Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 15. pielikuma 16.2. apakšpunktā minētie apgrūtinājuma klasifikācijas kodi speciāli sakārtotā robežu datnē un apgrūtinājumu plānā ir jāattēlo atbilstoši vienotajam apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoram (Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" 2. pielikums).

Mērniekam apgrūtinājuma „zemes īpašniekam nepiederošu būve vai būves daļa” noteikšanai jāvadās no Dienesta izsniegtās informācijas zemes kadastrālai uzmērīšanai no Kadastra sadaļā 5.2. norādītās informācijas par būves īpašnieku. Piemēram, ja būve ietilpst ēku (būvju) īpašuma sastāvā, būves uzbūvētas  uz apbūves tiesības pamata un būves īpašnieks reģistrēts kā Apbūves tiesīgais (īpašnieks vai tiesiskais valdītājs), vai būve nepieder zemes īpašniekam un Kadastra informācijas sistēmā būvei ir reģistrēts cits īpašnieks, tad mērniekam, atbilstoši šai informācijai, apgrūtinājumu plānā jānorāda apgrūtinājums ar kodu 7316020100 – zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa.

Gadījumos, kad uz zemes vienības atrodas īpašniekam nepiederoša daudzdzīvokļu māja,  kas ietilpst ēku (būvju) īpašuma sastāvā un ir pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos, informācijā zemes kadastrālajai uzmērīšanai neuzrādās tās īpašnieki. Ja minētā būve, atbilstoši ierosinātāja sniegtajai informācijai, ierosinātajam nepieder, tad apgrūtinājumu plānā ir jānorāda apgrūtinājums „zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa”, norādot šīs ēkas kadastra apzīmējumu. Lai pārliecinātos par ierosinātāja norādīto informāciju, mērnieks var vērsties Dienestā, rakstot uz e-pastu: klienti@vzd.gov.lv

Tā kā būve ar nenoskaidrotu piederību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta izpratnē ir būve, kas ir reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, bet Dienesta rīcībā nav tās piederību apliecinoši dokumenti, tai skaitā gadījumā, ja būvei ir reģistrēts tikai lietotājs, jo nav iesniegti piederību apliecinoši dokumenti, tad, ja būvei ir reģistrēts tikai lietotājs (zemes īpašnieks ir cita persona), tad šāda būve nav uzskatāma par „zemes īpašniekam nepiederošu būvi” un tā nav atspoguļojama kā apgrūtinājums zemes vienības apgrūtinājumu plānā. Ja būves lietotājs aktualizē datus Kadastra informācijas sistēmā, uzrādot dokumentus, kas apliecina būves piederību, tad tā statuss tiek mainīts uz tiesisko valdītāju vai īpašnieku.

Ja uz uzmērāmās zemes vienības atrodas daļa no būves, kura izsniegtajā Kadastra informācijā tiek norādīta 5.2. sadaļā, tad mērnieks kā apgrūtinājumu norāda attiecīgo būves daļu.

Mērnieks nenorāda apgrūtinājumu plānā apgrūtinājumu – „zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa”:

  1.   gadījumā, ja būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sakrīt ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, līdz ar to Informācijā sadaļa 5.2. netiek aizpildīta;
  2. kopīpašuma gadījumā, ja kāds no būves īpašniekiem vai tiesiskiem valdītājiem sakrīt ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju;
  3.   ja Kadastra informācijā sadaļa 5.2. ir aizpildīta, bet  būve, kas atrodas uzmērāmajā zemes vienībā faktiski pieder zemes īpašniekam (piemēram, būve ietilpst ēku (būvju) īpašuma sastāvā un zemes, uz kuras atrodas būve, īpašnieks sakrīt ar ēku (būvju) īpašuma īpašnieku), tad apgrūtinājumu plānā apgrūtinājumu nenorāda.

Kā rīkoties gadījumā, ja zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir ministrija, bet būves īpašnieks (tiesiskais valdītājs, lietotājs) ministrijas padotības iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja?

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu  publiska persona ir Latvijas Republika (juridiska persona) un atvasinātās publiskas personas (pašvaldība un citas uz likuma pamata izveidotas). No valsts pārvaldes viedokļa ministrija un tās padotības iestādes ietilpst vienotā sistēmā un pārstāv Latvijas Republiku.

Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība, un tā ir atsevišķa no valsts nodalīta juridiska persona, neskatoties uz to, ka tās dibinātāja un kapitāla daļu turētāja gan pilnībā, gan daļēji var būt valsts.

Ja būves īpašnieks ir kapitālsabiedrība, tātad cita atbildības ziņā norobežota juridiska persona, tad jāattēlo apgrūtinājums  „zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa”.

 

Ja apgrūtinājumu plānā ir apgrūtinājums “koplietošanas ceļš”, tad, aktualizējot apgrūtinājumu plānu, šo apgrūtinājumu vairāk neattēlo. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 213.punktu apgrūtinājumus ieraksta apgrūtinājumu plānā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātajai apgrūtinājumu klasifikācijai. Savukārt apgrūtinājumu klasifikācijā, kas noteikta Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatora”, šāda apgrūtinājuma nav.

Veicot kamerālo pārzīmēšanu, mērnieks apgrūtinājumu plānā attēlo apgrūtinājumu “koplietošanas ceļs” tieši tā pat, kā tas ir pārzīmējamā plānā neko nemainot.