VZD Valsts adrešu reģistrs
Adresācijas noteikumi

No šā gada 2. jūlija stājas spēkā jaunie Adresācijas noteikumi, kas paredz, ka pēc finansējuma saņemšanas, VZD Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus, tajā skaitā arī administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību robežu datus, publicēs Latvijas Atvērto datu portālā. Līdz ar to adrešu dati būs gan sabiedrībai, gan pašvaldībām, gan arī iestādēm bezmaksas pieejami bez atkalizmantošanas ierobežojumiem.

Adresācijas noteikumi paredz iespēju pāriet uz pilnīgi elektronisko adrešu piešķiršanas, maiņas vai likvidācijas procesu. Šī pāreja tiks īstenota pakāpeniski, jo ir nepieciešams izstrādāt IT risinājumus gan VZD pusē, gan pašvaldību pusē. Pēc pārejas procesa sabiedrībai informācija par adresēm būs iespējams saņemt ātrāk un maksimāli īsā laikā.

Jaunajos adresācijas noteikumos veiktas arī izmaiņas saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu – atbilstoši  2020. gada 10. jūnijā pieņemtajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam,  tie papildināti ar aktualizētu adresācijas objektu uzskaitījumu, adresē iekļaujamajiem elementiem, adreses pieraksta specifikāciju. Taču, kas svarīgi,  šīs izmaiņas saglabās līdzšinējos adrešu pieraksta pamatprincipus, tie paliks nemainīgi, kā līdz šim.

Atbilstoši jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam no 2021. gada 1. jūlija Latvijas teritorija tiks iedalīta valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Valstspilsētas pašvaldības teritorija ir pielīdzināma šobrīd esošajai republikas pilsētai, tās adreses pierakstā tiks izmantots valstspilsētas nosaukums. Tāpat arī jāņem vērā, ka valstspilsētas būs gan kā atsevišķas pašvaldības, gan novadā ietilpstošās pilsētas. Noteikumos nav izdalītas atsevišķi valstspilsētas un novada pilsētas, jo adrešu piešķiršanas kārtība un pamatprincipi pilsētās ir vienādi, neatkarīgi no pilsētas statusa.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, no 2021. gada 1. jūlija Valsts adrešu reģistrā reģistrētie ciemi, kuriem teritorijas plānojumā nav noteiktas ciema robežas, būs uzskatāmi par mazciemiem, līdz ar to Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā tiem tiks pievienota pazīme "mazciems". Lai tos varētu identificēt arī kartē, mazciemiem telpiski tiks attēloti nosaukumi un to atrašanās vieta kartē, savukārt adrešu piešķiršanas kārtība mazciemos ir pielīdzināma teritorijām, kas atrodas ārpus ciemiem un pilsētām, t.i., mazciemos adresēs tiks izmantoti nosaukumi, nevis numuri ar piesaisti ielām, kā ciemos un pilsētās. Lai atvieglotu adrešu meklēšanu, ja nezin, vai konkrētā apdzīvotā vieta ir ciems vai mazciems – adreses pierakstā tiks izmantots tikai ciema vai mazciema nosaukums.

Tāpat noteikumos ir iestrādātas arī normas, lai risinātu pašvaldību, tai skaitā Rīgas pilsētas būvvaldes, problemātiskos jautājumus saistībā ar adrešu piešķiršanu stūra ēkām un savstarpēji savienotām ēkām,  kas dabā izskatās kā viena ēka u.c. Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka ēkām ielu krustojumos daļā gadījumu tiek lietotas divas ēku adreses no katras ielas, un attiecīgi dzīvokļu numerācija ēkā ir saistīta ar ieeju kāpņutelpā no konkrētās ielas, no kuras tajā arī faktiski var ieiet. Taču līdz šim spēkā esošie adresācijas pamatprincipi, kas bija noteikti Adresācijas noteikumos, nepieļauj saglabāt šādu situāciju. Līdz ar to jaunajos Adresācijas noteikumos ir noteikts, ka pašvaldība, pamatojoties uz ēkas īpašnieka (valdītāja) ierosinājumu, ēkai, kurā ir vairākas telpu grupas, var piešķirt adreses ar piesaisti vairākām ielām, ja ēkas galvenā fasāde ir pieguloša vairākām ielām un ēkā ir funkcionējošās ieejas no dažādām ielām. Vienlaicīgi ar ēkas adresēm piešķir numurus ēkā esošajām telpu grupām. Telpu grupām numurus piešķir ar piesaisti tai ielai, no kuras ir galvenā ieeja telpu grupā, vienlaikus nodrošinot, ka telpu grupu numuri šajā ēkā neatkārtojas.

Tāpat ir konstatētas situācijas, kad Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas vairākas ēkas, bet dabā tās izskatās kā viena ēka. Bieži vien šīm ēkām nemaz nav katrai savas atsevišķas ieejas un tām ir kopēji pārsegumi, pamati, līdz ar ko pašvaldībām ir jāpiešķir ēkām, kas vizuāli dabā izskatās kā viena ēka, divas vai vairākas adreses. Šādi gadījumi rada neizpratni iedzīvotāju vidū, jo apvidū ēku var viegli atrast ar vienu adreses numuru. Lai risinātu šo problēmu, noteikumos ir noteikti kritēriji, kādos gadījumos divām vai vairākām ēkām pašvaldība var piešķirt vienu adresi – ēkas atrodas uz vienas zemes vienības, un tās ir funkcionāli saistītas, ēkas ir savstarpēji bloķētas, tām ir vienota ēku fasāde, kopīgi pamati un pārsegumi vai ēkas ir caurstaigājamas. Līdz ar to pašvaldība turpmāk varēs izvērtēt, kādos gadījumos ēkām būtu jāpiešķir viena adrese, bet kādos dažādas.

Adresācijas noteikumi arī paredz, ka uzņēmumu un rūpnieciskās apbūves slēgtajās (norobežotajās) teritorijās apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai adresi piešķir, ņemot vērā ielu, no kuras ir nodrošināta galvenā piekļuve teritorijai, neatkarīgi no tā, vai ēkas atrodas pie vienas vai pie vairākām ielām. Ja uzņēmumu vai rūpnieciskās apbūves slēgtajā teritorijā atrodas vairāki adresācijas objekti, pašvaldība, izvērtējot konkrēto situāciju, visām uzņēmumu vai rūpnieciskās apbūves slēgtajā (norobežotajā) teritorijā esošajām ēkām var piešķirt vienu adresi vai papildināt ēkas numuru ar mazo burtu "k" un defisi.

Ar jaunajiem adrescijas noteikumem var iepazīties var šeit.

Papildu informācija:

Jaunie Adresācijas noteikumi ir pirmais solis adrešu datu atvēršanas virzienā, otrs būtisks solis ir finansējuma saņemšana. Adrešu datu atvēršana nav iespējama bez papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanas, jo adrešu datu publicēšana Latvijas Atvērto datu portālā radīs tiešu un ilgtermiņa ietekmi uz Dienesta budžetu -  turpmāk vairs netiks saņemta maksa par adrešu datu izsniegšanu, kurus VZD šobrīd novirza Valsts adrešu reģistra darbības nodrošināšanai, tai skaitā adrešu datu izsniegšanas uzturēšanai. Lai nepieciešamo finansējumu datu atvēršanai rastu, Tieslietu ministrija virzīs priekšlikumu prioritārajiem pasākumiem 2022. gadam, iekļaujot VZD nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu bez maksas adrešu datu publicēšanu atvērto datu veidā.

 

Sandra Notruma

Sandra Notruma

Sabiedrisko attiecību vadītāja
Sandra.Notruma [at] vzd.gov.lv