Dati apkopoti par darījumiem ar savrupmājām, kas Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas ar ēkas tipa kodu 11100102 (Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 m2) un 11100103 (Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra – koka ārsienām). Vidējās savrupmāju darījumu cenas tiek attēlotas EUR un aprēķinātas kā statistiskais rādītājs mediāna (vidējā vērtība sakārtotā skaitļu kopā).

Vidējo darījumu summu (cenu) aprēķinā tika izmantoti darījumi, kas atbilst brīvā tirgus definīcijai (darījumu cena nav mākslīgi samazināta vai palielināta) un izvēlētajiem kritērijiem.


Ņemot vērā nekustamo īpašumu tirgū cenu atšķirības pēc 2000. gada būvētām mājām, atsevišķi nodalīti savrupmāju darījumi:

  • individuālās dzīvojamās ēkas (savrupmājas), kas būvētas pirms 2000. gada;
  • individuālās dzīvojamās ēkas (savrupmājas), kas būvētas pēc 2000. gada.

Vidējās darījumu cenas atspoguļotas pa teritoriju grupām:

  • individuālajām dzīvojamām ēkām (savrupmājām), kas būvētas pirms 2000. gada – reģionu griezumā pēc vērtību līmeņa salīdzināmās teritorijās (mazpilsētas kopā ar lauku teritorijām un pilsētas), republikas pilsētās (izņemot Rīgu un Jūrmalu), Jūrmalā; Rīgā (pa teritoriju grupām ar vidēju un zemāku vērtību līmeni);
  • individuālajām dzīvojamām ēkām (savrupmājām), kas būvētas pēc 2000. gada – Jūrmalā, Rīgā (pa teritoriju grupām ar vidēju un zemāku vērtību līmeni).

Statistiskajos aprēķinos izmantoti darījumi, kas atbilst šādiem kritērijiem:

  • savrupmājas, kas būvētas pirms 2000. gada, ar fizisko nolietojumu mazāku par 62%, ar platību Rīgā no 80 līdz 250 m2, Jūrmalā – virs 100 m2, republikas pilsētās – no 50 līdz 250 m2, reģionu pilsētās, mazpilsētās kopā ar lauku teritorijām – no 50 līdz 150 m2, ar zemes platību Rīgā un Jūrmalā no 500 līdz 4000 m2, pārējā teritorijā – no 500 līdz 2500 m2;
  • savrupmājas, kas būvēta pēc 2000. gada, ar fizisko nolietojumu mazāku par 30%, platību virs 150 m2 un zemes platību no 500 līdz 4000 m2.

Visos grafikos ar vertikālām līnijām parādīts spēkā esošai kadastrālo vērtību bāzei izmantotās nekustamā īpašuma tirgus informācijas atskaites punkts – 2013. gads un jaunai bāzei (projektētai) izmantotās tirgus informācijas atskaites punkts – 2019. gada 1. jūlijs.

Mazpilsētas un lauku teritorijas tiek izmantots šāds teritoriju sadalījums:

  • Kurzemes: Aizputes, Alsungas, Brocēnu (bez Brocēnu pils.), Dundagas, Durbes, Grobiņas (bez Grobiņas pils.), Kandavas (Kandavas pils., Kandavas pag.), Kuldīgas (bez Kuldīgas pils.), Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas (bez Pāvilostas pils.), Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus (bez Saldus pils.), Skrundas, Talsu (bez Talsu pils.), Vaiņodes, Ventspils novadi;
  • Latgales: Aglonas, Baltinavas, Balvu (bez Balvu pils.), Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas (bez Krāslavas pils.), Līvānu (bez Līvānu pils.), Ludzas (bez Ludzas pils.), Preiļu (bez Preiļu pils.), Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes novadi;
  • Rīgas_1 (Pierīga): Ādažu, Babītes (Babītes pag.), Carnikavas, Garkalnes, Mārupes un Stopiņu novadi;
  • Rīgas_2: Alojas (Braslavas pag., Brīvzemnieku pag.), Babītes (Salas pag.), Baldones, Engures, Ikšķiles (Tīnūžu pag.), Inčukalna, Jaunpils, Kandavas (Cēres pag., Matkules pag., Vānes pag., Zantes pag., Zemītes pag.), Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas (bez Baložu pils.), Lielvārdes (bez Lielvārdes pils.), Limbažu (bez Limbažu pils.), Mālpils, Ogres, Olaines (bez Olaines pils.), Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils (bez Salaspils pils.), Saulkrastu (bez Saulkrastu pils.), Sējas, Siguldas (bez Siguldas pils.), Tukuma (bez Tukuma pils.) novadi;
  • Vidzemes: Alojas (Alojas pils., Alojas pag., Staiceles pils., Staiceles pag.), Alūksnes (bez Alūksnes pils.), Amatas, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Cesvaines, Cēsu (bez Cēsu pils.), Ērgļu, Gulbenes (bez Gulbenes pils.), Jaunpiebalgas, Kocēnu, Līgatnes, Lubānas, Madonas (bez Madonas pils.), Mazsalacas, Naukšēnu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Smiltenes (bez Smiltenes pils.), Strenču, Valkas (bez Valkas pils.), Varakļānu, Vecpiebalgas novadi;
  • Zemgales: Aizkraukles (bez Aizkraukles pils.), Aknīstes, Auces, Bauskas (bez Bauskas pils.), Dobeles (bez Dobeles pils.), Iecavas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles, Salas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku, Viesītes novadi.

Aicinām iepazīties ar Latvijas Atvērto datu portālā pieejamiem datiem par savrupmāju vidējām cenām un darījumu skaitu reģionu mazpilsētās un lauku teritorijās.

Reģiona pilsētām tiek izmantots šāds sadalījums:

  • Kurzemes: Brocēni, Grobiņa, Kuldīga, Pāvilosta, Saldus, Talsi;
  • Latgales: Balvi, Krāslava, Līvāni, Ludza, Preiļi;
  • Rīgas: Baloži, Ikšķile, Lielvārde, Ogre, Olaine, Salaspils, Saulkrasti, Sigulda;
  • Vidzemes: Alūksne, Cēsis, Gulbene, Limbaži, Madona, Smiltene, Valka;
  • Zemgales: Aizkraukle, Bauska, Dobele, Tukums.

Aicinām iepazīties ar Latvijas Atvērto datu portālā pieejamiem datiem par savrupmāju vidējām cenām un darījumu skaitu reģionu pilsētās.

Aicinām iepazīties ar Latvijas Atvērto datu portālā pieejamiem datiem par savrupmāju vidējām cenām un darījumu skaitu republikas pilsētās.

Analizējot kontekstā ar kadastrālām vērtībām, jāņem vērā ka Jūrmalas pilsētā spēkā esošo kadastrālo vērtību atbilstība nekustamā īpašuma tirgus vidējam cenu līmenim ir zemāka kā caurmērā valstī. Kopš 2011. gada Jūrmalā darījumos ar savrupmājām kopumā vērojamas darījumu cenu svārstības, ko galvenokārt ietekmējuši ekonomiskie procesi valstī. Piemēram, 2015. gadā vērojamais vidējo darījumu cenu samazinājums ar jauno projektu savrupmājām lielā mērā ir rezultāts investīciju programmas nosacījumu būtiskajām izmaiņām, kad samazinājās ārvalstnieku veikto darījumu apjoms un to veikto darījumu cenas. Tāpat ir jāatzīmē, ka vidējo darījumu cenu izmaiņas ietekmē pārdošanā nonākušie objekti, kuru teritoriālā izkliede pa gadiem var būtiski atšķirties. Kā arī vidējo darījumu cenu svārstības var būt saistītas ar to, ka darījumu objektu grupu ietvaros mainās “dārgo” darījumu objektu īpatsvars. Līdz ar to arī vidējās cenas var svārstīties saglabājoties kopējai tendencei – cenām pieaugt.

Aicinām iepazīties ar Latvijas Atvērto datu portālā pieejamiem datiem par savrupmāju vidējām cenām un darījumu skaitu Jūrmalā.

Rīgas apbūves teritorijas ar vidēju vērtību līmeni: Berģi, Bišumuiža, Čiekurkalns, Dārzciems, Dzirciems, Imanta (Anniņmuiža, līnijas), Jugla (Šmerļa mežs), Juglasciems, Ķengarags (pie Daugavas, dzelzceļa), Mārupe, Ozolciems, Bieriņi, Mežciems, Pāles ielas apkārtne, Pleskodāle (Šampētera mežs), Purvciems, Vecāķi (pie jūras un Vecdaugavas, starp Vecdaugavu un Mangaļu prospektu), Vecdaugava, Vienības gatve, Zolitūde;

Rīgas apbūves teritorijas ar zemāku vērtību līmeni: Arāju ielas apkārtne, Audupes ielas apkārtne (dabas parks Piejūra), Beberbeķi, Bolderāja, Daugavgrīva, Bukulti, Buļļu sala (Vakarbuļļi, Rītabuļļi), Dārziņi, Imanta pie Babītes novada, Jaunciems, Suži, Ozolkalni, Juglas papīrfabrika, Lidostas “Rīga” teritorija, Mangaļsala (Veiksmes ielas apkārtne), Rudzu ielas apkārtne, Trīsciems, Vecmīlgrāvis.

Darījumu skaits atsevišķās datu kopās ir neliels, bet atlasītie dati kopumā ir teritoriju reprezentējoši.

Kopš 2011. gada savrupmājām (būvētas pirms 2000. gada), kas atrodas teritorijās ar zemāku vērtību līmeni, cenas ir pieaugušas, pietuvojoties 2017. un 2019. gadā cenu līmenim, kas atrodas teritorijās ar vidēju vērtību līmeni. Tas ir saistāms ar to, ka Rīgas pilsētā ir salīdzinoši mazs piedāvājums ar savrupmājām, kas būvētas pirms 2000. gada. Tā kā pieprasījums pēc šāda veida mājām ir ļoti liels, tad pircēji izvēlas arī alternatīvus risinājumus un iegādājas arī savrupmājas, kas atrodas Rīgas pilsētas teritorijās ar zemāku vērtību līmeni. 2018. gada cenu kritums ir saistāms ar to, ka nekustamā īpašuma tirgū ir nonākušas savrupmājas ar dažādu tehnisko stāvokli, kurām ir nepieciešams remonts un papildus finanšu ieguldījumi, līdz ar to arī ietekmējot savrupmāju cenu.

Aicinām iepazīties ar Latvijas Atvērto datu portālā pieejamiem datiem par savrupmāju vidējām cenām un darījumu skaitu Rīgā ēkām, kas būvētas pirms 2000. gada.

Rīgas apbūves teritorijas ar vidēju vērtību līmeni: Berģi, Bišumuiža, Čiekurkalns, Dārzciems, Dzirciems, Imanta (Anniņmuiža, līnijas), Jugla (Šmerļa mežs), Juglasciems, Ķengarags (pie Daugavas, dzelzceļa), Mārupe, Ozolciems, Bieriņi, Mežciems, Pāles ielas apkārtne, Pleskodāle (Šampētera mežs), Purvciems, Vecāķi (pie jūras un Vecdaugavas, starp Vecdaugavu un Mangaļu prospektu), Vecdaugava, Vienības gatve, Zolitūde;

Rīgas apbūves teritorijas ar zemāku vērtību līmeni: Arāju ielas apkārtne, Audupes ielas apkārtne (dabas parks Piejūra), Beberbeķi, Bolderāja, Daugavgrīva, Bukulti, Buļļu sala (Vakarbuļļi, Rītabuļļi), Dārziņi, Imanta pie Babītes novada, Jaunciems, Suži, Ozolkalni, Juglas papīrfabrika, Lidostas “Rīga” teritorija, Mangaļsala (Veiksmes ielas apkārtne), Rudzu ielas apkārtne, Trīsciems, Vecmīlgrāvis.

Kopš 2011. gada cenas savrupmājām, kas būvētas pēc 2000. gada, Rīgā teritorijās ar zemāku vērtību līmeni ir pieaugušas, maksimumu sasniedzot 2018. un 2019. gadā, tādējādi tuvojoties savrupmāju cenu līmenim, kas atrodas teritorijās ar vidējo cenu līmeni. Cenu pieaugums ir saistīts ar pieprasījuma palielināšanos pēc jauno projektu savrupmājām no Rīgas centra attālākajās teritorijās, kas līdz šim ir bijušas lētākas un netika novērtētas. Līdz ar tuvējās Pierīgas (Babītes, Mārupes, Stopiņu novads u.c.) jauno savrupmāju apbūves teritoriju attīstību, pircēji aktīvi izvēlas pirkt savrupmājas arī Rīgas pilsētas nomalēs, jo bieži vien savrupmāju apbūves teritoriju robeža dabā starp Rīgas un Pierīgas novadiem nav tik izteikta.

Aicinām iepazīties ar Latvijas Atvērto datu portālā pieejamiem datiem par savrupmāju vidējām cenām un darījumu skaitu Rīgā ēkām, kas būvētas pēc 2000. gada.