Robežas neatbilstības novēršana ietver mērnieka atzinuma sagatavošanu par robežas neatbilstību, neatbilstības novēršanu apvidū un robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanu (Noteikumu Nr. 1019 90. punkts, 9. pielikums).

Atzinums par robežu neatbilstību ir kā “juridiskais” pamatojums izmaiņām, savukārt pati neatbilstība tiek novērsta veicot kontrolmērījumus vai sagatavojot neatbilstības novēršanas aktu.

Atzinumam par robežu neatbilstību kopā ar robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentu jābūt norādītam titullapā.

Atzinumu par robežu neatbilstību nesagatavo, ja par robežas atrašanās vietu apvidū ir stājies spēkā tiesas nolēmums, kas paredz izmaiņas zemes robežā ar tam pievienoto grafisko pielikumu, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās zemes robežlīnijas - mērnieks darbības veic atbilstoši tiesas nolēmumā noteiktajam (Noteikumu Nr. 1019 102. punkts). Analoģiski, Atzinumu par robežu neatbilstību nesagatavo, ja par robežas atrašanās vietu apvidū ir stājies spēkā zemes robežu strīdu komisjas lēmums.

Var būt divu veidu neatbilstības – koordinātu un faktiskais pārklājums (robežu plāni veido pārklājumus vai starpgabalus).

Novēršot neatbilstību, vienmēr jāsagatavo Atzinumu par robežas neatbilstību (Noteikumu Nr.1019  91.punkts).

Papildus, atzinumam par robežu neatbilstību, ja konstatēta:

  1. koordinātu neatbilstība – pievieno kontrolmērījumus (Noteikumu Nr. 1019   93., 99. punkts);
  2. faktiskais pārklājums – neatbilstības novēršanas aktu (Noteikumu Nr. 1019  90., 100. punkts , 9. pielikums).

Veicot instrumentālo uzmērīšanu, robežpunktu un pa situācijas elementiem noteikto robežu koordinātu atšķirība, kas pārsniedz šajos noteikumos minēto, var veidoties, ja iepriekšējā kadastrālajā uzmērīšanā izmantoti vietējā ģeodēziskā tīkla punkti, kuri neatbilst precizitātes prasībām datu iegūšanai izmantoto tehnoloģisko nepilnību dēļ. Šajā gadījumā zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, kas sagatavoti, balstoties uz minētajiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, uzskatāmi par spēkā esošiem un atbilstošiem normatīvo aktu prasībām (Noteikumu Nr. 1019  296. punkts).

Ja atzinumā par robežas neatbilstību ir konstatētas Noteikumu Nr. 1019  99. punktā minētās neatbilstības, mērnieks veic robežu un robežpunktu uzmērīšanu un robežas neatbilstības novēršanas aktu nesagatavo (Noteikumu Nr. 1019 93. punkts).

Ja robežas priekšizpētē vai apsekošanā konstatē, ka vietējā koordinātu sistēmā vai LKS-92 TM uzmērītās zemes vienības robežas neatbilst robežu plānā norādītajām koordinātām, bet ierosinātājs vai pierobežnieks norāda uz apvidū esošām robežām, kuras atbilst zemes robežu plānā, situācijas plānā, abrisā vai robežas noteikšanas aktā noteiktajam robežas aprakstam vai robežpunkta nostiprinājuma veidam, mērnieks šajā robežposmā veic atkārtotus mērījumus (kontrolmērījumus). Veicot kontrolmērījumus, izmanto citus uzmērīšanas tīkla punktus un pārliecinās par robežas noteikšanas precizitātes atbilstību šo noteikumu prasībām (Noteikumu Nr. 1019  99. punkts).

Ja citā koordinātu sistēmā instrumentāli uzmērītam robežpunktam veic atkārtotus mērījumus, mērnieks izvērtē iepriekšējai robežpunkta un robežas koordinēšanai izmantoto uzmērīšanas tīkla punktu koordinātu atbilstību LKS-92 TM (Noteikumu Nr. 1019 167. punkts).

Ja konstatēta iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punkta koordinātu neatbilstība LKS-92 TM un koordinātu atšķirība pārsniedz Noteikumu Nr. 1019  4. pielikuma 1.tabulā minētos lielumus, mērnieks robežpunkta un robežas atjaunošanai izveido uzmērīšanas tīklu, izmantojot informāciju par iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punktiem vai, ja tie nav saglabājušies, apvidū identificētās robežzīmes, kuru koordinēšana veikta, izmantojot šo uzmērīšanas tīklu, un šo robežpunktu savstarpējās saites nepārsniedz Noteikumu Nr. 1019  4. pielikuma 3. tabulā minēto lielumu divkāršu vērtību (Noteikumu Nr. 1019  168. punkts).

Vērtējot robežu neatbilstību instrumentāli uzmērītām robežām, ir jānošķir Noteikumu Nr. 1019  296. punktā minēto koordinātu atšķirību, kas ir paredzēta robežu neatbilstība, saistībā ar vietējā tīkla nepilnībām, un rupjas kļūdas, kas pieļautas uzmērīšanas laikā (tajā skaitā mērījumu neesamība) un kuru dēļ radušās robežu neatbilstības.

Ir uzskatāms, ka vietējā tīkla nepilnības rada viendabīgas nobīdes un pārklājumi starp īpašumu robežām apvidū šajā gadījumā neveidojas.

Savukārt, ja ir pieļautas rupjas uzmērīšanas kļūdas (tajā skaitā mērījumu neesamība) un divu īpašumu robežas mērījumu dati ir savstarpēji neatbilstoši (vai uzmērītā robeža pārsniedz ierādītās robežas novietojuma atšķirību), tad var apgalvot, ka starp īpašumiem veidojas pārklājums vai starpgabals.

Ja mērnieks norāda, ka neatbilstība radusies uzmērīšanas tīkla nepilnību dēļ (Noteikumu Nr. 1019  296. punkts), tad mērnieks veic kontrolmērījumus.

Turklāt, saskaņā ar Noteikumu Nr.1019  99.punktu, kontrolmērījumi veicami gadījumā, ja apvidū ir saglabājušās robežas, kuras neatbilst robežu plānā norādītajām koordinātām.

Vērtējot kopsakarībā Noteikumu Nr. 1019  296., 99., 167. un 168.punktus secināms, ka kontrolmērījumi piemērojami tikai veicot iepriekš no vietējā tīkla uzmērīto zemes vienību atkārtotu robežu uzmērīšanu.

Atsevišķi ir jāatzīmē gadījumus, kad zemes vienības robežas ir uzmērītas ar vienfrekvenču GPS. Jāņem vērā, ka ar vienfrekvenču GPS veiktie mērījumi nav viendabīgi. Zemes robežu plānā koordinātas tika norādītas LKS-92 sistēmā (citos gadījumos ar 1 m precizitāti) un konstatēt atšķirības var tikai atkārtoti veicot mērījumus.

Tātad, lai novērtētu koordinātu neatbilstības rašanās cēloņus, ir jāizvērtē kadastralās uzmērīšanas lietā esošus mērījumus un jāveic mērījumus apvidū (veic arī kontrolmērījumus, lai pamatotu savu mērījumu atbilstību nepieciešamai precizitātei, izslēdzot, ka paša mērījumi ir nekorekti pret iepriekšējiem (apšaubītiem)).

Konstatējot koordinātu nesakritību iepriekš ar GPS veiktos mērījumos, tos ir jārisina kā robežu neatbilstību.

Šajā gadījumā ir piemērojami Noteikumu Nr. 1019 91. punkts un 100.punkts.

Mērnieks sagatavo Atzinumu par robežas neatbilstību, izklāstot neatbilstību rašānās iemeslus, secinājumus, norādot un izvērtējot uzaicināto personu viedokļus un sniedzot informāciju par risinājumu.

Tā kā konstatēts, ka mērījumi nav veikti atbilstoši uzmērīšanas tehnoloģiskām prasībām, kas nozīmē, ka zemes robežu plāns ir kļūdains (plāna koordinātas atkārtotos mērījumos atzītas par neatbilstošām), tad atjaunošanai nevar izmantot kļūdainā zemes robežu plāna koordinātas. Robežzīmju un robežas atjaunošanu veic ievērojot tiesiskā pamatojuma dokumenta grafisko pielikumu, pamatojoties uz kuru veikta zemes vienības pirmreizējā uzmērīšana un ievērojot apvidū esošo robežzīmju savstarpējo novietojumu vai pierobežojošās zemes vienības zemes robežu plānu, ja tā izgatavošana atzīta par atbilstošu normatīvo aktu prasībām. Tā kā tiek risināta robežu neatbilstība un zemes vienības robežas novietojums tiek precizēts, sagatavo neatbilstības novēršanas aktu (Noteikumu Nr. 1019 100. punkts).

Ir svarīgi pareizi sastādīt Atzinumu par robežas neatbilstību, norādot robežas neatbilstības rašanās iemeslus un tos pamatojot ar augstāk minētiem faktiem.

Savukārt, ja robežu neatbilstība pieļauta rupjas uzmērīšanas kļūdas dēļ (tajā skaitā mērījumu neesamība), kā rezultātā divu robežojošo īpašumu robežas veido pārklājumus vai starpgabalus un to novēršana saistīta ar īpašuma apjoma un robežu izmaiņām, tad ir veicama robežas neatbilstības novēršana, sagatavojot neatbilstības novēršanas aktu (nevis veicot kontrolmērījumus). Šādus neatbilstību jāpieskaita pie faktiskā pārklājuma.

Ir jāpievērš uzmanība gadījumiem, kad zemes robežu plānā norādītas koordinātas LKS-92 TM, bet zemes vienības instrumentālā uzmērīšana notikusi neiesaistoties valsts ģeodēziskajā tīklā.

Piemēram, robežu, kas noteikta LKS-92 TM, izmantojot ortofotokartes, izvērtē atbilstoši Noteikumu 50.2. apakšpunkta prasībām (kā ar grafiskām metodēm noteiktās). Atpazīt šādu metodi var vērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu un iepazīstoties ar zemes robežu plānu - koordinātas aprēķinātas ar noteiktību 1 m, platība noteikta ar noteiktību 0,1 ha (šis kritērijs nav absolūts) un norādīts ortofotokartes numurs. Kontrolmērījumus, vērtējot šādas zemes vienības, neveic, bet izvērtē, kā norādīts augstāk, atbilstoši Noteikumu 50.2. apakšpunkta prasībām.

Mērniekam ir jāspēj novērtēt, kāda veida robežu neatbilstība veidojas un kādas tai ir sekas uz iepriekš noteikto robežu un īpašumu savstarpējo robežu atbilstību.

Robežas neatbilstības novēršanu apvidū organizē un veic mērnieks, sagatavojot robežas neatbilstības novēršanas aktu vienā eksemplārā. Uz robežas neatbilstības novēršanu apvidū uzaicina ierosinātāju un to pierobežnieku, kura zemes vienības robežposmā vai robežpunktā tiks veikta neatbilstības novēršana. Uzaicinājumam pievieno atzinumu par robežas neatbilstību (Noteikumu Nr. 1019 92. punkts).

Robežas neatbilstības novēršanas aktā mērnieks īsi apraksta, kādi fakti konstatēti atzinumā par robežu neatbilstību, un atbilstoši tam veic robežas atjaunošanas vai noteikšanas darbības, norādot tās robežas neatbilstības novēršanas aktā. Robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanā ievēro Noteikumu Nr. 1019  4.5. apakšnodaļā un 5. nodaļā minētās prasības un atsevišķu atjaunošanas vai robežas noteikšanas aktu nesagatavo (Noteikumu Nr. 1019 100. punkts).

Ja ierādītām (ar grafiskām metodēm noteiktām) zemes vienībām zemes robežu plāni ir savstarpēji atbilstīgi, bet apvidū ierosinātājs un pierobežnieks atzīst un norāda uz apvidū esošām robežām, kuras neatbilst šo Noteikumu Nr. 1019 50.2. apakšpunktā minētajām prasībām, mērnieks sagatavo robežas neatbilstības novēršanas aktu (Noteikumu Nr. 1019 68. punkts).

Primāri, veicot robežu izvērtēšanu, mērniekam ir jākonstatē, ka robežojošo īpašumu robežas neveido pārklājumus vai starpgabalus.

Robežu neatbilstība (mērniecības kļūda) nav situācija, kad divu robežojošo īpašumu zemes robežu plāni atzīti par pareiziem, bet robežzīmes apvidū nav vai apvidū konstatēti priekšmeti ar robežzīmes pazīmēm, kas neatbilst zemes robežu plānam – šajā gadījumā veicama robežzīmju atjaunošana vai  mērniekam ir jādod uzdevums likvidēt priekšmetus ar robežzīmes pazīmēm un veikt robežu atjaunošanu atbilstoši zemes robežu plānam.

Izņēmums ir Noteikumu Nr. 1019   68. punkts, kas paredz izņēmumu un pieļauj iespēju akceptēt apvidū esošās robežas un veikt zemes robežu plāna labošanu pie nosacījuma, ka viennozīmīgi visi ieinteresētie īpašnieki ir ieradušies uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, piekrīt apvidū esošām robežas un veiks zemes robežu plāna aktualizāciju. Šajā gadījumā piemērojama Noteikumu Nr. 1019 4.5. apakšnodaļā noteiktā robežu neatbilstības novēršanas procedūra (mērniekam attīcīgi norāda par turpmāku risinājumu apsekošanas aktā un neatbilstību novērš sagatavojot Atzinumu par robežas neatbilstību un neatbilstības novēršanas aktu).

Īpašniekam ir pilnīga varas tiesība par lietu. Mērniekam, ir jāveic izvērtēšanu un profesionāla slēdziena sagatavošanu. Mērniekam nav tiesību vienpersoniski lemt par robežas novietojumu, bet jāpiedāvā risinājumu, jārīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un procedūrām un īpašnieku saskaņojumam.