VZD Būves kadastrālā uzmērīšana
Informācija par to, ka valdība ir apstiprinājusi būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumus

Otrdien, 7. martā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātās izmaiņas Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos. Būvju kadastrālās uzmērīšanas (BKU) process kļūs vienkāršāks un tiks mazināts administratīvais slogs. Jaunā kārtība ļaus atsevišķos gadījumos atteikties no būvju kadastrālās uzmērīšanas, jo nepieciešamos datus iegūs no būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

 

Būtiskākās izmaiņas, stājoties spēkā grozījumiem:

  • reģistrējot būvi, datus par būvi Valsts zemes dienests iegūs no būvniecības informācijas sistēmas;
  • I grupas būves vai II grupas palīgēkas uzmērīs tikai no ārpuses;
  • telpu grupu apvienošanas vai sadalīšanas procesā nebūs nepieciešama apsekošana;
  • Inženierbūvju (piemēram ceļi, tilti) reģistrācija tikai no dokumentiem;
  • nodrošinās aktuālus datus par būvi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Plānotās izmaiņas, tuvojoties aktīvai būvniecības sezonai, paātrinās būvju reģistrācijas procesu, atslogojot klientus no atsevišķām veicamajām darbībām un arī efektivizēs Valsts zemes dienesta speciālistu darbu, kas ļaus atbrīvojušos iestādes resursus novirzīt klientu pasūtījumu izpildei. Paredzētās izmaiņas vienlaikus samazinās klientiem gan pakalpojuma izmaksas, gan  saņemšanas termiņu.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda:

Šis ir nākamais solis, lai būvju kadastrālā uzmērīšana kļūtu ātrāka un pieejamāka. Izmaiņas ļaus būvniecības dokumentus sakārtot ievērojami lētāk nekā līdz šim, piemēram, par ceļa reģistrēšanu būs jāmaksā vienāda maksa par jebkuru ceļu - 89 eiro, kamēr līdz šim šīs summa bija vairāki simti eiro atkarībā no ceļa garuma un platuma.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda

Valsts zemes dienesta rosinātiem noteikumiem ir gan īstermiņa, gan arī ilgtermiņa mērķis. Īstermiņā ir būtiski iespējami ātrāk samazināt rindas, kas iepriekšējos gados pieņemto normu rezultātā ir izveidojušās BKU pakalpojuma saņemšanai. Savukārt ilgtermiņā tas ļaus iedzīvotājiem un uzņēmumiem netērēt laiku un resursus dažādu birokrātisku formalitāšu kārtošanai. Dažādas normas, kas joprojām Latvijā ir spēkā, ir pieņemtas pirms daudziem gadiem, kad bija vājākas tehnoloģiskās iespējas un arī pavisam cita izpratne - mums ir jāstrādā, nevis, lai attīstītu procesu, bet gan, lai ātrāk nonāktu pie rezultāta un tieši to šobrīd kopā ar saviem kolēģiem mēģinām panākt.

Šobrīd dienests saskaras ar palielinātu interesi pēc BKU pakalpojuma. Par galveno iemeslu tam kalpo likumdevēja prasība, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība ir uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra. Lai rastu risinājumus, Tieslietu ministrija  un Valsts zemes dienests ir izstrādājuši rīcības plānu situācijas stabilizēšanai, kas paredz vienkāršu būvju reģistrāciju bez BKU, efektivizēt BKU procesu un metodoloģiju, palielināt BKU speciālistu skaitu un pilnveidot BKU pakalpojumu izvērtēšanu.  

Jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.