Cenu indekss valstī

Dienests, sekojot līdzi izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū, aprēķina cenu indeksus. Tirgus analīzei izmanto Laspeiresa cenu indeksu, kas atspoguļo vidējās cenu svārstības valstī pārskata periodā salīdzinājumā ar bāzes jeb atskaites periodu. Kā atskaites periods izmantots 2012. gada I. pusgads – laiks, kad nekustamā īpašuma tirgus ir stabilizējies pēc krīzes, un 2019. gada I. pusgads – laiks, uz kuru izstrādāts noteikumu projekts "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam", ar kuru Dienests iepazīstināja sabiedrību 2020. gadā, bet nav stājies spēkā. Aprēķinos izmanto Zemesgrāmatā oficiāli reģistrētos pirkuma darījumus (2023. gada 1. aprīlī datu bāzē kopumā uzkrāti aptuveni 1 076 000 darījumu).

Tā kā īpašumtiesības Zemesgrāmatā bieži netiek nostiprinātas uzreiz pēc darījuma, tad laika gaitā aprēķinātajos cenu indeksos var notikt nelielas korekcijas.

Cenu izmaiņu tendence valstī pret 2012. gada pirmo pusgadu

Cenu indeksa aprēķinā ietvertas visas nekustamo īpašumu darījumu objektu grupas (grupu dalījumu, skatīt nekustamā īpašuma tirgus cenu indeksa noteikšanas metodikā zemāk). Cenu indekss atkarīgs gan no darījumu daudzuma, gan naudas apjoma attiecīgajā grupā. Viennozīmīgi nevar apgalvot, ka cenu indeksa svārstības īstermiņā atspoguļo nekustamā īpašuma vērtību maiņu, jo jāņem vērā, ka cenu indeksu ietekmē arī tirgus struktūras maiņa, tajā skaitā, vienas grupas ietvaros. Piemēram, cenu indeksa svārstības var būt saistīta ar to, ka darījumu objektu grupu ietvaros mainās “dārgo” darījumu objektu īpatsvars. Laika posmā no 2014. gada beigām līdz 2016. gadam samazinājās darījuma summas ar vērtību virs 200 000 eiro, jo ziņas par izmaiņām Imigrācijas likumā, saistībā ar termiņa uzturēšanās atļauju iegūšanu Latvijā, jau pirms to pieņemšanas nonāca mediju redzeslokā un ieguldījumi īpašumos Latvijā tika novērtēti kā riskanti un samazinājās lielo darījumu skaits. 

Cenu izmaiņu tendence valstī pret 2019. gada pirmo pusgadu

2020.gada martā aizsākusies Covid-19 pandēmija radījusi nelielas korekcijas nekustamo īpašumu tirgū: atsevišķos segmentos notikušas izmaiņas darījumu skaitā un struktūrā. 2021. gadā kopējais darījuma apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par gandrīz 10 %, bet 2022.gadā reģistrēti par 1% mazāk darījumu nekā 2020. gadā.

Darījuma skaits no 2012.gada 1. janvāra līdz 2023. gada 1. martam

Darījuma skaits pēc darījuma objekta sastāva no 2012. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 1. martam

Darījumu skaita izmaiņās atspoguļojas nekustamā īpašuma tirgu ietekmējoši lēmumi. Piemēram, 2014. gada vasarā darījuma skaita pieaugums lielā mērā saistīts ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem, kas pieļāva zemi iegūt īpašumā arī ārvalstniekiem. Maksimālais darījumu skaits 2014. gada beigās cieši saistīts ar likuma grozījumiem, kas ar 2015. gadu noteica lauksaimniecības zemes pircējiem paaugstinātas prasības - pieredzi lauksaimniecībā un atbilstošu izglītību. Tirgus dalībnieki, visticamāk, lai izvairītos no ierobežojošo normu ietekmes, pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā, atsevišķos gadījumos pirkuma līgumus slēdza ar “atpakaļejošu” datumu, mākslīgi palielinot darījumu skaitu 2014. gada beigās.

2020. gadā novērots, ka Covid-19 pandēmijas ierobežojumi galvenokārt ietekmējuši darījumu skaitu (lielākais kritums fiksēts aprīlī), kā arī pamainījās objekti, kurus pircējs prioritāri izvēlas, bet cenas dzīvojamiem īpašumiem lielākoties saglabājās iepriekšējā līmenī. 2021. gadā aktīvās teritorijās pamatā mājokļu tirgū tika novērots cenu pieaugums. Jauniem projektiem viens no cenu kāpuma iemesliem ir būvniecības izmaksu kāpums.

2022. gada 2. pusgadā mājokļu tirgū novērota nogaidoša pozīcija un darījumu skaita kritums, kas visticamāk saistīts ar karu Ukrainā un šī brīža ekonomisko situāciju, kad strauji pieaug patēriņa cenas, dārgāki kļūst energoresursi, kā arī pieaug kredītprocentu likmes.