Valsts zemes dienests (VZD) ir sagatavojis un iesniedzis Tieslietu ministrijai likumprojektu – grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (turpmāk – Kadastra likums), kas paredz virkni dažādu izmaiņu  attiecībā uz kadastrālo vērtēšanu, VZD datu atvēršanu, kā arī uz citiem būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu reģistrāciju vai aktualizāciju. Likumprojekts publiskajai apspriešana ir ievietots Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portāls)  un būs pieejams līdz šī gada 30. decembrim.

Likumprojektā ir noteikta kadastrālās vērtēšanas būtība - masveida kadastrālās vērtēšanas mērķi un pamatprincipi, precizēts kadastrālo vērtību bāzes izstrādes regulējums. Tāpat tajā paredzēts, ka noteiktās kadastrālās vērtības ir aktuālas līdz brīdim, kad mainās Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastra informācijas sistēma) konkrētā kadastra objekta raksturojošie dati, vērtības aprēķina modeļi un kadastrālo vērtību bāze. Papildus paredzēts noteikt neveikt 1. janvārī visu kadastra objektu kadastrālo vērtību pārrēķinu. Kadastrālo vērtību pārrēķins 1. janvārī bija noteikts, jo katru gadu mainījās kadastrālo vērtību bāzes rādītāji, kas stājās spēkā 1. janvārī. Tā kā jauno kadastrālo vērtību bāzes izstrādes cikls ir paredzēts reizi četros gados nevis katru gadu, nav lietderīgi veikt kadastrālo vērtību pārrēķinu uz 1.janvāri un katra gada nogalē ierobežot pieeju Kadastra informācijas sistēmas datiem, lai veiktu šo vērtību pārrēķinu.

Normatīvais regulējums tiek sakārtots arī atbilstoši paredzētajai VZD datu atvēršanai, kas paredzēta no nākamā gada. Apstiprinot 2022. gada valsts budžetu Saeimā, VZD ir piešķirts papildus finansējums, lai sabiedrībai atvērtu datus no četriem dažādiem reģistriem, tai skaitā arī no Kadastra informācijas sistēmas. Tas nozīmē, ka jebkurai personai bezmaksas būs tiesības izmantot Kadastra informācijas sistēmas datus, nesaņemot atļauju ģeotelpiskās datu kopas atkalizmantošanai vai kopīgai izmantošanai atbilstoši Ģeotelpiskās informācijas likumam.  VZD atvērtajiem datiem, kā arī izsniedzot kadastra informāciju citos veidos, plāno pievienot Creative Commons Attribution 4.0 (CC-BY 4.0) licenci.

Atverot datus, būtiski likumā skaidri noteikt, kuri dati Kadastra informācijas sistēmā ir brīvi pieejami un kuri ir ierobežotas pieejamības dati.  Grozījumi nosaka, ka kadastra informācija ir vispārpieejama, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Aktuālie kadastra dati par kadastra objekta īpašnieka, tiesiskā valdītāja, apbūves tiesīgā, lietotāja – fiziskas personas vārdu, uzvārdu, personas kodu ir vispārpieejama informācija, kas pieejama tikai identificētai personai. Papildus likumā tiek nostiprināts, ka telpu grupas plāns, stāva plāns un inženierbūves plāns, kā arī citi dati un dokumenti, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu, ir ierobežotas pieejamības informācija. Kadastra informācijas sistēmas datus, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu, kā arī vēsturiskos datus un tādus vispārpieejamus datus, kuriem pieejamība nodrošināma tikai identificētai personai (dati par telpu raksturojošo informāciju, telpu grupu labiekārtojumiem un personu), VZD nepublicēs atvērto datu veidā.

Grozījumi precizē tās būves un telpu grupas, kuras nav reģistrējamas Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši izmaiņām būvniecības jomā un arī plānotajām izmaiņām būvju klasifikācijas jomā. Piemēram, Kadastra informācijas sistēmā nav plānots reģistrēt - meliorācijas būves, dīķus, notekas, caurtekas, aizsardzības spēku speciālās nozīmes būves, medību infrastruktūras torņus, paceļamas, nolaižamas, iegremdējamas barjeras, teritorijas labiekārtojuma elementus, stacionārus reklāmas informācijas stendus, pagaidu un sezonas būves.

Lai vienkāršotu būvju kadastrālo uzmērīšanas procesu, ar šiem likuma grozījumiem ir plānots arī vienkāršot pirmās un otrās grupas palīgēku būvniecības procesu, neparedzot šajos gadījumos ēkas kadastrālo uzmērīšanu, lai to nodotu ekspluatācijā. Proti, šādām būvēm kadastrālā uzmērīšana vairs nebūs nepieciešama, jo vajadzīgos datus reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā plānots saņemt no būvniecības informācijas sistēmas.

Likumprojekta grozījumi nosaka arī nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu reģistrēšanu, savietojot Kadastra informācijas sistēmas datus ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem, vienlaikus atsakoties no apgrūtinājumu plānu sagatavošanas. Plānots, ka šādā veidā apgrūtinājumi varētu tikt reģistrēti ne vēlāk kā sākot no 2025. gada 1. janvāra. Esošie Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie apgrūtinājumi pakāpeniski tiks dzēsti vienlaikus ar jauno apgrūtinājumu reģistrāciju no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas. Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas datus plānots savietot vismaz divas reizes gadā, un tas nodrošinās sabiedrību un valsts pārvaldi ar aktuālo informāciju par apgrūtinājumiem.

Jo īpaši pandēmijas laikā, kad klātienes pakalpojumu pieejamība līdz ar stingrākiem ierobežojumiem tiek samazināta, iedzīvotājiem ir ļoti būtiski ērti pieejami e-pakalpojumi. Izprotot situāciju, ka ne visiem VZD klientiem ir elektroniskais paraksts, VZD plāno paplašināt iespējas klientiem pieprasīt pakalpojumus e-vidē bez nepieciešamības parakstīt iesniegumu ar elektronisko parakstu. Likuma grozījumos tiek noteikts, ka klienti turpmāk varēs ierosināt kadastra objekta reģistrāciju vai datu aktualizāciju, kā arī pieprasīt kadastra informāciju, izmantojot tiešsaistes formu, un ierosinātājs tiek identificēts, lietojot tajā pieejamos elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kādā jau esošā e-pakalpojumu portālā vai sistēmā, kur pieejami VZD pakalpojumi. Piemēram, e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv, Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, būvniecības informācijas sistēmā vai kādā citā sistēmā, kurā nākotnē būs iespējams pieprasīt VZD pakalpojumus.

Likumprojekts regulē arī jautājumus attiecībā uz kadastra datu labošanu daudz plašākā apmērā nekā šobrīd. Tai skaitā tiek noteikti arī gadījumi, kad kadastra dati tiek laboti, ja kļūdas pamatā ir citas institūcijas, pašvaldības vai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu lietās kļūdaina rīcība vai kļūdaini sniegti dati. Tāpat arī likumā paredzēts noteikt noilgumus gan datu labošanas pieprasīšanai, gan vēsturiskās kadastrālas vērtības pārrēķināšanai.

Ar šiem likuma grozījumiem ir plānots risināt arī citus jautājumus attiecībā uz Kadastra informācijas sistēmas datu reģistrāciju vai aktualizāciju, ar kuriem detalizētāk  ir iespēja iepazīties TAP portālā.

Papildu informācija

Hardijs Lāns

sabiedrisko attiecību speciālists
Hardijs.Lans [at] vzd.gov.lv