīšanu, tajā skaitā zemes robežu stāvokļa novērtēšanas (apsekošanas) un atjaunošanas kārtību, ja uzmērāmā zemes vienības robežojas ar valsts īpašumā esošiem, Civillikumā noteiktiem publiskiem ūdeņiem, nosaka Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi.

Veicot robežu izvērtēšanu zemes vienībai, kura robežojas ar Civillikumā noteiktu publisko ūdeni, tai skaitā Ventas upi, mērnieks pārliecinās, vai konstatētās robežas izmaiņas nav pārsniegušas Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 50. punktā norādītās pieļaujamās robežu novietojuma atšķirības. Gadījumos, kad robežu izmaiņas pārsniedz Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos noteiktās pieļaujamās robežu novietojuma  atšķirības, mērnieks sagatavo robežas novietojuma izmaiņu plānu mērogā, kurā ir attēlots apvidū esošo un zemes robežu plānā attēloto robežu novietojums. Minētais plāns jāiesniedz vietējā pašvaldībā. Pašvaldība sniegs atzinumu par robežas izmaiņu cēloņiem – vai izmaiņas radušās dabiskā vai mākslīgā ceļā. Robežposmā robežas novietojumu maina, ja, atbilstoši vietējās pašvaldības atzinumam, izmaiņas ir radušās dabiskā ceļā (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi 64. punkts).

Uz zemes vienību robežu, kura robežojas ar valsts un privātiem ūdeņiem, izvērtēšanu attiecas arī Civillikuma 960., 962., 963., 964., 965., 966., 1106. un 1109. panti (regulējums publiskajiem ūdeņiem un privātiem ūdeņiem ir atšķirīgs).

Saskaņā ar Civillikuma 963. panta komentāru (A.Grūtups, E.Kalniņš, „Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības.”, Otrais papildinātais izdevums, 2002. g.), mākslīgs applūdums pats par sevi negroza īpašumu uz applūdušo zemes gabala daļu, turklāt applūdušā zemes gabala īpašniekam cita starpā ir tiesības prasīt, lai aizskārējs novērš prettiesīgi radīto applūdumu. Ja applūdums radies dabiskā ceļā un tam ir pastāvīgs raksturs (publiskai upei mainot gultni), tad tas var grozīt īpašumu uz applūdušo zemes gabala daļu.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 962. panta komentāru, „Vienīgi tajā gadījumā, ja publiska upe pilnībā vai daļēji atstāj savu agrāko gultni, ir runa par īpašuma uz papildu zemes platības iegūšanu (īstā nozīmē), un arī tikai tad, ja pati valsts nav publiskās upes piekrastu zemes gabalu īpašniece. (..) Turpretī tā zemesgabala īpašnieks, kura robežās publiskā upe izlauž sev jauno gultni, zaudē īpašumu uz attiecīgo sava zemes gabala joslu par labu valstij.”.

Mērniekam pašam nav tiesību novērtēt izmaiņas un to cēloņus. Saskaņā ar Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 64. punktu, izmaiņu cēloņus izvērtē pašvaldība, par ko sniedz atzinumu. Ja atbilstoši pašvaldības atzinumam krasta izmaiņas notika dabisku procesu rezultātā, robežu nosaka pa upes jaunās gultnes krasta kraujas augšmalas (krotes) līniju, bet, kur tā nav izteikta – pa ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī.. Taču, ja atbilstoši pašvaldības slēdzienam upes krasta izmaiņas radās mākslīgu procesu rezultātā, tad robeža būs jāatjauno iepriekš noteiktajās, zemes robežu plānā attēlotajās robežās (īpašums saglabājas iepriekšējā apjomā un iepriekš noteiktajās robežās, par ko sagatavo robežas atjaunošanas aktu).

Ja robežu apsekošanas laikā konstatē, ka robežpunkti apvidū vairs nav saglabājušies, mērnieks apsekošanas aktā apraksta apvidū konstatēto situāciju un norāda uz turpmākām darbībām robežas atjaunošanai, bet zemes platības izmaiņas gadījumā, kad pārsniegtas  pieļaujamās robežu novietojuma atšķirības, nepieciešams arī jauns zemes robežu plāns.

Ja situācijas izmaiņu rezultātā robežpunktus nav iespējams atjaunot, nostiprinot tos ar robežzīmēm, mērnieks, izvērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus (ierādītās robežas atjaunošanai attiecīgi Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 79. punktā uzskaitītos dokumentus), veic mērījumus, izvērtē esošās robežas un robežzīmju izvietojumu, analītiski nosaka atjaunojamā robežposma atrašanās vietu apvidū un aprēķina nenostiprinātā robežpunkta koordinātas. Šādā gadījumā saskaņā ar Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 109.2. apakšpunktu, robežpunktu nostiprina ar robežzīmi vietā, kur robeža pieslēdzas situācijas elementam.

Par apvidū veiktajām darbībām mērnieks sagatavo robežas atjaunošanas aktu. Robežas atjaunošanas akta shēmā mērnieks attēlo atjaunoto robežposmu, atjaunotos robežpunktus, to nostiprinājuma veidu (t.sk. nenostiprinātos), robežpunktu numurus, apvidū izmērītos attālumus, bet atjaunoto robežzīmju aprakstā norāda robežas nosacījumu un robežu atbilstību zemes robežu plānam.

Par atsevišķi veiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām (apsekošanu un atjaunošanu) sagatavo elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, ievietojot tajā dokumentus atbilstoši veikto darbu apjomam (t.sk. mērījumus) un kopā ar sagatavotiem robežas apsekošanas, atjaunošanas aktiem, speciāli sakārtoto datni atbilstoši veikto darbu apjomam iesniedz VZD teritoriālajā struktūrvienībā. Veikto atsevišķo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību tiesiskumu apliecina VZD teritoriālajā struktūrvienībā iesniegti zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti par veiktajām atsevišķām darbībām.

Situācijā, kad publiskā ūdens, tajā skaitā jūras piekrastes joslas, robežas dabisku izmaiņu rezultātā tiek sadalīta piegulošā zemes vienība  (zemes vienībai izveidojas savā starpā nesaistītas daļas):

  • sagatavojams atzinums par robežas neatbilstību, bet neatbilstības novēršanas apvidū vietā ir jāveic robežas noteikšana, sagatavojot robežas noteikšanas aktus jaunajām zemes vienībām. Robežas noteikšanas tiesiskais pamatojums šādā situācijā būtu atzinums par robežas neatbilstību un vietējās pašvaldības atzinums par robežas izmaiņu cēloņiem. Respektīvi, šādā situācijā nedarbojas Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 100. punkts, kurā noteiks, ka robežas neatbilstības novēršanā veic robežas atjaunošanas vai noteikšanas darbības un sagatavo robežas neatbilstības novēršanas aktu, nesagatavojot atsevišķu robežas atjaunošanas vai robežas noteikšanas aktu, jo to nevar piemērot, ja veidojas pilnīgi jaunas zemes vienības.
  • robežas noteikšanas vajadzībām mērnieks pats portālā Kadastrs.lv  pieprasa kadastra apzīmējumus jaunveidojamām zemes vienībām.
  • lai jaunās pirmsreģistrētās zemes vienības iereģistrētu Kadastra informācijas sistēmā, nepieciešami mērnieka sagatavotie zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti un Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, līdz ar ko, mērniekam būtu jāinformē zemes īpašnieks, ka viņam (zemes īpašniekam) jāvēršas vietējā pašvaldībā un jālūdz noteikt jaunajām zemes vienībām Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.
  • šādā situācijā ierosinātā kadastra objekta reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā nevarēs tikt īstenota kā vienotā Zemesgrāmatu procedūra, līdz ar ko zemes īpašniekam pašam būs jāvēršas Zemesgrāmatā.

Privātie ūdeņi:

Ja konstatēts, ka uzmērāmā zemes vienība robežojas ar privātīpašumā vai valdījumā esošām ūdenstilpēm un ūdenstecēm un robežas izvērtēšanā konstatētās robežas izmaiņas pārsniedz Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 50. punktā minēto robežas novietojuma atšķirību, mērniekam pirmkārt jānoskaidro robežas neatbilstības rašanās cēloņi.

Attiecībā uz upēm: mērniekam ir jāsaprot, vai upei ir nepareizi noteikta robeža/robežpunktu koordinātas vai arī upe apsekojamā posmā ir mainījusi novietojumu. To mērnieks noskaidro, izvērtējot situāciju apvidū (vai nav iespējams identificēt vecupi vai citas pazīmes, kas liecinātu par upes gultnes izmaiņām) un uzklausot ierosinātāja un pierobežnieku viedokli. Viedokļi mērniekam jāfiksē robežas apsekošanas aktā. Jebkurā gadījumā, kad ir konstatēta robežas (t.sk. koordinātu) neatbilstība, atbilstoši Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 90. punktam, mērniekam ir jāsagatavo atzinums par robežu neatbilstību. Atzinumā par robežu neatbilstību norāda Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 91. punktā minēto informāciju.

Ja tiek konstatēts, ka:

  1. upes gultne ir mainījusi novietojumu, atzinumā par robežas neatbilstību jānorāda pamatojums mērnieka secinājumam, kā arī ierosinātāja vai pierobežnieku viedoklis par notikušām izmaiņām upes gultnes novietojumā. Šajā gadījumā, pamatojoties uz Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 65.punktu un Civillikuma 962. pantu, mērnieks pieņem lēmumu par robežas novietojuma izmaiņām atbilstoši upes pašreizējai atrašanās vietai. Atzinumā par robežas neatbilstību mērniekam jānorāda, ka iepriekš zemes robežu plāns izgatavots atbilstoši tā izgatavošanas laikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, bet informācija par robežas novietojumu tiek aktualizēta, pamatojoties uz Civillikuma 962. pantu.
  2. robežu neatbilstība radusies, jo veicot robežu uzmērīšanu nav ievērotas uzmērīšanas laikā esošo normatīvo aktu prasības, kā arī ierosinātājs un pierobežnieki apliecina, ka upes novietojums nav mainījies, to norāda atzinumā par robežu neatbilstību. Mērnieks arī šajā gadījumā atzinumā par robežu neatbilstību fiksē ierosinātāja un pierobežnieku viedokli par robežas novietojumu, bet kā pamatojumu robežas novietojuma izmaiņām norāda nepilnības robežas noteikšanā un normatīvo aktu neievērošanu. Atzinumā par robežas neatbilstību mērnieks norāda, ka zemes vienības zemes robežu plāns izgatavots neatbilstoši tā izgatavošanas laikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Atzinumā par robežas neatbilstību norāda iespējamās platības izmaiņas neatbilstības novēršanas gadījumā.

Abos gadījumos atzinumam par robežu neatbilstību mērnieks sagatavo robežu neatbilstības shēmu (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 91.4 punkts), kurā attēlo robežu atbilstoši zemes robežu plānam un atbilstoši upes novietojumam apvidū uzmērīšanas laikā.

Sagatavotais atzinums par robežu neatbilstību jānorāda uzmērāmās zemes vienības zemes robežu plāna titullapā kā robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokuments.

Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.1019) 50.1. apakšpunktam, robežpunkts apvidū atbilst zemes robežu plānam, ja instrumentāli LKS-92 TM uzmērīta robežpunkta koordinātu atšķirība starp zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā norādīto un apvidū noteikto nepārsniedz šo noteikumu 4. pielikuma 3. tabulā dotos lielumus.

Situācijās, kad vairāku zemes vienību zemes robežu plānos vai koordinātu sarakstos norādītās kopīgo robežpunktu koordinātas (LKS-92 TM) savstarpēji nesakrīt, bet apvidū identificēts viens robežpunkts un tā noteiktās koordinātas, vērtējot pret iesaistīto zemes vienību plāniem vai koordinātu sarakstiem, nepārsniedz pieļaujamās atšķirības atkārtotai koordinātu noteikšanai (MK noteikumu Nr. 1019 4.pielikuma 3.tabula), secināms, ka robežpunkts atbilst zemes robežu plāniem, kaut arī koordinātas tajos norādītas atšķirīgas. Respektīvi, apvidū uzmērītais robežpunkts atbilst gan vienā zemes robežu plānā norādītajām koordinātām, gan citā zemes robežu plānā norādītajām koordinātām.

Piemēram: 

  • Noapaļošanas kļūda

Apvidū uzmērītā robežpunkta koordinātas atbilst gan z/v “A” plānam, gan z/v “B” plānam (apvidū uzmērītā robežpunkta koordinātas iekļaujas pieļaujamās atšķirībās atkārtotai koordinātu noteikšanai abos gadījumos)
z/v “A” koordinātu sarakstā - x – 321024.40; y – 505837.23
z/v “B”  koordinātu sarakstā - x – 321024.41; y – 505837.23

  • Cita veida kļūda 

Apvidū uzmērītā robežpunkta koordinātas atbilst gan z/v “A” plānam, gan z/v “B” plānam (apvidū uzmērītā robežpunkta koordinātas iekļaujas pieļaujamās atšķirībās atkārtotai koordinātu noteikšanai abos gadījumos)
z/v “A” koordinātu sarakstā - x – 321064.48; y – 505855.22
z/v “B” koordinātu sarakstā - x – 321064.39; y – 505855.26

Ņemot vērā, ka iepriekš aprakstītajā situācijā robežpunkts atbilst zemes robežu plāniem, bet ir pretrunas starp dokumentos norādītajām koordinātām, mērniekam jāpieņem lēmums, kuru no iepriekš kopējam robežpunktam piešķirtajām koordinātām, saglabāt kā atbilstošo vērtību. Aprakstītajā situācijā nav obligāti jāveic robežas neatbilstības novēršanas procedūra, jo robežpunkts apvidū atzīts par atbilstošu zemes robežu plāniem. Vienlaikus, konstatētajam un pieņemtajam lēmumam par atbilstošo koordinātu jābūt atspoguļotam zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos, piemēram, robežas apsekošanas akta atzinumā.

Šādās situācijās Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, zemes vienībai, kuras robežpunkta koordinātas netiek saglabātas, netiks reģistrēta atzīme „Koordinātu nesakritība”, neatkarīgi no tā vai pieņemtais lēmums par atbilstošo koordinātas vērtību būs atspoguļots robežas apsekošanas akta atzinumā vai arī būs sagatavots atzinums par robežas neatbilstību.