Lai nodrošinātu pašvaldību iespējas administrēt nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldībām ir tiesības uz deklarācijas pamata Kadastrā reģistrēt tās būves, kuru īpašnieki nav izpildījuši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā uzdoto pienākumu – reģistrēt būvi Kadastrā. To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi).
Ierosinātājs iesniedz VZD inženierbūves datu deklarāciju ar grafisko pielikumu par pašvaldības ielām un ceļiem.
Grafiskajam pielikumam jābūt noformētam, atbilstoši Noteikumu 1. pielikuma 9. punktam.
Deklarācijai pievieno grafisko pielikumu, kurā shematiski attēlots inženierbūves novietojums zemes vienībā. Par grafisko pielikumu, kurā attēlots būves novietojums, var būt Kadastra kartes izdruka, ģenerālplāns mērogā 1:500, topogrāfiskais plāns, zemes robežu plāns vai situācijas plāns.
Ierosinātājs inženierbūves datu deklarācijai var pievienot arī kādu no dokumentiem, kas apliecina būves tiesisku iegūšanu, vai likumīgu būvniecību, ja tie ir iesniedzēja rīcībā:
Inženierbūves datu deklarācijas 1. – 6. punktu un 8. – 11. punktu aizpilda, atbilstoši Noteikumu 1. un 3. pielikumam.
Aizpildot inženierbūves datu deklarācijas 7. punktu (inženierbūves apjoma rādītāji), jāņem vērā divi gadījumi:
Lai Kadastra teksta un telpiskajos datos ielu varētu reģistrēt kā vienu inženierbūvi, aizpildot inženierbūves datu deklarācijas 7. punktu (inženierbūves apjoma rādītāji), krustojuma laukumu, garumu un platumu skaita pie lielākas nozīmes ielas. Par lielākas nozīmes ielu tiek uzskatīta tā iela, kuru par tādu atzinusi attiecīgā pašvaldība. Šādā gadījumā VZD iesniedz vienu deklarāciju ar grafisko pielikumu, kurā ielu attēlo kā vienu būvi (skatīt 1. piemēru)
Viena iela var sastāvēt arī no vairākiem posmiem (4. attēls). Ja iela sastāv no 2 vai vairākiem savā starpā nesaistītiem posmiem (daļām), tad Kadastrā ir reģistrējamas tik inženierbūves, cik ielai ir posmi, un Kadastrā katram ielas posmam tiks piešķirts savs kadastra apzīmējums. Katram ielas posmam sagatavo atsevišķu inženierbūves datu deklarāciju ar katram posmam atbalstošo grafisko pielikumu (skatīt 2. piemēru). Šādā gadījumā VZD iesniedz divas inženierbūves datu deklarācijas ar diviem grafiskajiem pielikumiem.
Gadījumā, ja iela krustojas ar citu ielu (1. attēls, Robežu iela krustojas ar Raiņa ielu), pašvaldības speciālists izvērtē, kura no ielām ir lielākas nozīmes iela (šajā gadījumā Raiņa iela). Abu ielu krustojuma daļas platību (2. attēls, iekrāsots zaļā krāsā) pieskaita ielai ar lielāku nozīmi (šajā gadījumā Raiņa ielai). Konkrētajā piemērā inženierbūve, kas atrodas uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 88250010215 un 88150010158 (Robežu iela), grafiskajā pielikumā ir jāattēlo kā nepārtraukta, noslēgta kontūra (1. attēls), bet inženierbūves apjoma rādītājos (deklarācijas 7. punkts) – laukumā, platumā un garumā – neieskaita krustojuma platību (2. attēls, norādīts ar zaļo krāsu).
Grafiskajā pielikumā inženierbūvi ir jāattēlo kā vienu būvi ar nepārtrauktu, noslēgtu kontūru, kā parādīts 1. attēlā.
Iela (šajā gadījumā Liesmas iela) sastāv no diviem savstarpēji nesaistītiem posmiem (3. attēls). Pašvaldības speciālists iesniedz divas datu deklarācijas ar grafiskajiem pielikumiem – par katru inženierbūvi (ielas daļu) atsevišķi, jo Kadastrā tiks reģistrētas divas būves (4. attēls), un katrai inženierbūvei tiks piešķirts savs kadastra apzīmējums.
