Pilsētās savulaik zemes vienībām neattēloja eksplikāciju. Vai, aktualizējot situācijas plānu, ir kamerāli jāpārzīmē arī zemes vienības robežu plāns, ja tajā iepriekš nebija attēlota situācija?

Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu  251. punktā noteikts, ka zemes vienībai, kurai izgatavots apvienotais zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns, veicot situācijas vai apgrūtinājuma plāna aktualizāciju, kamerāli pārzīmē zemes robežu plānu un situācijas vai apgrūtinājuma plānu.

Ņemot vērā, ka pārsvarā līdz 2006. gadam zemes vienībām, kuras atradās pilsētas teritorijā, izgatavoja zemes robežu plānus, kuros neattēloja informāciju par zemes lietošanas veidiem un varēja būt gadījumi arī apgrūtinājumiem, tad būtībā situācijas vai apgrūtinājuma plānu kamerālo pārzīmēšanu nav nepieciešams veikt.

Šādā situācijā, kad pilsētās zemes vienībai tikai izgatavots zemes robežu plāns, kurā nav norādīta eksplikācija, bet zemes vienībai ir pasūtīta situācijas plāna aktualizācija, zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētā persona sagatavo tikai situācijas plānu, kamerāli nesagatavojot atsevišķu zemes robežu plānu un apgrūtinājuma plānu. Minētais attiecas arī uz gadījumu, ja ir nepieciešams sagatavot apgrūtinājumu plānu un pilsētās zemes vienībai izgatavotajā zemes robežu plānā nebija attēloti apgrūtinājumi – atsevišķi kamerāli pārzīmētu zemes robežu plānu un situācijas plānu nesagatavo.

Ja ir jāveic situācijas plāna aktualizāciju un iepriekšējā zemes kadastrālajā uzmērīšanā bija izgatavots "Zemes robežu plāns" vai apvienotais "Zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns", kurā ietverti situācijas elementi, bet apgrūtinājumi nebija noteikti, tad, aktualizējot situācijas plānu, kamerāli pārzīmē zemes robežu plānu, titullapā papildus norādot, ka nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi dd.mm.gggg. "Zemes robežu plāna" vai  "Zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns" (attiecīgi nosaukumam titullapā) nebija noteikti. Šādā gadījumā informāciju par apgrūtinājumiem negatavo.

Saskaņā ar Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 255.1.3. apakšpunktu, kamerālajā pārzīmēšanā ir jāpārraksta informācija no iepriekš izgatavotā plāna. Iepriekš izgatavotais plāns ir plāns, kas jau ir bijis pārzīmēts (Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais aktuālais plāns).

Savukārt Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 253. punkts nosaka, ja aktuālais zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns ir jau kamerāli pārzīmēts, kamerālai pārzīmēšanai mērnieks izmanto zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu (izņemot situācijas vai apgrūtinājumu plānu, ja ir veikta situācijas plāna vai apgrūtinājumu plāna aktualizācija), kas tika izmantots pirmreizējai kamerālai plāna pārzīmēšanai. No minētā izriet, ja plāns jau vismaz vienu reizi ir pārzīmēts, no pirmreizējā plāna pārzīmē tikai  zemes vienības robežas, bet situāciju, apgrūtinājumus un Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 255.1.3. punktā minēto informāciju pārraksta no pēdējā - iepriekš izgatavotā plāna (Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais plāns).

Papildus VZD norāda, ka zemes vienības pārzīmēšana, izmantojot aktuālo zemes robežu plānu, kurā robežas jau ir kamerāli pārzīmētas, var radīt neprecizitātes attēlotajā informācijā par robežām, kā rezultātā zemes vienības robežas pārzīmētajā plānā neatbilstu pirmreizējam robežu attēlojumam zemes robežu plānā.

Pierobežnieku bultiņas

Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 255.1.3. apakšpunktā noteikts, ka pārraksta visu informācijuno iepriekš izgatavotā plāna. Minētajos noteikumos nav norādes, no kura zemes robežu plāna tieši šī informācija ir pārnesama – no aktuālā zemes robežu plāna vai no zemes robežu plāna, kurš ir jau izmantots kamerālai pārzīmēšanai. Ņemot vērā minēto, informācija par robežojošiem īpašumiem (ar to saprotot – robežojošo zemes vienību maiņas vietas – bultiņas un burtu apzīmējumus, kadastra apzīmējumus, robežojošā īpašuma nosaukumu, robežu aprakstu vai robežojošo zemju sarakstu)  pārnesama no aktuālā zemes robežu plāna vai tā zemes robežu plāna, kas ticis izmantots pirmreizējai kamerālai pārzīmēšanai. Ja kamerāli pārzīmētā plāna grafiskā attēlojuma pusē informācija par robežojošām zemes vienībām atbilst kādam no minētajiem plāniem, tas uzskatāms par izgatavotu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Kamerālā pārzīmēšana nozīmē visa pārzīmējamā plāna satura pārnešana jaunā dokumentā ar visām iepriekšējā plāna īpatnībām, kādi tam piemīt, t.sk. ar visiem apzīmējumiem, kuri izmantoti plāna sastādīšanas brīdī (ne tikai robeža pa situācijas elementiem, bet, piemēram, ierādītiem plāniem – pagalma simbols). Ņemot vērā arī, ka netiek sagatavota speciāli sakārtota datne, tad kamerāli pārzīmējot arī zemes robežu plānus, kas sagatavoti uzmērīšanas rezultātā, tiem jābūt maksimāli līdzīgiem oriģinālajiem plāniem. Tas nozīmē, ja oriģinālajā plānā attēlota robeža pa situācijas elementiem, tad arī kamerāli pārzīmētajā plānā attiecīgajai robežai jābūt attēlotai identiski, neatkarīgi no tā, vai pašreiz aktuālajā specifikācijā ir vai nav šāds apzīmējums. Robežas līmenis robežu plāna datnē nav būtisks.

Ņemot vērā minēto, ir saprotams, ka kamerāli pārzīmējot plānus, tie vienmēr atšķirsies no plāniem, kas būs izgatavoti izmantojot jauno specifikāciju. Tas ir – tie izskatīsies atšķirīgi, tāpat kā pārzīmēto plānu oriģināli (ar ierādīšanas vai uzmērīšanas metodi izgatavotie) izskatās atšķirīgi no plāniem, kas noformēti atbilstoši jaunajai specifikācijai.

Kamerāli pārzīmēta plāna titullapā jānorāda visu informāciju, kas norādīta pārzīmējamā plānā. Tomēr, lai tiktu ievērotas Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktās prasības attiecībā uz  fizisko personu datu aizsardzību, plāna titullapā nepārraksta informāciju, kas satur personas vārdu, uzvārdu un personas kodu. Ja pārzīmējamā plāna titullapā ir norādīts tiesiskā pamatojuma dokuments un personas iesniegums, tad personas iesniegumu nav nepieciešams norādīt titullapā. Personas iesniegumu norāda tikai tādos gadījumos, ja nav norādīts tiesiskā pamatojuma dokuments.

Kamerāli pārzīmēti plāni sagatavojami kā elektroniski dokumenti ar elektronisku parakstu.

 

Saskaņā ar Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 295. punktu, veicot kamerālo pārzīmēšanu, platību ar norādi "Cits zemes lietojums" un tā kontūras zemes vienībā saglabā. Atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumu 255.1.3. apakšpunktam pārraksta informāciju no iepriekš izgatavotā plāna. Tas nozīmē, ka arī platības ar norādi “Cits zemes lietojums” pierakstam kamerāli pārzīmētajā zemes robežu plānā jābūt vienādam ar vēsturiskajā zemes robežu plānā norādīto cita zemes lietojuma pierakstu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad Kadastra informācijas sistēmā platība ar norādi “Cits zemes lietojums” vēsturiski izdalīts kā atsevišķa zemes vienība un tai piešķirts kadastra apzīmējums.

Platību ar norādi "Cits zemes lietojums" mērnieks var iekļaut zemes vienības platībā arī kamerālo darbu rezultātā, piemērojot šo noteikumu 17. nodaļā minētos principus un šo noteikumu 295.1 punkta nosacījumus, neizpildot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū.

Kā kamerāli pārzīmēt plānu, kurā attēlota zemes platība ar norādi "cits zemes lietojums" un tā ir valsts vai pašvaldības ceļš

Ja zemes robežu plānā attēlota platība ar norādi “cits zemes lietojums” un tā vēsturiski ir izdalīta kā valsts vai pašvaldības ceļš, tad, veicot jebkādus zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, tajā skaitā plānu kamerālo pārzīmēšanu, minētā platība nevar tikt iekļauta zemes vienības platībā.

Tā kā Dienests atbilstoši Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumos” noteiktajam ir tiesīgs sagatavot kamerāli pārzīmētos plānus, izdalot no zemes vienības platību ar norādi “cits zemes lietojums”, kas vēsturiski izdalīta kā valsts vai pašvaldības ceļš, tad arī mērniekiem ir jābūt nodrošinātām līdzvērtīgām tiesībām, izgatavojot kamerāli pārzīmētos plānus.

Tādēļ gadījumos, kad mērnieks konstatē, ka zemes robežu plānā attēlota viena zemes vienība, bet platība ar norādi “cits zemes lietojums”, kas atrodas zem valsts vai pašvaldību ceļiem, sadala zemes robežu plānā attēloto zemes vienību divās vai vairāk nesaistītās daļās (skatīt piemēru 1. att.), mērnieks, veicot zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu kamerālo pārzīmēšanu, ir tiesīgs sagatavot atsevišķus kamerāli pārzīmētos plānus divām vai vairākām zemes vienībām, tādējādi platību ar norādi “cits zemes lietojums” un tās kontūras plānā nenorādot.

Saņemot kadastra informāciju zemes kadastrālajai uzmērīšanai, mērniekam ir jāpārliecinās vai Kadastra  informācijas sistēmā platība ar norādi “cits zemes lietojums”, kas vēsturiski izdalīta kā valsts vai pašvaldības ceļš, jau ir izdalīta kā atsevišķa zemes vienība vai nē.

Ņemot vērā kadastra informācijā konstatēto, mērniekam jārīkojas sekojoši:

  • Ja Kadastra informācijas sistēmā platība ar norādi “cits zemes lietojums” ir izdalīta un ierosinātāja zemes vienībām, un zemes vienībai zem valsts vai pašvaldības ceļa ir piešķirti kadastra apzīmējumi, kā arī šīs zemes vienības ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmas teksta datos un grafiskajā daļā (kadastra kartē), tad katrai ierosinātāja zemes vienībai, sagatavojot atsevišķus kamerāli pārzīmētos plānus, norāda piešķirtos kadastra apzīmējumus;
  • Ja Kadastra informācijas sistēmā ir izdalīta platība ar norādi “cits zemes lietojums” un zemes vienība zem valsts vai pašvaldības ceļa ir reģistrēta Kadastra informācijas sistēmas teksta datos un grafiskajā daļā (kadastra kartē), un tai ir piešķirts kadastra apzīmējums, bet daļa no ierosinātāja zemes vienības ir reģistrēta kā plānotā zemes vienība (informācija par plānoto zemes vienību ir attēlota izsniegtajā kadastra informācijā zemes kadastrālajai uzmērīšanai) un tās robežas attēlotas Kadastra informācijas sistēmas grafiskajā daļā (kadastra kartē), tad mērnieks katru ierosinātāja zemes vienību pārzīmē atsevišķā plānā (skat. 2.un 3.att.). Pamata zemes vienībai (pēc platības lielākajai vai uz kuras atrodas būves) saglabā sākotnējo zemes vienības kadastra apzīmējumu, savukārt otrai zemes vienībai norāda plānotās zemes vienības kadastra apzīmējumu.

Daļa no zemes robežu plānā attēlotās zemes vienības, kas Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta, kā plānotā zemes vienība un tās robežas attēlotas kadastra kartē.

Fragments no portāla kadastrs.lv, kur redzams, ka zemes vienība, kas attēlota Kadastra informācijas sistēmas telpiskajos datos (kadastra kartē) vēl nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmas teksta datos. 

  • Ja Kadastra informācijas sistēmā nav izdalīta platība ar norādi “cits zemes lietojums”, kas sadala zemes robežu plānā attēloto zemes vienību, un plānotās zemes vienības nav pirmsreģistrētas, tad mērniekam portālā Kadastrs.lv jāpieprasa plānoto zemes vienību kadastra apzīmējumi gan paliekošajai zemes vienības platībai, gan zemes vienībai, kura plānā attēlota ar norādi “cits zemes lietojums”*.  

Šajā gadījumā mērnieks rīkojas atbilstoši 2. punktā aprakstītajam.


* zemes vienībai, kura plānā attēlota ar norādi “cits zemes lietojums” – kadastra apzīmējumu platībai ar norādi “cits zemes lietojums” nepieciešams pieprasīt, lai Dienests varētu pieprasīt pašvaldībai noteikt šai zemes vienībai nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, kā arī attēlot šo zemes vienību kadastra informācijas sistēmā

Lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes vienības, kuras sākotnēji ir tikai pirmsreģistrētas kā plānotās, Dienesta rīcībā jābūt pašvaldības lēmumam par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa (turpmāk – NĪLM) un tam piekrītošās zemes platības noteikšanu.

Ja mērnieks jau uzsākot zemes robežu plāna kamerālās pārzīmēšanas darbus, paziņos Dienestam, ka tā tiks veikta atbilstoši 2. vai 3.situācijā aprakstītajam, Dienests sagatavos vietējai pašvaldībai vēstuli ar lūgumu piešķirt NĪLM gan paliekošajai, gan pirmsreģistrētajām zemes vienībām pirms mērnieks būs iesniedzis kamerāli pārzīmētos plānus, tādā veidā nodrošinot īsāku pasūtījuma izpildes termiņu.

Savukārt, gadījumos, kad mērnieks par kamerālo pārzīmēšanu, kas tiek veikta atbilstoši 2. vai 3. situācijā aprakstītajam, sākotnēji nepaziņos Dienestam un iesniegs kamerāli pārzīmētos, Dienests sagatavos lēmumu par pasūtījuma izpildes termiņa pagarinājumu (ne ilgāku par 4 mēnešiem atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64.panta otrajā daļā noteiktajam), vienlaikus pašvaldībai sagatavojot vēstuli ar lūgumu piešķirt NĪLM gan paliekošajai, gan pirmsreģistrētajām zemes vienībām. Tajā brīdī, kad pašvaldība būs pieņēmusi lēmumu par NĪLM piešķiršanu minētajām zemes vienībām un šo informāciju iesniegusi reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā, Dienests turpinās pasūtījuma izpildi.

Ja kāda no zemes robežu plānā attēlotajām zemes vienībām nepieder ierosinātājām, bet pieder citam īpašniekam, kurš nevēlas veikt kamerālo pārzīmēšanu vai ar viņu nav iespējams sazināties, tad mērnieks izpilda zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus zemes vienībā, par kuru ir pasūtījums. Citā īpašumā esošo vienu vai vairākas zemes vienības kamerāli nepārzīmē.

Plānu kamerāli pārzīmē un katru zemes vienību attēlo atsevišķā plānā, ja īpašnieks to ir pasūtījis un vienā zemes robežu plānā attēlotas divas vai vairākas zemes vienības kā arī gadījumos, kad plānā attēlotas vairākas zemes vienības un kādu no tām instrumentāli uzmēra. Veicot situācijas vai apgrūtinājumu aktualizāciju zemes vienībai, kurai izgatavots apvienotais zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns, plānu, kas netiek aktualizēts, kamerāli pārzīmē atsevišķā zemes robežu, situācijas vai apgrūtinājumu plānā. Atbilstoši Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 254. punktā noteiktajam,  mērnieks drīkst plānu kamerāli pārzīmēt, ja Kadastra informācijas sistēmā ierakstīta atzīme par zemes vienības robežu neatbilstību, zemes robežu plāna titullapā norādot uzrakstu: “Zemes vienībai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta atzīme par robežu neatbilstību. Dati skatīti (datums).” Plānā norādītajam neatbilstības pārbaudes datumam jāsakrīt ar elektroniskā paraksta datumu.

Situācijas vai apgrūtinājumu aktualizāciju veic pēc īpašnieka pieprasījuma. Ja īpašnieks nav pieprasījis šīs darbības, plānus var kamerāli pārzīmēt arī, ja plānos norādītā informācija nesakrīt ar kadastra informācijā norādīto.

Praksē ir konstatēti gadījumi (pārsvarā ierādītām zemes vienībām), kad situācijas plāna zemes lietošanas veidu eksplikācijā iekļautais zemes lietošanas veids “pārējās zemes” citos šīs pašas zemes vienības zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos (piemēram, situācijas kontūru plānā) var būt noteikts precīzāk, piemēram, kā “zeme zem ūdeņiem” u.c., un attiecīgi šādi Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts – kā “zeme zem ūdeņiem”. Ņemot vērā minēto, ja informācijas atšķirība par zemes lietošanas veidu Kadastra informācijas sistēmā un zemes robežu plānā vai situācijas plānā saistīta ar precīzāku zemes lietošanas veida atainošanu  citos zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas dokumentos, tad mērnieks var kamerāli pārzīmēt plānus, izmantojot iepriekš sagatavotās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā esošos dokumentus, piemēram, zemes vienības kontūrplānu un situācijas kontūru platību aprēķinu, eksplikācijā norādot precīzo informāciju par zemes lietošanas veidiem. Vienlaikus – mērniekam minētajā gadījumā ir iespēja jaunajā – kamerāli pārzīmētajā plānā saglabāt arī iepriekšējā plānā ietverto informāciju par zemes lietošanas veidu “pārējā zeme”.

Gadījumos, kad tiek veiktas nekustamā īpašuma veidošanas darbības - jauna nekustamā īpašuma reģistrācija, nekustamā īpašuma sastāva grozīšana, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumu" 50.1.  punktu, ja nekustamo īpašumu veido, sadalot nekustamo īpašumu, kurā ietilpst divas vai vairākas vienā zemes robežu plānā attēlotas zemes vienības, pirms nekustamā īpašuma veidošanas izgatavo jaunus zemes robežu plānus, attēlojot katru zemes vienību atsevišķā dokumentā.

Ja nekustamā īpašuma sastāvā ir vairākas zemes vienības, kas attēlotas vairākos plānos (piemēram 8 zemes vienības attēlotas divos zemes robežu plānos), tad atsevišķu plānu izgatavo tai zemes vienībai, kuru iekļauj cita (jauna) īpašuma sastāvā, kā arī tām zemes vienībām, kas attēlotas vienā plānā ar cita (jauna) īpašuma sastāvā iekļaujamo zemes vienību.

Piemēri:

  • ja īpašuma sastāvā ir 8 (astoņas) zemes vienības, no kurām 5 (piecas) ir attēlotas uz viena plāna (A plāns), bet 3 (trīs) attēlotas katra uz sava plāna (B plāns, C plāns, D plāns) - kopā 4 (četri) plāni, un nekustamais īpašums veidojams no zemes vienības, kura attēlota A plānā, tad jaunus plānus izgatavo šajā plānā attēlotājām 5 (piecām) zemes vienībām (A1 plāns, A2 plāns, A3 plāns, A4 plāns, A5 plāns). Rezultātā - 8 (astoņi) plāni – A1 plāns, A2 plāns, A3 plāns, A4 plāns, A5 plāns, B plāns, C plāns, D plāns.

 

  • ja īpašuma sastāvā ir 8 (astoņas) zemes vienības, no kurām 5 (piecas) ir attēlotas uz viena plāna (A plāns), bet 3 (trīs) attēlotas uz otra plāna (B plāns) – kopā 2 (divi) plāni, un nekustamais īpašums veidojams no zemes vienības, kura attēlota A plānā, tad jaunus plānus izgatavo šajā plānā attēlotājām 5 (piecām) zemes vienībām (A1 plāns, A2 plāns, A3 plāns, A4 plāns, A5 plāns), bet atlikušās 3 (trīs) B plānā attēlotās zemes vienības nav nepieciešams attēlot katru uz sava plāna. Rezultātā - 6 (seši) plāni - A1 plāns, A2 plāns, A3 plāns, A4 plāns, A5 plāns, B plāns.

 
Šis princips attiecināms uz visiem gadījumiem, ja vienā plānā attēlotas vairākas zemes vienības un ar kādu no tām tiek veiktas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības (zemes vienības atkārtota kadastrālā uzmērīšana, situācijas, apgrūtinājuma plāna aktualizācija utml.).