VZD, sekojot līdzi izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū, aprēķina cenu indeksus. Tirgus analīzei izmanto Laspeiresa cenu indeksu, kas atspoguļo vidējās cenu svārstības valstī pārskata periodā salīdzinājumā ar bāzes jeb atskaites periodu. Kā atskaites periods izmantots 2012.gada I. pusgads – laiks, kad nekustamā īpašuma tirgus ir stabilizējies pēc krīzes, un 2019.gada I. pusgads – laiks, uz kuru izstrādāts noteikumu projekts "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam", ar kuru VZD iepazīstināja sabiedrību 2020. gadā, bet nav stājies spēkā. Aprēķinos izmanto Zemesgrāmatā oficiāli reģistrētos pirkuma darījumus (2022. gada 1. martā datu bāzē kopumā uzkrāti mazliet vairāk nekā 1 015 000 darījumi).

Tā kā īpašumtiesības Zemesgrāmatā bieži netiek nostiprinātas uzreiz pēc darījuma, tad laika gaitā aprēķinātajos cenu indeksos var notikt nelielas korekcijas.

1. attēls Cenu izmaiņu tendence valstī pret 2012. gada pirmo pusgadu

Cenu indeksa aprēķinā ietvertas visas nekustamo īpašumu darījumu objektu grupas (grupu dalījumu, skatīt nekustamā īpašuma tirgus cenu indeksa noteikšanas metodikā zemāk).  Cenu indekss atkarīgs gan no darījumu daudzuma, gan naudas apjoma attiecīgajā grupā. Viennozīmīgi nevar apgalvot, ka cenu indeksa svārstības īstermiņā atspoguļo nekustamā īpašuma vērtību maiņu, jo jāņem vērā, ka cenu indeksu ietekmē arī tirgus struktūras maiņa, tajā skaitā, vienas grupas ietvaros. Piemēram, cenu indeksa svārstības var būt saistīta ar to, ka darījumu objektu grupu ietvaros mainās “dārgo” darījumu objektu īpatsvars. Laika posmā no 2014. gada beigām līdz 2016. gadam samazinājās darījuma summas ar vērtību virs 200 000 eiro, jo ziņas par izmaiņām Imigrācijas likumā, saistībā ar termiņa uzturēšanās atļauju iegūšanu Latvijā, jau pirms to pieņemšanas nonāca mediju redzeslokā un ieguldījumi īpašumos Latvijā tika novērtēti kā riskanti un samazinājās lielo darījumu skaits.

2. attēls. Cenu izmaiņu tendence valstī pret 2019. gada pirmo pusgadu

2020. gada martā aizsākusies Covid-19 pandēmija radījusi nelielas korekcijas nekustamo īpašumu tirgū: atsevišķos segmentos notikušas izmaiņas darījumu skaitā un struktūrā. 2021.gadā kopējais darījuma apjoms salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieauga gandrīz par 10 %.

3. attēls. Darījuma skaits no 2012.gada 1.janvāra līdz 2022. gada 1. februārim

4. attēls. Darījuma skaits pēc darījuma objekta sastāva no 2012. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. februārim

Darījumu skaita izmaiņās atspoguļojas nekustamā īpašuma tirgu ietekmējoši lēmumi. Piemēram, 2014. gada vasarā darījuma skaita pieaugums lielā mērā saistīts ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem, kas pieļāva zemi iegūt īpašumā arī ārvalstniekiem. Maksimālais darījumu skaits 2014. gada beigās cieši saistīts ar likuma grozījumiem, kas ar 2015. gadu noteica lauksaimniecības zemes pircējiem paaugstinātas prasības – pieredzi lauksaimniecībā un atbilstošu izglītību. Tirgus dalībnieki, visticamāk, lai izvairītos no ierobežojošo normu ietekmes, pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā, atsevišķos gadījumos pirkuma līgumus slēdza ar “atpakaļejošu” datumu, mākslīgi palielinot darījumu skaitu 2014. gada beigās.


Šobrīd darījumu reģistrācija notiek ar laika nobīdi, jo valstī pamatā pāriets uz attālināto darbu vai pieņemšanu pēc pieraksta, līdz ar to darījumi valsts reģistros nonāk ar laika nobīdi, kas ietekmē arī uz konkrētu laiku iegūstāmos rezultātus.

Covid-19 pandēmija radījusi savas korekcijas nekustamo īpašumu tirgū. “Pirmajā vilnī” korekcijas galvenokārt skāra dzīvokļu segmentu un tas pārsvarā atspoguļojās notikušo darījumu skaitā, cenu ziņā būtiskas izmaiņas nebija. 2020. gada vasarā situācija sāka atgriezties ierastajās “sliedēs”, bet septembra beigās-oktobra sākumā sākās pandēmijas “otrais vilnis”. Arī tas nav atstājis būtisku ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu. Kopumā 2020. gadā ir novērots, ka pamainījušies objekti, kurus pircējs prioritāri izvēlas, bet cenas dzīvojamiem īpašumiem galvenokārt saglabājas iepriekšējā līmenī. Atsevišķos segmentos pat pieaug, kā piemēram, dzīvokļiem jaunajos projektos.

2021. gadā cilvēki jau vairāk pieraduši un pielāgojušies Covid-19 situācijai un aktīvāk sākuši izmantot arī attālinātas apkalpošanas iespējas. Iegādājoties īpašumus daudzi ņem vērā faktu par attālinātā darba iespējām, kas arī ietekmē pircēja gala izvēli, gan īpašuma veidā, gan īpašuma novietojuma ziņā. Šobrīd pircēji arvien biežāk iegādājas savrupmājas vai neapbūvētu zemi nākotnes ieceres realizācijai. Ja sākotnēji teritoriāli priekšroka bija Rīgai un Pierīgas teritorijām, tad tagad arvien biežāk tiek izvērtēta iespēja iegādāties īpašumu arī citās Latvijas teritorijās ar “lokālu centru tuvumu”. Arī cenu ziņā nekustamo īpašumu tirgus ir attīstījies un daudzās īpašumu grupās tiek novērojams cenu kāpums. Jauniem projektiem viens no cenu kāpuma iemesliem ir būvniecības izmaksu kāpums, kas cieši saistīts ar dažādiem ekonomiskajiem procesiem.