Vidējās darījumu cenas lauksaimniecības zemei

Dati apkopoti par darījumiem ar zemēm, kam Kadastra informācijas sistēmā kā nekustamā īpašuma galvenais lietošanas mērķis ir reģistrēta lauksaimniecības zeme.

Statistiskajos aprēķinos izmantoti darījumi, piemērojot šādus atlases kritērijus: zemei noteikts lauku grupas zemes lietošanas mērķis, tirgus datu analīzē darījums atzīts par tipisku, lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība darījumā lielāka/vienāda par 3 ha, LIZ platība no kopplatības lielāka/vienāda par 70%, krūmi, purvi, ūdeņi, zeme zem ceļiem, zeme zem ēkām, pārējās zemes aizņem mazāku platību par 20%, meža zemes platība mazāka par 20%, objekts atrodas lauku teritorijā.

Darījumi, kas atbilst brīvajam tirgum (to darījumu cena nav mākslīgi samazināta vai palielināta, neatspoguļojot reālo tirgus situāciju, piemēram, saistītu personu darījumi, citu zemes lietošanas veidu ietekme, utml.) un izvēlētajiem kritērijiem, tika izmantoti kopējo cenu tendenču novērtēšanai valstī.

Vidējās lauksaimniecības zemes cenas tiek attēlotas EUR/ha, un aprēķināts kā statistiskais rādītājs mediāna (vidējā vērtība sakārtotā skaitļu kopā).

Grafikos parādīts spēkā esošai kadastrālo vērtību bāzei izmantotās nekustamā īpašuma tirgus informācijas atskaites punkts (vertikāla līnija) – 2013. gads un projektētai kadastrālo vērtību bāzei izmantotās NĪ tirgus informācijas atskaites punkts (vertikāla līnija) – 2019. gada 1. pusgads (1. jūlijs).

Zemgales un Rīgas plānošanas reģionu teritoriju grupās ir atšķirīgas darījumu cenas. Lai precīzāk atspoguļotu darījumu cenu līmeņus un tendences teritorijās, kurās ir atšķirīgas vidējās darījumu cenas un to ietekmējošie faktori, valsts teritorija sadalīta 8 teritoriālajās grupās – pēc ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgām cenu ietekmējošām pazīmēm.

Zemgales teritorija sadalīta trīs vērtību līmeņos – pēc attiecīgās teritorijas LIZ kvalitātes:

• Zemgale 1 – vidējais LIZ novērtējums VI un VII kvalitātes grupu līmenī;
• Zemgale 2 -  vidējais LIZ novērtējums  IV un V kvalitātes grupu līmenī;
• Zemgale 3 – vidējais LIZ novērtējums III un IV kvalitātes grupu līmenī.

Rīgas plānošanas reģiona teritorija sadalīta trijās grupās.  Rīga 1 grupā atsevišķi izdalīti Rīgai un Jūrmalai piegulošie novadi. Engures, Jaunpils, Kandavas un Tukuma novadi iekļauti Zemgale 2 grupā, bet trešajā – Rīga 2 grupā iekļauti visi pārējie Rīgas reģiona novadi.

^{Kurzeme: Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi}

^{Latgale: Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes novadi}

^{Rīga 1 (Pierīga) : Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Stopiņu novadi}

^{Rīga 2 (Rīgas Vidzeme): Alojas, Inčukalna, Krimuldas, Ķeguma, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Ogres,  Salacgrīvas, Saulkrastu, Sējas un Siguldas novadi}

^{Vidzeme: Alūksnes, Amatas, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Cesvaines, Cēsu, Ērgļu, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Līgatnes, Lubānas, Madonas, Mazsalacas, Naukšēnu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Smiltenes, Strenču, Valkas, Varakļānu un Vecpiebalgas novadi}

^{Zemgale 1: Bauskas (Ceraukstes, Codes, Gailīšu, Īslīces un Mežotnes pagasti), Dobeles (Auru, Bērzes, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu un Penkules pagasti), Jelgavas (Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagasti), Rundāles un Tērvetes novadi}

^{Zemgale 2: Auces, Bauskas (Brunavas, Dāviņu un Vecsaules pagasti), Dobeles (Annenieku, Bikstu, Naudītes un Zebrenes pagasti), Engures, Iecavas, Jaunpils, Jelgavas (Kalnciema un Valgundes pagasti), Kandavas, Ozolnieku, Tukuma un Vecumnieku (Skaistkalnes pagasts) novadi}

^{Zemgale 3 (Sēlija): Aizkraukles, Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Neretas, Pļaviņu, Salas, Skrīveru, Vecumnieku (Bārbeles, Kurmenes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagasti) un Viesītes novadi}

Zemes produktivitātes ietekme uz darījuma cenu

Zemes vērtību ietekmē lauksaimniecībā izmantojamās zemes produktivitāte, kas tiek izteikta ballēs un reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes produktivitāti jeb kvalitatīvo novērtējumu nosaka pēc 100 ballu skalas, kur viena zemes vērtības balle  atbilst 70 kg rudzu (ražas daudzums, ko augsne var dot īpašniekam, ja tā tiek pareizi apstrādāta un izmantota). Lauksaimniecībā izmantojamās zemes, atkarībā no kvalitatīvā novērtējuma, iedala septiņās kvalitātes grupās:

Vidējās darījumu cenas pa kvalitātes grupām tiek atspoguļotas tikai tajos gadījumos, ja darījumu skaits attiecīgai kvalitātes grupai visos periodos bijis pietiekošs vidējo cenu aprēķinam (ne mazāks par 10 darījumiem).