VZD, sekojot līdzi izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū, aprēķina cenu indeksus. Tirgus analīzei izmanto Laspeiresa cenu indeksu, kas atspoguļo vidējās cenu svārstības valstī pārskata periodā salīdzinājumā ar bāzes jeb atskaites periodu. Kā atskaites periods izmantots 2012. gada I. pusgads – laiks, kad nekustamā īpašuma tirgus ir stabilizējies pēc krīzes, un 2019. gada I. pusgads – laiks, uz kuru izstrādāts noteikumu projekts "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam", ar kuru Valsts zemes dienests iepazīstināja sabiedrību 2020. gadā, bet nav stājies spēkā. Aprēķinos izmanto Zemesgrāmatā oficiāli reģistrētos pirkuma darījumus (uz 2021. gada 1. septembri datu bāzē kopumā uzkrāti mazliet vairāk 985 000 darījumi).

Tā kā īpašumtiesības Zemesgrāmatā bieži netiek nostiprinātas uzreiz pēc darījuma, tad laika gaitā aprēķinātajos cenu indeksos var notikt nelielas korekcijas.

1. attēls Cenu izmaiņu tendence valstī pret 2012. gada pirmo pusgadu

 

Cenu indeksa aprēķinā ietvertas visas nekustamo īpašumu darījumu objektu grupas (grupu dalījumu, skatīt nekustamā īpašuma tirgus cenu indeksa noteikšanas metodikā zemāk).  Cenu indekss atkarīgs gan no darījumu daudzuma, gan naudas apjoma attiecīgajā grupā. Viennozīmīgi nevar apgalvot, ka cenu indeksa svārstības īstermiņā atspoguļo nekustamā īpašuma vērtību maiņu, jo jāņem vērā, ka cenu indeksu ietekmē arī tirgus struktūras maiņa, tajā skaitā, vienas grupas ietvaros. Piemēram, cenu indeksa svārstības var būt saistīta ar to, ka darījumu objektu grupu ietvaros mainās “dārgo” darījumu objektu īpatsvars. Laika posmā no 2014. gada beigām līdz 2016. gadam samazinājās darījuma summas ar vērtību virs 200 000 eiro, jo ziņas par izmaiņām Imigrācijas likumā, saistībā ar termiņa uzturēšanās atļauju iegūšanu Latvijā, jau pirms to pieņemšanas nonāca mediju redzeslokā un ieguldījumi īpašumos Latvijā tika novērtēti kā riskanti un samazinājās lielo darījumu skaits.

2. attēls. Cenu izmaiņu tendence valstī pret 2019. gada pirmo pusgadu

 

2020. gada martā aizsākusies Covid-19 pandēmija radījusi  nelielas korekcijas nekustamo īpašumu tirgū: atsevišķos segmentos notikušas izmaiņas darījumu skaitā un struktūrā.

3. attēls. Darījuma skaits no 2012. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 1. augustam

4. attēls. Darījuma skaits pēc darījuma objekta sastāva no 2012. gada 1.janvāra līdz 2021. gada 1. augustam

 

Darījumu skaita izmaiņās atspoguļojas nekustamā īpašuma tirgu ietekmējoši lēmumi. Piemēram, 2014. gada vasarā darījuma skaita pieaugums saistīts ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem, kas pieļāva zemi iegūt īpašumā arī ārvalstniekiem. Maksimālais darījumu skaits 2014. gada beigās saistīts ar likuma grozījumiem, kas ar 2015. gadu noteica lauksaimniecības zemes pircējiem paaugstinātas prasības - pieredzi lauksaimniecībā un atbilstošu izglītību. Tirgus dalībnieki, lai izvairītos no ierobežojošo normu ietekmes, pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā, atsevišķos gadījumos pirkuma līgumus slēdza ar “atpakaļejošu” datumu, mākslīgi palielinot darījumu skaitu 2014. gada beigās.

Šobrīd darījumu reģistrācija notiek ar laika nobīdi, jo valstī pamatā pāriets uz attālināto darbu vai pieņemšanu pēc pieraksta, līdz ar to darījumi valsts reģistros nonāk ar laika nobīdi, kas ietekmē arī uz konkrētu laiku iegūstāmos rezultātus.

Covid-19 pandēmija radījusi savas korekcijas nekustamo īpašumu tirgū. “Pirmajā vilnī” korekcijas galvenokārt skāra dzīvokļu segmentu un tas pārsvarā atspoguļojās notikušo darījumu skaitā, cenu ziņā būtiskas izmaiņas nebija. 2020. gada vasarā situācija sāka atgriezties ierastajās “sliedēs”, bet septembra beigās-oktobra sākumā sākas pandēmijas “otrais vilnis”. Arī tas nav atstājis būtisku ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu: mainījās objekti, kurus pircējs prioritāri izvēlas, bet cenas dzīvojamiem īpašumiem galvenokārt saglabājas iepriekšējā līmenī. Atsevišķos segmentos pat pieaug, kā piemēram, dzīvokļiem jaunajos projektos.

Kādu ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgū kopumā atstās pandēmija Covid-19, to vēl rādīs laiks.