Robežas neatbilstības novēršana ietver mērnieka atzinuma sagatavošanu par robežas neatbilstību, neatbilstības novēršanu apvidū un robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanu (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 90. punkts, 9. pielikums).

Atzinums par robežas neatbilstību zemes kadastrālajā uzmērīšanā kalpo par robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentu, ko norāda zemes robežu plāna titullapā. Savukārt novēršot neatbilstību tiek sagatavots neatbilstības novēršanas akts, kas apliecina atzinumā piedāvātā neatbilstības risinājuma piemērošanu vai pievienoti kontrolmērījumi, kas pamato savu mērījumu atbilstību nepieciešamai precizitātei.

Atzinumam par robežu neatbilstību kopā ar robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentu jābūt norādītam kļūdainā zemes robežu plāna titullapā.

Atzinumu par robežu neatbilstību nesagatavo, ja par robežas atrašanās vietu apvidū ir stājies spēkā tiesas nolēmums, kas paredz izmaiņas zemes robežā ar tam pievienoto grafisko pielikumu, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās zemes robežlīnijas – mērnieks darbības veic atbilstoši tiesas nolēmumā noteiktajam (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 102. punkts).

Var būt divu veidu neatbilstības – koordinātu un faktiskais pārklājums (robežu plāni veido pārklājumus vai starpgabalus).

Novēršot neatbilstību, vienmēr jāsagatavo Atzinumu par robežas neatbilstību (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 91. punkts).

Papildus, atzinumam par robežu neatbilstību, ja konstatēta:

  1. koordinātu neatbilstība – pievieno kontrolmērījumus (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 93., 99. punkts);
  2. faktiskais pārklājums – neatbilstības novēršanas aktu (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 90., 100. punkts , 9. pielikums).

Koordinātu neatbilstība neveido ne starpgabalus, ne pārklājumus apvidū.

Veicot instrumentālo uzmērīšanu, robežpunktu un pa situācijas elementiem noteikto robežu koordinātu atšķirība, kas pārsniedz šajos noteikumos minēto, var veidoties, ja iepriekšējā kadastrālajā uzmērīšanā izmantoti vietējā ģeodēziskā tīkla punkti, kuri neatbilst precizitātes prasībām datu iegūšanai izmantoto tehnoloģisko nepilnību dēļ. Šajā gadījumā zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, kas sagatavoti, balstoties uz minētajiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, uzskatāmi par spēkā esošiem un atbilstošiem normatīvo aktu prasībām (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 296. punkts), bet arī šajā gadījumā ir jāsagatavo atzinums par robežu neatbilstību.

Ja citā koordinātu sistēmā instrumentāli uzmērītam robežpunktam veic atkārtotus mērījumus, mērnieks izvērtē iepriekšējai robežpunkta un robežas koordinēšanai izmantoto uzmērīšanas tīkla punktu koordinātu atbilstību LKS-92 TM (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 167. punkts). Ja konstatēta iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punkta koordinātu neatbilstība LKS-92 TM un koordinātu atšķirība pārsniedz Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu  4. pielikuma 1. tabulā minētos lielumus, mērnieks robežpunkta un robežas atjaunošanai izveido uzmērīšanas tīklu, izmantojot informāciju par iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punktiem vai, ja tie nav saglabājušies, apvidū identificētās robežzīmes, kuru koordinēšana veikta, izmantojot šo uzmērīšanas tīklu, un šo robežpunktu savstarpējās saites nepārsniedz Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu  4. pielikuma 3. tabulā minēto lielumu divkāršu vērtību (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 168. punkts).

Ja robežas priekšizpētē vai apsekošanā konstatē, ka vietējā koordinātu sistēmā vai LKS-92 TM uzmērītās zemes vienības robežas neatbilst robežu plānā norādītajām koordinātām, bet ierosinātājs vai pierobežnieks norāda uz apvidū esošām robežām, kuras atbilst zemes robežu plānā, situācijas plānā, abrisā vai robežas noteikšanas aktā noteiktajam robežas aprakstam vai robežpunkta nostiprinājuma veidam, mērnieks šajā robežposmā veic atkārtotus mērījumus (kontrolmērījumus). Veicot kontrolmērījumus, izmanto citus uzmērīšanas tīkla punktus un pārliecinās par robežas noteikšanas precizitātes atbilstību šo noteikumu prasībām (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu  99. punkts).

Ja atzinumā par robežas neatbilstību ir konstatētas Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 99. punktā minētās neatbilstības, mērnieks veic robežu un robežpunktu uzmērīšanu un robežas neatbilstības novēršanas aktu nesagatavo (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 93. punkts).

Atsevišķi ir jāatzīmē gadījumus, kad zemes vienības robežas ir uzmērītas ar vienfrekvenču GPS, neievērojot normatīvos aktos noteiktās instrumentālai uzmērīšanai noteiktās precizitātes prasības. Jāņem vērā, ka šajā gadījumā mērījumiem novirzes nav viendabīgas. Zemes robežu plānā koordinātas tika norādītas LKS-92 sistēmā (citos gadījumos ar 1 m precizitāti) un konstatēt atšķirības var tikai atkārtoti veicot mērījumus.

Lai novērtētu koordinātu neatbilstības rašanās cēloņus, ir jāizvērtē kadastrālās uzmērīšanas lietā esošie mērījumi un jāveic mērījumi apvidū (veic arī kontrolmērījumus, lai pamatotu savu mērījumu atbilstību nepieciešamai precizitātei, izslēdzot, ka paša mērījumi ir nekorekti pret iepriekšējiem (apšaubītiem)).

Ja konstatēts, ka mērījumi nav veikti atbilstoši uzmērīšanas tehnoloģiskām prasībām, kas nozīmē, ka zemes robežu plāns ir kļūdains (plāna koordinātas atkārtotos mērījumos atzītas par neatbilstošām), tad atjaunošanai nevar izmantot kļūdainā zemes robežu plāna koordinātas. Robežzīmju un robežas atjaunošanu veic, ievērojot tiesiskā pamatojuma dokumenta grafisko pielikumu, pamatojoties uz kuru veikta zemes vienības pirmreizējā uzmērīšana un ievērojot apvidū esošo robežzīmju savstarpējo novietojumu vai pierobežojošās zemes vienības zemes robežu plānu, ja tā izgatavošana atzīta par atbilstošu normatīvo aktu prasībām. Tā kā tiek risināta robežu neatbilstība un zemes vienības robežas novietojums tiek precizēts, sagatavo neatbilstības novēršanas aktu (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 100. punkts).

Robežu, kas noteikta LKS-92 TM, izmantojot ortofotokartes, izvērtē atbilstoši Noteikumu 50.2. apakšpunkta prasībām (kā ar grafiskām metodēm noteiktās). Atpazīt šādu metodi var vērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu (lietā-ortofotokarte ar uzmērīšanai izmantoto tīkla punktu koordinātām) un iepazīstoties ar zemes robežu plānu – koordinātas aprēķinātas ar noteiktību 1 m, platība noteikta ar noteiktību 0,1 ha (šis kritērijs nav absolūts) un norādīts ortofotokartes numurs. Šāda robežu noteikšanas metode tika praktizēta balstoties uz VZD rīkojuma Nr. 32 izdoto Instrukcija zemes robežu uzmērīšanai, izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10 000, kas bija spēkā no 01.02.2000 līdz 31.12.2000.

Jāpievērš uzmanība gadījumiem, kad zemes vienības instrumentālā uzmērīšana notikusi neiesaistoties valsts ģeodēziskajā tīklā (robeža uzmērīta brīvā koordinātu sistēmā) un savietotas ar ortofotokarti. Kaut arī atsevišķos gadījumos šādi izgatavotiem zemes robežu plāniem norādītas koordinātas, kas pietuvinātas LKS-92 TM un pie koordinātu saraksta ir norāde_”uz ortofotokartes pamata”, šādi izgatavoti plāni jāizvērtē kā instrumentāli uzmērīti – atbilstoši Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 50.1. apakšpunkta prasībām un nepieciešamības gadījumā sagatavojot atzinumu par robežas neatbilstību tajā norādot robežas neatbilstības rašanās iemeslus konstatētajai koordinātu neatbilstībai.

Atzinumu par robežas neatbilstību, jāsagatavo visos gadījumos, kad zemes robežu plānā vai koordinātu sarakstā LKS-92 TM koordinātu sistēmā norādītās robežpunktu koordinātas neatbilst apvidū noteiktajām, pārsniedzot Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu  4. pielikuma 3. tabulā minēto lielumu.

Mērniekam ir jāspēj novērtēt, kāda veida robežu neatbilstība veidojas un kādas tai ir sekas uz iepriekš noteikto robežu un īpašumu savstarpējo robežu atbilstību.

Ir svarīgi pareizi sagatavot Atzinumu par robežas neatbilstību, norādot robežas neatbilstības rašanās iemeslus un tos pamatojot ar augstāk minētiem faktiem.

Primāri, veicot robežu izvērtēšanu, mērniekam ir jākonstatē, ka robežojošo īpašumu robežas neveido pārklājumus vai starpgabalus.

Robežu neatbilstība (mērniecības kļūda) nav situācija, kad divu robežojošo īpašumu zemes robežu plāni atzīti par pareiziem, bet robežzīmes apvidū nav vai apvidū konstatēti priekšmeti ar robežzīmes pazīmēm, kas neatbilst zemes robežu plānam – šajā gadījumā veicama robežzīmju atjaunošana vai  mērniekam ir jādod uzdevums likvidēt priekšmetus ar robežzīmes pazīmēm un veikt robežu atjaunošanu atbilstoši zemes robežu plānam.

Izņēmums ir Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 68. punkts, kas paredz izņēmumu un pieļauj iespēju akceptēt apvidū esošās robežas un veikt zemes robežu plāna labošanu pie nosacījuma, ka viennozīmīgi visi ieinteresētie īpašnieki ir ieradušies uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem un piekrīt apvidū esošām robežzīmēm. Šajā gadījumā piemērojama Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 4.5. apakšnodaļā noteiktā robežu neatbilstības novēršanas procedūra (mērniekam attiecīgi jānorāda par turpmāk veicamajām darbībām apsekošanas aktā un neatbilstību novērš sagatavojot atzinumu par robežas neatbilstību un neatbilstības novēršanas aktu).

Robežas neatbilstības novēršanu apvidū organizē un veic mērnieks, sagatavojot robežas neatbilstības novēršanas aktu vienā eksemplārā. Uz robežas neatbilstības novēršanu apvidū uzaicina ierosinātāju un to pierobežnieku, kura zemes vienības robežposmā vai robežpunktā tiks veikta neatbilstības novēršana. Uzaicinājumam pievieno atzinumu par robežas neatbilstību (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 92. punkts).

Īpašniekam ir pilnīga varas tiesība par lietu. Mērniekam, ir jāveic izvērtēšana un profesionāla slēdziena sagatavošana. Mērniekam nav tiesību vienpersoniski lemt par robežas novietojumu, bet jāpiedāvā risinājumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un procedūrām un īpašnieku saskaņojumam. Robežas neatbilstības novēršanas aktā mērnieks sniedz atsauci uz atzinumu par robežas neatbilstību un īsi apraksta, kādi fakti konstatēti atzinumā par robežu neatbilstību, un atbilstoši tam veic robežas atjaunošanas vai noteikšanas darbības, norādot tās robežas neatbilstības novēršanas aktā. Robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanā ievēro Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 4.5. apakšnodaļā un 5. nodaļā minētās prasības un atsevišķu atjaunošanas vai robežas noteikšanas aktu nesagatavo (Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 100. punkts).